To skandina uz katra stūra – fiziskā slodze, kustības un sportiskās aktivitātes ir mūsdienu datorpaaudzes labākie draugi un sabiedrotie cīņā ar daudzām un dažādām kaitēm un problēmām. Taču latviešiem ir arī tāda atziņa – kas par daudz, tas par skādi. Un ir gana daudz arī publisku piemēru, kad labā un vērtīgā slodze, to pārdozējot, kļūst par draudu veselībai.

Labi atceramies kaut vai viena bijušā Rīgas mēra bēdīgi slaveno piedalīšanos maratonā, kad pēc finiša ārstiem pat nācās cīnīties par politiķa dzīvību. Nevajag jau nemaz tik lielu un smagu pasākumu, kāds ir klasiskais 42 kilometru maratons, pārslodzē var iedzīvoties arī īsākās un pavisam īsās distancēs, ja uz priekšu dzen nevaldāms spīts un pārgalvība bez kārtīgas fiziskās sagatavotības pamata. Sekas? Mūsu uzrunātie speciālisti negrib biedēt, ka smagas vai letālas, taču nepatīkamas un, ja neārstētas, arī ilgstošas.

Stāvoklis, kad nekas nesāp, ir pašsaprotams līdz 30 gadu vecumam, pēc tam tas jau ir "jānopelna" un tajā ir jāinvestē. Kad cilvēks ir jaunāks un ir pirmās sūdzības, uz tām var viegli reaģēt un ātri risināt. "Ja cilvēks ir "krājis" problēmu, 10 gadus ir cietis, sakožot zobus, tā jau ir hroniska un risinājums vairs nebūs tik ātrs, un var nākties mainīt daudzus paradumus," saka fizioterapeite Baiba Šķēle no medicīnas sabiedrības "Arho".

Tas, ko sarunā ar portālu "Delfi" uzsver speciālisti, – jāklausās organisma sūtītajos, reizēm nepārprotami "izkliegtajos" signālos. 

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!