Foto: Shutterstock
Ļoti iespējams, ka pēc katra zobārsta apmeklējuma, kurā nācies klausīties urbja rūkoņā un šķirties no paprāvas naudas summiņas, sev nosolies – turpmāk zobus tīrīšu daudz rūpīgāk un nekad vairs neaizmirsīšu par zobu diegu. Taču ar cītīgu pucēšanu vien var nepietikt. Liela nozīme ir arī tavai ēdienkartei – produktiem, kurus liec vēderā, jo daži zobu veselībai ir daudz kaitīgāki nekā citi, vēsta "Live Science".

Visbiežāk, runājot par uzturu, cilvēkus interesē viens jautājums – vai šie produkti ir veselīgi, tādējādi neierosinot pieņemšanos svarā. Līdz ar to daudzi citi aspekti, piemēram, tas, vai ēdienkartes izvēle negatīvi neietekmē tik ļoti svarīgo zobu veselību, tiek atstāti otrajā plānā. Turpinājumā iepazīsties ar zinātnē balstītiem skaidrojumiem, kā ar produktu izvēli vari stiprināt zobus, pēc iespējas atlikt caurumiņu veidošanos, kā arī ievērot labu mutes higiēnu.

Zobu veselībai sliktākie produkti

Ēdieni ar augstu cukura saturu

Saldumi, kūkas un dažādi cepumiņi nenormētos daudzumos ne tikai veicina lieko kilogramu veidošanos, bet arī pamatīgi bojā zobu veselību. Taču cukurs pats par sevi nav galvenais vaininieks. "Kad mutē dzīvojošās baktērijas sāk "baroties" ar cukuru, veidojas skābes, kas bojā zobu emalju," sacījusi kosmētiskā zobārste Viktorija Veitsmena. Cukuram nonākot saskarsmē ar aplikumu, rodas skābes, kuras par mērķi izvēlas zobi ārējo emaljas slāni. Tas savukārt zobus padara mazāk aizsargātus pret kariesu. Šo faktu apstiprina arī 2013. gadā veikts pētījums, kurā ēdienu ar augstu cukura saturu lietošana saistīta ar augstu zobu bojāšanās risku.

Citrusaugļi

Tādi citrusaugļi kā apelsīni, greipfrūti un citroni ir ļoti vērtīgs C vitamīna avots, taču lielā skābes daudzuma un arī cukura dēļ tie nav uzskatāmi par zobu veselībai draudzīgiem. Lietojot citronus ļoti bieži, var tikt bojāta zobu emalja un palielinās zobu jutība, informē Amerikas Zobārstniecības asociācija. Tas nozīmē, ka atslēgas vārds ir mērenība – citrusaugļus var un vajag ēst, bet ar prātu.

Vienkāršie ogļhidrāti

Ogļhidrāti organismu nodrošina ar enerģiju, tāpēc to iekļaušana uzturā ir ārkārtīgi svarīga. Ogļhidrātus iedala vienkāršajos un saliktajos ogļhidrātos, no kuriem otrie atrodami tādos produktos kā dārzeņi un augļi. Vienkāršos ogļhidrātus satur medus, cukurs un citi saldumi un tie ātri pāriet no gremošanas orgāniem asinīs – lieki uzņemtie pārvēršas taukos, tādēļ lietojami mēreni.

2011. gada "Pediatric Dentistry Journal" publicētajā pētījumā noskaidrots, ka kartupeļu čipsu, kas satur vienkāršos ogļhidrātus, lietošana uzturā saistāma ar zobu bojāšanos. Kā zināms, pārtikas paliekām no šīs uzkodas ir tieksme saķerties starp zobiem, līdz ar to veidojas aplikums, kas rada zobu bojāšanās risku.

Cieti produkti

Ja tev šķita, ka ledus ir nekaitīgs tikai tāpēc, ka tā sastāvā ir tīrs un balts ūdens, tev ir piedodams, taču daudziem ir niķis nevis gaidīt, kad ledus izkūst, bet to sakost. Tas savukārt zobiem nodara lielu kaitējumu, tostarp var veicināt to šķelšanos. Tā vietā, lai nemaz nerastos vēlme pavisam nejauši mutē nonākušo ledu sakost, pirms dzērienu lietošanas tos atdzesē vai saskaldi ledus gabalus mazākās vienībās.

Zobu veselībai vērtīgākie produkti

Foto: Shutterstock

Kraukšķīgi augļi un dārzeņi

Lai gan ābols, burkāns vai selerija kāts noteikti nav no tiem mīkstākajiem augļiem un dārzeņiem, tieši ar šiem kraukšķīgajiem gardumiem zobu veselība draudzējas pat ļoti labi. Nenoliedzami, tie nevar aizstāt zobu birsti, taču var palīdzēt no zobu starpām izstumt aplikumu.

Pētījumi apliecina, ka kraukšķīgie augļi un dārzeņi ir vērtīgi palīgi ne tikai mutes veselības nodrošināšanā, bet organismam kopumā. 2021. gadā publicētā izpētē secināts, ka zems augļu un dārzeņu patēriņš palielina zobu bojāšanās risku. Vērts piebilst, ka, kraukšķinot dārzeņus, tiek veicināta siekalu veidošanās, ar kuru palīdzību vieglāk atbrīvoties no pārtikas paliekām.

Ar kalciju bagāti ēdieni

Daudz un bieži bojājas zobi? Steidzīgi sadraudzējies ar kalciju! Kalcijs ir svarīgs kaulu un zobu būvelements, kas nodrošina to izturību. Taču zobu emaljas stiprināšana ir tikai viens no ieguvumiem, lietojot uzturā ar kalciju bagātus produktus. Atsaucoties uz 2017. gadā publicētu pētījumu, ir pamats uzskatīt, ka gados jaunām sievietēm zems kalcija līmenis palielina risku saskarties ar mutes dobuma likstām.

Kalcijs "dzīvo" tādos produktos kā piens, siers un jogurts. Ja esi vegāns, arī tad alternatīvu netrūkst – tofu, zaļie lapu dārzeņi, pupiņas un citi produkti.

Rieksti

Jā, tūdaļ kāds teiks, ka rieksti taču ir cieti – kāpēc tad tos tagad drīkst? Taisnība jau ir, taču riekstos ir arī ļoti daudz zobu veselībai noderību minerālvielu, piemēram, tas pats kalcijs, kas stiprina zobu emalju. Protams, izvēloties riekstus, jāņem vērā arī zobu veselība – gados vecākiem cilvēkiem ar trauslākiem zobiem ieteicams dot priekšroku tiem riekstiem, ar kuru sakošanu tos tik viegli nenolauzīsi.

Vērts piebilst – kalcija deficīts ir ļoti zaglīgs. Citiem vārdiem sakot, neuzņemot kalciju pietiekamā daudzumā, organisms funkciju nodrošināšanai to "atņems" kauliem. "Līdz ar to kaulu stiprums un izturība mazinās," reiz sacījusi uztura speciāliste Viktorija Zakarkeviča. Vairāk par minerālvielām un to galvenajiem avotiem uzzini šajā rakstā.

Kas attiecas uz mutes higiēnu, ieteikums ir visiem viens – katru dienu tīrīt zobus, neaizmirst, ka tīrīšana iet roku rokā ar "diegošanu", kā arī regulāri atrādīties speciālistam. Kādu zobu birsti izvēlēties? Sertificēta zobārste Andra Brinkmane skaidro: "Zobu birstes galviņai jābūt mazai, vislabāk izvēlēties īpaši mīkstu, mīkstu vai vidējas cietības zobu birsti. Izvēlēties sintētisko zobu birsti, jo dabīgās ir labvēlīga vide mikrobu augšanai, rokturim jābūt pietiekami platam, ne slidenam, lai nodrošinātu ērtu satveršanu." Savukārt zobu pastai noteikti jābūt fluorīdu saturošai, un dažādās vecuma grupās minerālam zobu pastā jābūt šādā daudzumā:

  • 0–2 gadu vecumā: fluorīdu saturs 1000 ppm, uz zobu birstītes plāna slānīša jeb rīsa graudiņa pastas daudzums;
  • 2–6 gadu vecumā: fluorīdu saturs 1000 ppm, uz zobu birstītes zirņa lieluma pastas daudzums;
  • vecākiem par 6 gadiem: fluorīdu saturs 1000–1500 ppm, uz zobu birstes pusgalviņas lieluma pastas daudzums.

Vairāk uzzini šajā rakstā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!