'Superproduktu' nav! Ko ieteicams ēst onkoloģisko slimību profilaksei

Septembris tiek uzskatīts par veselības veicināšanas mēnesi: Veselības ministrija kopā ar Slimību profilakses un kontroles centra speciālistiem radījuši informatīvu materiālu par uztura ieteikumiem, atsaucoties arīdzan uz virkni zinātnisko rakstu.

Vēzis ir vispārējs termins slimību grupai, kas var skart jebkuru ķermeņa daļu. Vēzis rodas, normālajām šūnām transformējoties audzēja šūnās. Tas ir pakāpenisks process, kas parasti sākas ar pirmsvēža bojājumu un progresē līdz ļaundabīgam audzējam. Šīs izmaiņas notiek cilvēka ģenētisko faktoru un ārējo aģentu mijiedarbības rezultātā.

Visiem vēža veidiem ir viena raksturojoša iezīme – ātra patoloģisko šūnu veidošanās, kuras aug ārpus to parastās robežas, un kas pēc tam var skart blakus esošās ķermeņa daļas un izplatīties uz citiem orgāniem (veidot metastāzes).

1. Apkārtējās vides faktori:

2. Bioloģiskie faktori – vecums, dzimums, iedzimtība.

3. Dzīvesveids – kaitīgie ieradumi, fizisko aktivitāšu trūkums, neveselīgi uztura paradumi.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas aprēķiniem 30-50 procenti vēža gadījumu var tikt novērsti, izvairoties no riska faktoriem un īstenojot uz pierādījumiem balstītus profilakses pasākumus. Modificējot un novēršot galvenos riska faktorus, ir iespējams būtiski samazināt risku saslimt ar vēzi.

Modificējamie riska faktori ir:

Saskaņā ar Eiropas Pretvēža rīcības kodeksu, ievērojot 12 ieteikumus, ir iespējams samazināt vēža attīstības risku. Veselīgs uzturs, pietiekamas fiziskās aktivitātes, normālas ķermeņa masas saglabāšana un alkohola lietošanas ierobežošana ir daļa no veselīga dzīvesveida paradumiem, kas var palīdzēt samazināt vēža risku.

Zināms, ka nepastāv viens vai vairāki konkrēti pārtikas produkti jeb "superprodukti", kas paši par sevi var palīdzēt samazināt vēža risku. Veselīgs uzturs vēža profilaksei atbilst veselīga uztura ieteikumiem un tas ietver šādus principus:

Ikdienā ievērojot veselīga uztura pamatprincipus un ēdot daudzveidīgus pārtikas produktus, ar uzturu ir iespējams uzņemt visas organismam nepieciešamās uzturvielas un papildus uztura bagātinātāju lietošanas nav nepieciešama. Uztura bagātinātāji nav "brīnumlīdzeklis", kas varētu aizvietot veselīgu uzturu, un tiem nepiemīt pret vēzi aizsargājošs efekts.

Augu valsts izcelsmes pārtikas produkti ir dārzeņi, augļi, graudaugu produkti, pākšaugi (pupas, zirņi, lēcas), rieksti, sēklas un sēnes. Lielākā daļa augu valsts izcelsmes produktu to dabīgā, neizmainītā formā satur mazāk kalorijas nekā citi produkti. Ja uzturā lieto galvenokārt augu valsts izcelsmes pārtikas produktus, tiek remdēts gan izsalkums, gan arī ļauj vieglāk saglabāt veselīgu ķermeņa masu. Tiek uzskatīts, ka cilvēkiem, kuri ēd galvenokārt augu valsts izcelsmes pārtikas produktus, ir par apmēram 10-12 procentu mazāks risks saslimt ar vēzi. Augu valsts produkti (dārzeņi, augļi) un to sastāvā esošās vielas (šķiedrvielas, antioksidanti) un normāla ķermeņa masa samazina vēža risku.

Pieaugušam cilvēkam dienā jāapēd 400 līdz 500 gramus jeb piecas porcijas dārzeņu un augļu, un vismaz pusi no tiem svaigā veidā. Dārzeņiem un augļiem jāveido viena trešdaļa līdz puse no ikdienas kopējā uztura daudzuma.

Atceries! Dārzeņu grupā netiek ietverti kartupeļi. Kartupeļi un graudaugi ietilpst cieti saturošo produktu grupā. Dārzeņi un augļi ir svarīga veselīga uztura sastāvdaļa, tie ir labs vitamīnu, minerālvielu, šķiedrvielu avots un satur bioloģiski aktīvas vielas (t.sk. antioksidanti), kurām ir labvēlīga un aizsargājoša ietekme uz cilvēka organismu. To lietošana uzturā var palīdzēt nodrošināt veselīgu ķermeņa svaru, ņemot vērā, ka tie satur salīdzinoši maz kalorijas.

Dārzeņi un augļi satur antioksidantus – bioloģiski aktīvas vielas, kas novērš sūnu membrānu bojājumus, palēnina novecošanas procesu, aizsargā imūno sistēmu un neļauj vēzim attīstīties. Antioksidanti novērš vai aizkavē nevajadzīgus un kaitīgus oksidēšanās procesus audos, pasargā organismu no brīvajiem radikāļiem pirms tie paspējuši nodarīt ļaunumu organismam – bojāt šūnas, pavājināt imūno sistēmu. Ja dārzeņi netiek uzņemti pietiekamā daudzumā, brīvie radikāļi var izplatīties un veicināt vēža attīstību.

Ieteikumi, kā palielināt antioksidantu uzņemšanu ar uzturu:

Graudaugu produktu, jo īpaši pilngraudu, lietošana uzturā

Graudaugu produkti nodrošina organismu ar nepieciešamo enerģiju, kā arī ar olbaltumvielām, šķiedrvielām, vitamīniem un minerālvielām. Lai gan šķiedrvielas satur arī dārzeņi un augļi, tieši pilngraudu produkti ir galvenais šķiedrvielu avots. Vēža attīstības riska samazināšanā nozīmīga loma ir šķiedrvielām, kas nodrošina gremošanas sistēmas tīrību un veselību. Šķiedrvielas nodrošina arī sāta sajūtu ilgāku laiku un novērš iespēju pārēsties.

Graudaugu produkti (maize, putra, makaroni, griķi, brūnie rīsi u.c.) ir svarīga uztura sastāvdaļa. Atbilstoši veselīga uztura ieteikumiem, pieaugušam cilvēkam puse no dienā nepieciešamās enerģijas ir jāuzņem ar graudaugu (īpaši pilngraudu) produktiem.

Pilngraudu produkts nozīmē, ka produkta (maizes, pārslu, makaronu u.c.) pagatavošanā miltu vai pārslu veidā, ir ietvertas visas trīs minētās grauda daļas. Šāda veida produktā ir saglabājušās visas graudos esošās vērtīgās vielas (šķiedrvielas, E vitamīns, B grupas vitamīni, dzelzs, magnijs u.c.).

Savukārt rafinēti milti un to izstrādājumi, kas satur tikai grauda cietes daļu (augstākā labuma milti, pulētie rīsi, manna, cepumi u.c.), ir uzturvērtības ziņā nabadzīgāki, tos ir iespējams ātrāk un vairāk apēst un, tos apēdot, asinīs cukura līmenis paaugstinās ātrāk.

Atbilstoši veselīga uztura ieteikumiem veselam pieaugušam cilvēkam dienā jāuzņem 30-35 grami šķiedrvielas (balastvielas). Šīs šķiedrvielas tiek iedalītas ūdeni šķīstošajās un ūdenī nešķīstošajās. Ūdenī šķīstošās šķiedrvielas ir pektīni, oligosaharīdi un rezistentā ciete. Šīs šķiedrvielas gandrīz pilnībā sadala resnās zarnas mikroorganismi, kas nodrošina barības vielas arī t.s. "labajām" zarnu baktērijām. Ūdenī nešķīstošās šķiedrvielas ir celuloze, hemiceluloze, lignīns. Tās resnās zarnas mikroorganismi sadala nedaudz vai nesadala nemaz.

Šķiedrvielu ietekme zarnu vēža riska samazināšanā

Ar uzturu uzņemtās šķiedrvielas var palīdzēt samazināt vēža attīstības risku dažādos veidos. Šķiedrvielas palielina fēču masu, sašķidrina zarnu saturu un veicina regulāru vēdera izeju. Tas savukārt samazina fēcēs esošo kaitīgo vielu kontakta laiku ar zarnu sieniņām. Šķiedrvielas palīdz zarnu baktērijām ražot noderīgus ķīmiskus savienojumus (piemēram, butirātu), kas maina apstākļus zarnās, samazinot iespēju attīstīties audzējam. Visi minētie faktori kopumā var palīdzēt samazināt zarnu vēža risku.

Ieteikumi, kā iekļaut uzturā vairāk pilngraudu produktus un šķiedrvielas:

Pārtikas produkti, kas satur daudz taukus un cukuru (piemēram, ātrās ēdināšanas tipa produkti – frī kartupeļi, nageti, saldētas picas, kūkas, saldinātie dzērieni u.c.), satur arī daudz kaloriju un parasti ir ar zemu vitamīnu un minerālvielu saturu. Šīs liekās kalorijas lielākoties cilvēkam nav nepieciešamas un netiek patērētas. Uzturā regulāri lietojot šādus pārtikas produktus, tiek veicināts svara pieauguma un liekā svara vai aptaukošanās iespēja, kas savukārt palielina vēža risku. Pārtikas produktos ar augstu tauku saturu ir 20 un vairāk grami tauku 100 gramos produkta.

Ieteikumi, kā samazināt cukura daudzumu uzturā:

Sāli mēs lielākoties uzņemam ar apstrādātiem pārtikas produktiem, piemēram, maizi, sieru, gaļas produktiem u.c. – mazāk, pievienojot to ēdiena gatavošanas procesā. Ilgstoša sāls lietošana, pārsniedzot ieteicamo dienas devu, tiek saistīta ar palielinātu kuņģa vēža risku. Lai samazinātu kuņģa vēža, paaugstināta asinsspiediena, insulta un infarkta risku, uzņemtā sāls daudzumam dienā nevajadzētu pārsniegt 5 gramus (apmēram 1 tējkarote). Lai gan iemesls, kādēļ sāls lietošana palielina kuņģa vēža risku, nav skaidri definēts, pētījumos aprakstīts, ka noteikti uztura paradumi, galvenokārt sāls un sālīto produktu lietošana, tiek saistīti ar atrofisko gastrītu (procesu, kad kuņģa gļotādā tiek novērots iekaisums un šūnu izmaiņas). Atrofiskais gastrīts savukārt var veicināt kuņģa vēža attīstību.

Ieteikumi, kā samazināt sāls lietošanu uzturā:

Izvairies no gaļas produktu lietošanas uzturā un ierobežo sarkanās gaļas lietošanu

Gaļas produkti tiek gatavoti, gaļu kūpinot, konservējot, sālot vai pievienojot konservantus (piemēram, nitrātus, nitrītus) un garšas pastiprinātājus – tie ir cīsiņi, desas, Salami, šķiņķis u.tml. Parasti tie ir ar augstu tauku un sāls daudzumu. Gaļas produkti pretstatā gaļai nav uzskatāmi par nozīmīgu uzturvielu avotu un ir pierādīts, ka pat mazos daudzumos tos lietojot, pieaug zarnu vēža risks. Ja tomēr vēlies lietot uzturā gaļas produktus, tad ēd tos maz un reti!

Potenciālie faktori, kas tiek minēti saistībā ar vēža risku, lietojot uzturā sarkano gaļu, liels hema dzelzs daudzums un policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži un heterocikliskie amīni, kas veidojas gaļu apstrādājot augstā temperatūrā (grilējot, cepot, kūpinot). Ja uzturā tiek lietota sarkanā gaļa, to ieteicams ierobežot līdz trijām porcijām nedēļā, kas atbilst 350 – 500 g sarkanās gaļas pagatavotā veidā. Vērtīgi sarkanās gaļas aizstājēji ir putnu gaļa un zivis, arī olas un piena produkti ir vērtīgi olbaltumvielu un minerālvielu avoti.

Ieteikumi, kā samazināt gaļas patēriņu:

Ierobežo alkoholisko dzērienu lietošanu

Vēža profilaksei ir ieteicams atteikties no alkoholisko dzērienu lietošanas. Alkohola lietošana var izraisīt krūts, aknu, mutes, rīkles, barības vada, kuņģa, zarnu vēzi. Turklāt nav nozīme, kāda veida alkoholiskais dzēriens tas ir (alus, vīns, liķieris vai cits), visiem ir vienāda ietekme uz vēža attīstības risku. Etanols, ko satur alkoholiskie dzērieni, ir atzīts kancerogēns, kas var izraisīt DNS bojājumus. Svarīgs vēža riska faktors ir patērētais alkohols (etanols), tā uzņemšana pat mazos daudzumos palielina vēža risku.

Mikotoksīni – mikroskopisko sēņu izdalīti toksīni. Viskaitīgākie ir pelējumsēnes Aspergillus flavus izdalītie aflatoksīni. Šīs pelējumsēnes aug galvenokārt uz riekstiem un labības graudiem siltās, mitrās vietās. Aflatoksīni, produktu cepot vai vārot, karstumā nesadalās. Lai novērstu ar aflatoksīniem saistīto audzēju attīstības risku, uzturā nedrīkst lietot pārtikas produktus, kas ir sapelējuši. Piemēram, maizei ar pelējumu nepietiek ar pelējušās vietas nogriešanu. Dažu dienu laikā aflatoksīni var nokļūt maizes dziļākajos slāņos. Šādu maizi uzturā lietot nedrīkst. Arī riekstus, sēklas, kuriem pelējums var nebūt redzams, bet, jūtot kaut nedaudz dīvainu garšu, šādu produktu nav ieteicams lietot uzturā.

Pilnu materiālu atradīsi šeit, tostarp arī atsauces uz konkrētiem pētījumiem.