Finansiāla brīvība – diez vai kāds no tādas atteiktos. Dzīvo, nebēdājot par naudu, jo tev visam pietiek. Diemžēl aizvien daļai cilvēku ar finanšu pratību ir, kā ir – interese būtu, bet zināšanu nav. Un veikli darboņi vai shēmas šo mūsu vēlmi kļūt turīgiem ātri un bez lielām pūlēm lieliski māk izmantot. Vai vispār ir iespējams ātri un viegli pavairot naudu un iedzīvoties bagātībā, investējot vērtspapīru tirgos un kriptovalūtās? To podkāstā "Zinātne vai muļķības" taujājām diviem finanšu pratības ekspertiem.

Ko vispār nozīmē "bagāts"?

Lai runātu par turību, jāsaprot, kas tā tāda ir. Cik lielai summai kontā jābūt, lai cilvēks varētu teikt – jā, es esmu turīgs! Tas ir miljons? Desmit miljoni? Miljards?

"Bagāts ir tas, kuram pietiek. Tas, kā mēs finanšu pratība jomā uz to skatāmies, lielais mērķis ir tas, ko saucām par finansiālu labbūtību. Tā sastāv no diva veida faktoriem. Vieni ir objektīvie, otri ir subjektīvie faktori. Objektīvie – vai tev pietiek naudas šodienai un pietiks arī nākotnei. Subjektīvie – vai tu pats jūties drošs par to, ka tev pietiks šodienai un pietiks nākotnei. Lai nav tā, ka nauda ierobežo to, ko tu, tavuprāt, vari dzīvē sasniegt," spriež Latvijas Bankas finanšu pratības eksperte Aija Brikše.

Protams, tas viss saprāta robežās. Ja minam maģisko frāzi "finansiālā neatkarība", tad arī tai ir zināmas robežas. Diez vai jebkad būs tā, ka cilvēks varēs atļauties pilnīgi visas ekstravagantākās un dārgākās lietas, kas vien ienāk prātā. Brikše arī atgādina seno patiesību – jo vairāk kādam ir naudas, jo dārgākas lietas sāk gribēties.

Kā "neuzrauties" uz finanšu krāpniekiem?

Parasti tie, kam ar finansēm viss ir kārtībā, arī retāk iekrīt krāpnieku nagos. Dažādās "get rich quick" jeb "kā ātri kļūt bagātam" shēmās iekuļas un nereālistiskiem solījumiem notic tieši mazāk turīgā un finansiāli vairāk ievainojamā sabiedrības daļa. Cilvēki, kuriem tiešām papildu līdzekļi nekaitētu, bet kuri galu galā tos pazaudē, noticot skaistiem solījumiem par dažādiem vieglas peļņas avotiem vai pat klajai krāpšanai.

Programmas "Neatkarīgais Investors" partneris un raidījuma "Jauni un bagāti" producents Valters Vestmanis sniedz padomus, kā pasargāt savus līdzekļus, saskaroties ar ātras peļņas piedāvājumiem.

Foto: Patriks Pauls Briķis/DELFI

"Ir četri punkti, kas jāievēro. Pirmais – vai tu saproti, no kurienes nāks peļņa. Ja kāds tev saka: "Iedod 100 eiro, es tev atdošu 300," tad paprasi, no kurienes tā nauda nāk un kāpēc lai kāds varētu tā trīskāršot naudu," mudina Vestmanis. Otrais, ko pārbaudīt, ir solītā peļņa. "Zelta likums, ko es parasti saku, ir – viss virs 10% gadā var tikt uzskatīts par augsta riska ieguldījumu. Tas nenozīmē, ka tā uzreiz ir krāpniecība, bet tev jāapzinās, ka tas ir samērā augsts risks," norāda eksperts.

Trešā lieta, ko likt aiz auss, – ja tu kādam dod naudu, pārbaudi, kas viņš tāds ir. "Pagūglē", palasi par šo personu, uzņēmumu vai organizāciju. "Un ceturtais ir – ja tu kādam dod pārvaldīt naudu, pārliecinies, vai šim cilvēkam vai iestādei ir nepieciešamā licence to darīt."

Latvijas Bankas vietnē ir pieejama datubāze, kur var pārliecināties, vai izvēlētais pakalpojumu sniedzējs ir sarakstā.

Kā uzvarēt akciju tirgū?

Līdz ar plaši pieejamām un ērta interfeisa mobilajām platformām, pieaudzis arī mazo investoru skaits. Ieguldīt akcijās nekad nav bijis tik vienkārši. Arī sociālie tīkli ir pilni ar padomdevējiem, kuru maizes darbs ir masveidīgi un ik dienu ražot saturu par konkrētu uzņēmumu akciju cenu dinamiku un prognozēm. Daļa no viņiem ir tā saucamie "day traders" jeb tie, kas nevis ilgtermiņā investē līdzekļus kādā uzņēmumā, bet spekulē uz cenu svārstībām īstermiņā.

Viena no metodēm, ko šie cilvēki aizstāv, ir tā saucamā tehniskā analīze, kad uzņēmuma akciju cenas un citu rādītāju līdzšinējā dinamika tiek analizēta, meklējot dažādas kopsakarības un "zīmējumus" līknēs, kas it kā ļauj pēc pagātnes notikumiem paredzēt nākotnes cenu.

Tam par iemeslu nav perfekti apgūta tehniskās analīzes māksla. "Iemesli parasti ir trīs. Viens – viņi varbūt piekļūst kādai "inside" (tikai uzņēmuma īpašniekiem/vadībai/darbiniekiem pieejamai) informācijai par uzņēmumu, kas ir pēc būtības nelikumīgi. Otrs – viņi spēj ļoti ātri reaģēt uz jaunām ziņām. Un tas nav tā, ka es pēc darba aizskrienu mājās, izlasīju ziņās virsrakstu un skrēju pirkt. Runa ir par nanosekundēm un tehnoloģijām. Trešais iemesls – veiksmes faktors. To nevar replicēt."

Foto: Patriks Pauls Briķis/DELFI

Brikše piebilst, ka cilvēkiem nereti ir tendence veiksmes faktorus izskaidrot ar kaut kādām savām īpašajām zināšanām un kvalitātēm, bet neveiksmes "norakstīt" uz ārējiem apstākļiem. Tas vēl vairāk dažu veiksmīgu gadījumu rezultātā var nostiprināt cilvēkos pārliecību, ka viņi ir izcili akciju tirgus analītiķi un spēs paredzēt cenu dinamiku. "Šie subjektīvie faktori ārkārtīgi maldina par to, ko tu vari un ko tu nevari."

Kā tad tikt pie turības, tostarp arī investējot akciju tirgū? No cik gadiem jāsāk domāt par pensiju? Un cik lielam jābūt drošības spilvenam kontā, ja gribi sevi uzskatīt par finansiāli atbildīgu cilvēku un būt gatavs dažādiem dzīves izaicinājumiem? Un ko eksperti domā par ieguldījumiem kriptovalūtās? Par to vairāk klausies podkāstā "Zinātne vai muļķības" gan "Spotify", gan "Apple Podcasts" un citās podkāstu platformās, kā arī skaties raidījuma video ierakstu "YouTube".

Foto: Patriks Pauls Briķis/DELFI

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!