Foto: CDC / cc

Aizvadītā pusgadsimta laikā vairāk nekā 150 miljoni cilvēku par savu dzīvību var pateikties vakcinācijai, liecina britu medicīnai veltītajā akadēmiskajā izdevumā "The Lancet" publicēts pētījums.

Par atskaites punktu ņemts 1974. gads, kad Pasaules veselības organizācija (PVO) sāka paplašināto imunizācijas programmu ar mērķi visus pasaules bērnus vakcinēt pret tādām slimībām kā difterija, garais klepus, stingumkrampji, masalas, poliomielīts un tuberkuloze. Tobrīd mazāk nekā 5% no pasaules bērniem bija imunizēti pret šīm kaitēm.

Pētījuma autori, atskatoties uz rezultātiem, secina: kaut saistībā ar vakcināciju bijuši arī izaicinājumi, ieguvumi ir neatsverami lielāki un novērsuši nāvi miljoniem bērnu, kas jaunāki par pieciem gadiem.

"Mēs atklājām, ka tieši vakcinācija pret masalām 50 gadu periodā devusi vislielāku pienesumu nāves novēršanā (60%)," vietne "Live Science" citē pētījuma vadošo autoru Endrjū Šatoku. Šie secinājumi vēlreiz apstiprina, cik efektīvs līdzeklis infekciozu slimību iegrožošanā ir vakcinācija. Tā aizsargājot ne tikai pašus vakcinētos, bet arī nevakcinētos riska grupu cilvēkus, ja sabiedrībā vakcinācijas aptvere ir gana plaša.

Tomēr līdz ar šiem secinājumiem darba autori arī brīdina par tendenci pieaugt vakcīnu pretinieku skaitam. Vien pirms dažiem mēnešiem eksperti ASV brīdināja, ka vakcinācijas aptvere pret, piemēram, masalām, atsevišķās kopienās tuvojas riskanti zemam līmenim, pie kura vairs nevarētu runāt par kolektīvo imunitāti. Līdzīgi satraucošas tendences vietumis jaušamas arī citviet pasaulē. 2021. gadā vakcinācija pret masalām bija rekordzema, kas attiecīgi noveda pie vairākiem šīs slimības uzliesmojumiem. Tostarp arī valstīs, kur masalas tika uzskatītas par izskaustām.

Viens no iemesliem šķiet nedaudz paradoksāls. Pētnieki norāda, ka vakcīnas pašas ir savas veiksmes upuri – visefektīvākais atgādinājums par to nepieciešamību ir slimību uzliesmojumi un epidēmijas. Taču, ja ar vakcīnām kāda konkrēta kaite ilgu laiku bijusi izskausta un sabiedrībā neizplatās, cilvēki kļūst ja ne atklāti noraidoši, tad bezrūpīgi – vairs neuzskata imunizāciju par nepieciešamu, jo "neviens jau ar masalām vairs neslimo". Līdz brīdim, kad slimība atkal sāk strauji izplatīties.

1977. gadā bakas kļuva par pirmo slimību, kas globāli izskausta ar vakcinācijas palīdzību. Daudzviet pasaulē aktuāls vairs nav arī poliomielīts. Tuvu panākumam ir arī tādas valstis kā Afganistāna un Pakistāna, kur poliomielīts jeb tā dēvētā bērnu trieka aizvien ir endēmiska slimība.

Eksperti norāda, ka viens no veidiem, kā veicināt sabiedrības uzticēšanos vakcinācijai, ir atzīt un nenoklusēt retos, tomēr neizbēgamos gadījumus ar nevēlamām blaknēm. Vienlaikus jāuzsver neizmērojami lielākie ieguvumi, ko skaidri apliecina skaitļi. Tieši vakcinācija 40% no gadījumiem bija atbildīga par pēdējo 50 gadu laikā novēroto bērnu mirstības sarukumu, liecina "The Lancet" publicētie dati. "2024. gadā jebkuram par 10 gadiem jaunākam bērnam ir par 40% lielākas izredzes sagaidīt nākamo dzimšanas dienu, pateicoties tieši vakcinācijai," bilst Šatoks.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!