Foto: Shutterstock

Joga un meditācija paša viesistabā, apskaidrības meklējumi Himalajos vai šamaniskie rituāli Amazones džungļos – ļaužu tieksme meklēt transcendentus apziņas stāvokļus manāma arvien biežāk. Par intensīvāko no tiem uzskata mistisko pieredzi, kad cilvēks var piedzīvot mainītu laika un telpas uztveri un justies kā nokļuvis ārpus sava "es". Vai šī pieredze interpretējama kā psihiskas saslimšanas simptoms, vai arī kā garīgās attīstības komponente – šim jautājumam pievērsās Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studente, "bez piecām minūtēm" diplomētā veselības psiholoģijas maģistre Daiga Katrīna Bitēna.

Uzdevums nebija vienkāršs, jo tēma trausli balansē uz robežas ar pseidozinātni, taču iznākums, kas sākotnēji bija paredzēts kā lieliski aizstāvēts maģistra darbs, nesis lielu gandarījumu – ne vien balvu "Gada psihologs 2021" kategorijā "Gada jaunais zinātnieks", bet arī pētījuma rezultātu publikāciju respektablā starptautiskā izdevumā. Kamēr kursabiedri steidz pabeigt savus maģistra darbus, Daiga plāno kā studiju gala darbu iesniegt rakstu, kurš nupat publicēts Amerikas Psiholoģijas asociācijas izdotajā "Psychology of Consciousness: Theory, Research, and Practice".

"Augstskola sniedz iespēju maģistra darbam pielīdzināt publikāciju starptautiski recenzētā zinātniskā žurnālā. Tā ir ne vien laba motivācija izaicinājumam studējošajiem, bet ļauj pētījumam plašāk izskanēt," stāsta Daiga, kuras raksts tapis Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras vadītājas un doktora studiju programmas "Psiholoģija" vadītājas profesores Kristīnes Mārtinsones vadībā, kura ir arī publikācijas līdzautore.

Ieklausoties augstskolas pasniedzēju teiktajā, Daiga jau studiju pašā sākumā, bakalaura studiju otrajā gadā, izvēlējās tēmu, ar kuru vēlētos strādāt līdz pat maģistrantūras finišam – tas ir viens no iemesliem, kādēļ pētnieciskais darbs izvērtās starptautiska zinātniskā žurnāla cienīgs. Otrs iemesls, kā vērtē Daiga, ir pašas dziļā interese. Psiholoģija ir viņas otrā izglītība, kam Daiga pievērsās 28 gadu vecumā vairākus gadus pēc tam, kad pati negaidīti sāka piedzīvot mainītus apziņas stāvokļus.

"Tie manī pašā raisīja ļoti divējādas izjūtas. No vienas puses es no tiem ārkārtīgi daudz ieguvu, no otras – tie man lika baidīties par savu psihisko veselību. Sāku pastiprināti interesēties par cilvēka psihi, to, kā funkcionē cilvēks. Nolēmu, ka izpratne jāsāk veidot no pašiem pamatiem, tāpēc iestājos bakalaura studiju programmā "Veselības psiholoģija"."

Reliģija, ezoterika, psihiatrija?


Cilvēces vēsturē ir daudz rakstisku liecību par mistisko pieredzi, ar kuru saprot mainītu apziņas stāvokli, kad zūd laika un telpas izjūta, izgaist personīgās robežas, rodas sajūta par kāda viszinoša avota klātbūtni un tādu kā saplūšanu ar visu, kas eksistē. Šo pieredzi mēdz būt grūti aprakstīt vārdos, taču to pieredzējušie mēdz atsaukties uz mistisko pieredzi kā uz vienu no savas dzīves spilgtākajiem brīžiem. Mistiskajā pieredzē var nonākt spontāni vai arī apzināti, garīgo vai reliģisko prakšu rezultātā, vai arī lietojot psihoaktīvas vielas.

Tēma ir stereotipiem un aizspriedumiem apvīta, taču kopš 90. gadu vidus, lielākoties Ziemeļamerikā, arvien vairāk pētījumu veltīti mistiskajai pieredzei. Vēsturē zinātnieki tās ilgstoši uzlūkojuši divējādi – vieni autori norādījuši uz mistiskās pieredzes patoloģisko iedabu, otri – uz garīguma komponenti. Tieši šis jautājums – kā īsti interpretēt mistisko pieredzi – bija Daigas pētnieciskā darba centrā. "Interesantu šo darbu padarīja gan tas, ka tēma mūsu reģionā nav pētīta, gan arī tas, ka šis ir robežjautājums, kas jāprot noturēt psiholoģijas laukā, nepaslīdot psihiatrijas, reliģijas, ezoterikas virzienā," tā pētniece. Tas studentei ir izdevies, saka profesore profesore Mārtinsone, uzsverot, ka darbā sniegts empīriski pamatots skaidrojums, pielietojot matemātiskās modelēšanas metodes.

Saikne ar garīgo intelektu


Pētniecība kopumā Daigai aizņēma četrus gadus, un to laikā veikta pasaules zinātnieku darbu analīze, adaptēti psiholoģijas instrumenti mistiskās pieredzes mērīšanai latviešu valodā, kā arī ievākti un analizēti dati Latvijas mērķauditorijā. Respondenti uzrunāti jogas studijās, meditācijas praksēs un citviet, rezultātā tiekot pie teju 300 dāmām, starp kurām bija gan šo pieredzi guvušas, gan tādas, kurām tā bija jaunums. Lietā likti gan starptautiski aprobēti, gan Latvijā radīti instrumenti. Ar RSU pētnieku izstrādāto Latvijas Klīnisko personības testu Daiga mērīja šizotipiskās personības iezīmes un psihotisko traucējumu simptomus, ar Garīgā intelekta skalu vērtēts garīgais intelekts – cilvēka garīgo spēju kopums, kas veicina savas eksistences nemateriālo un transcendeto aspektu apzināšanos, integrāciju un pielietojumu ikdienas dzīvē. Lietā likta arī misticisma skala, ar kuru mērīta pati mistiskā pieredze.

Rezultātā secināts, ka mistiskajai pieredzei ir ciešākas saikne ar garīgo intelektu, nekā ar patoloģiju raksturojošajiem konceptiem.

"Pētījumā iezīmējās arī zona, kur redzama garīguma dimensiju un patoloģijas pārklāšanās – uztveres dīvainības un dīvainas pārliecības raksturīgas gan cilvēkiem, kam piemīt garīgais intelekts un kas ir piedzīvojuši mistisko pieredzi, gan personām ar šizotipiskām personības iezīmēm. Ar uztveres dīvainībām un dīvainām pārliecībām psiholoģijā tiek saprasta, piemēram, ticēšana tam, ka cilvēka dzīvi vada kāds augstāks spēks, ticēšana pārdabiskām spējām vai idejas par šādu spēju piemišanu pašam (spējai lasīt citu cilvēku domas, iedarboties uz priekšmetiem ar domu spēku vai tml.), halucināciju piedzīvošana, dažādu ķermenisko uztveru piedzīvošana, arī pašsuģestija un maģiskā domāšana," uzsver pētniece.

Sausais atlikums – zūd stigma, aug zināšanas


"Transcendentus apziņas stāvokļus potenciāli var piedzīvot ikviens no mums. Turklāt, tas var notikt pēkšņi, spontāni. Ja cilvēkam nav nekādas informācijas par to, ko viņš piedzīvo, šī pieredze var būt traumatiska, dažkārt pat klīniska," saka Daiga, uzsverot, ka viņas pētījuma lielākais pienesums ir tas, ka mistiskajām pieredzēm pievērsta uzmanība ne tikai mūsu platuma grādu akadēmiskajās aprindās, bet arī starp praktizējošiem profesionāļiem, kas ir pirmie, pie kuriem vēršas samulsuši un nobijušies mistiskās pieredzes piedzīvotāji. "Palīdzību pie psihologiem, psihoterapeitiem un psihiatriem meklē gan cilvēki, kas piedzīvo psihozes, kas pēc savas formas un satura ir līdzīgas mistiskajai pieredzei, gan tie, kas piedzīvo intensīvu transcendentu jeb garīgu pieredzi, ko gan sabiedrībā, gan zinātniskajā literatūrā mēdz saukt arī par garīgo atmošanos – mistisko pieredzi."

Profesionāļi nereti nespēj nošķirt mistisko pieredzi no patoloģijas, jo tām ir līdzīgas pazīmes. Šis pētījums sniedz plašāku informāciju un skaidri iezīmē, kad var runāt par garīgo izaugsmi un kad – par saslimšanu.
Daiga Katrīna Bitēna
Daiga uzsver, ka, "ir būtiski saprast, ka mistiskā pieredze ir tik intensīva un tik ļoti liels emocionāls pārdzīvojums cilvēka psihei, ka var sekmēt arī patoloģisku stāvokļu veidošanos, tomēr atbilstoši integrētas, šīs pieredzes var kļūt par brīnišķīgu iekšējo resursu, un informētība par to esamību, norisi un potenciālo iznākumu var palīdzēt šo integrācijas procesu nodrošināt. Te vēlos atzīmēt, ka mūsdienu sabiedrībā šobrīd ir vērojama sava veida sērga – cilvēki mistisko pieredzi nereti uztver kā mērķi, kas sasniedzams ātri, strauji un nereti tas notiek vienkārši izklaides pēc. Kā piemēru var minēt psihoaktīvo vielu lietošanu. Taču mistiskā pieredzes pēc būtības nav mērķis – tā ir daļa no dabiska garīgā izaugsmes un brieduma sasniegšanas procesa."
Daigas Katrīnas Bitēnas pētītā tēma ir stereotipiem un aizspriedumiem apvīta, taču kopš 90. gadu vidus, lielākoties Ziemeļamerikā, arvien vairāk pētījumu veltīti mistiskajai pieredzei.

Pie sasniegtā viņa negrasās apstāties – Daigas tālākās pētnieciskās intereses skar jautājumu, kas nosaka veselīgu mistisko pieredžu integrēšanu cilvēka ikdienā.

Ceļš uz publikāciju


Vaicāta pēc padomiem, kā maģistrantūras līmenī ar savu pētījumu nonākt starptautiski atzītā žurnālā, Daiga ieskicē virkni aspektu. Papildus jau minētajam ieteikumam izvēlēties savu pētniecības tēmu agri un veltīt tai uzmanību dažādu studiju posmos izstrādājamos darbus, maģistrante norāda, ka svarīgi ir vākt datus ar domu, ka no tiem taps vairāki darbi.

Viņa ir gandarīta arī par to, ka uztvēra nopietni docētāju ieteikumus piedalīties konferencēs sākotnēji kā dalībniekam, tad jau kā runātājam. Dalība konferencēs atmaksājās, jo, gatavojot rakstu varēju atsaukties uz saviem avotiem, kas bija konferencēs prezentēti.

Tālākās veiksmes stūrakmens ir piemērota žurnāla atrašana, jo vienlaikus rakstu var iesniegt tikai vienam izdevumam. Te būtiski, lai žurnāla redakcijā būtu interese par pētnieka tēmu. "Es papētīju ne vien paša žurnāla saturu, bet arī redaktoru pētniecisko veikumu, lai saprastu, vai arī viņiem ir šāds virziens saistošs," atklāj studente.

Pati publikācijas rakstīšana un tulkošana Daigai prasīja trīs mēnešus, kam sekoja recenzentu komentāri un raksta saskaņošanas process vēl piecu mēnešu garumā. "Lai kā arī reizēm negribētos atkal un atkal ķerties pie rediģēšanas, ir būtiski ņemt šos ieteikumus vērā, jo recenzentu pieredze un skats no malas var daudz dot." Taču galvenais ir paturēt prātā lielo mērķi un nenolaist rokas, arī tad, kad pirmajiem ieteikumiem seko otrais, trešais un ceturtais labojumu vilnis. "Toties nu ir gandarījums par jēgpilnu un sabiedrībā izmantojamu darbu," viņa rezumē.

--

Ar visu pētījumu, kurš nupat publicēts izdevumā "Psychology of Consciousness: Theory, Research, and Practice", iespējams iepazīties šeit (angļu valodā) un šeit (latviešu valodā). Plašāk par pētījumu stāstīts arī video, kas aplūkojams platformā "YouTube".

Pētījums tapis kā daļa no RSU vertikāli integrētajiem projektiem, kas ir inovatīvs studiju programmu papildinājums. Vertikāli integrētos projektus RSU īsteno Eiropas Sociālā fonda projektā "Pārvaldības procesu pilnveide un studiju programmu satura modernizācija Rīgas Stradiņa universitātē".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!