Foto: Shutterstock
Klasiska situācija – saimnieku atgriežamies pie durvīm sagaida pārlaimīgs suns ar "cik-labi-ka-tu-esi-mājās!" izdarībām, un kaut kur mājā ir arī kaķis, kam purnā rakstīts: "Beidzot pārvilkies? Pats vainīgs." Bet vai tiešām kaķi mūs tā ienīst, kā apgalvo visai populārais stereotips?

Kamēr suņi savus cilvēkus mīl bez nosacījumiem, par kaķiem visbiežākā pārliecība ir, ka tie mūs tikai izmanto un tiem pilnīgi vienalga, saimnieks ir dzīvs vai beigts, kamēr vien kaķa vajadzības ir apmierinātas.

Izrādās, mīlestību ir iespējams izmērīt – britu neirozinātnieki pirms vairākiem gadiem pētījumā noteica par mīlestības hormonu dēvētā oksitocīna līmeni suņiem un kaķiem pēc glāstīšanas. Suņiem pēc samīļošanas tas organismā paaugstinājās vidēji par 57,2%, kamēr kaķiem vien par 12%.

Taču jaunākā pētījumā, kurā zinātnieki pētīja kaķu un cilvēku saikni, tika atklāts, ka savrupa uzvedība kaķiem ir retāk sastopama, nekā pētnieki gaidīja. "Kaķi veido ciešas emocionālas attiecības ar cilvēkiem, lai gan par to šobrīd ir maz kas zināms," saka viens no pētījuma autoriem, Linkolna Universitātes dzīvnieku uzvedības speciālists, profesors Daniels Milss. "Kā jebkurās kompleksās attiecībās, kaķa un cilvēka saikne ir abu iesaistīto pušu darbības rezultāts, ņemot vērā arī viņu abu personības iezīmes."

Aizpildot anketu, pētījumā piedalījās 3994 kaķu īpašnieki, un, lai noteiktu emocionālo saikni, zinātnieki noteica piecus dažādus dzīvnieka un saimnieka attiecību veidus: atvērtas attiecības, attālinātas attiecības, gadījuma attiecības, līdzatkarība un draudzība. Skalas pretējās pusēs ir atvērtas attiecības un draudzība, kas ir visciešākā saikne. Iznākums bija līdzīgs – apmēram puse kaķu bija savrupnieki, bet puse rādīja emocionālas pieķeršanās pazīmes.

Atvērtās attiecības raksturoja neliela emocionāla iesaiste no īpašnieka puses un izvairīgs kaķis. Attālinātas un gadījuma attiecības ietvēra emocionāli salīdzinoši ieturētu saimnieku, taču kaķa attieksme pret citiem cilvēkiem bija atšķirīga. Līdzatkarīgās un draudzības attiecībās bija liels emocionāli ieguldījums no saimnieka puses, taču kaķa attieksme pret citiem atšķīrās, tāpat kā vajadzība kaķim būt blakus savam saimniekam.

"Es uzskatu, ka pastāv emocionāla saikne starp kaķi un tā īpašnieku, īpaši, ja kopā tiek pavadīts daudz laika. Taču es neesmu pārliecināta, ka tā ir tāda pati kā sunim ar saimnieku, ja runa ir par pieaugušiem kaķiem," saka pētījuma līdzautore, Linkolna Universitātes dzīvnieku uzvedības speciāliste Klēra Riči-Bonota.

Zinātnieki secina, ka minči var izveidot tuvas sociālas attiecības ar cilvēkiem, taču tas lielā mērā atkarīgs no īpašnieka emocionālā ieguldījuma, kā arī no tā, vai kaķim tiek dots tāds neatkarības līmenis, kādu tas vēlas.

Arī citi līdzīgi pētījumi rādījuši, ka saimniekam ar savu kaķi ir iespējams izveidot ciešu emocionālu saikni, taču cilvēkam tajā ir jāiegulda ievērojami vairāk nekā tad, ja viņam būtu suns.

"Kaķa un cilvēka attiecībās daudz ko nosaka dzīvnieka īpašnieka emocionālais ieguldījums, kā arī paša kaķa sabiedriskums," saka Riči-Bonota. "Taču ir arī citi svarīgi aspekti, kas jāņem vērā, piemēram, kaķa personība, viņa socializācijas līmenis un tas, kur viņš dzīvo – ārā vai iekštelpās. Daži kaķi var būt spējīgi izveidot ļoti ciešu saikni ar saimnieku, taču katras attiecības ir unikālas."

Varbūt šo atšķirīgo attieksmi pret cilvēku nosaka fakts, ka suņi ar mums dzīvo divreiz ilgāk nekā kaķi? Pētnieki lēš, ka suņi mūsu kompanjoni bijuši jau 23 tūkstošus gadu. Kaķi varbūt vienkārši vēl nesaprot, ka cilvēkam var uzticēties?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!