Foto: LETA

Aizvadītajā nedēļas nogalē pēdējās desmitgadēs spēcīgākā magnētiskā vētra uzdāvināja mums tādu gaismu šovu debesīs, kas ierasti vērojams tikai tuvāk poliem. Piektdienas naktī sociālos tīklus pārpludināja attēli ar krāšņo ziemeļblāzmu, kuru ar neapbruņotu aci varēja redzēt pat Rīgas centrā. Protams, ne tik krāšņu kā garas ekspozīcijas fotoattēlos un tālu no pilsētas gaismām, bet tomēr. Šoreiz ierasti zaļajai krāsai pievienojās arī sārti un rozā toņi. Kas nosaka polārblāzmu krāsu – to skaidrojam šajā rakstā.

Kā veidojas gaismu šovs debesīs

Vispirms par to, kā tad vispār veidojas polārblāzmas. Mūsu platuma grādos gan lietojam terminu "ziemeļblāzma" (Aurora borealis), taču polārblāzmas vērojamas arī dienvidu puslodē. Ģeogrāfisku apsvērumu dēļ gan dienvidblāzmām jeb Aurora australis nav tik daudz aculiecinieku – tās, saprotams, visspilgtāk izpaužas reģionā, kas ir faktiski neapdzīvots.

Par gaismu šovu debesīs mums jāsaka paldies Saulei, Zemes magnētiskajam laukam un Zemes atmosfērai.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!