Astronomiem interesanta ir teju ikviena jaunatklāta citplanēta – vēl viens objekts Visuma plašumos, ko pētīt. Taču daļa no tām ir ar dažādām īpašībām, kas tās padara interesantas arī plašākai publikai. Tā šoreiz astronomi ziņo par kādu citplanētu 186 gaismas gadu attālumā no Zemes, kas ir tikusi pie iesaukas "π Zeme".

Proti, šī planēta savu zvaigzni apriņķo tieši 3,14 Zemes dienu laikā, kas atbilst matemātiskās konstantes pī (π) aptuvenai vērtībai. Pī Eiklīda ģeometrijā ir riņķa līnijas garuma attiecība pret tās diametru. Tā kā pī ir iracionāls skaitlis, tas decimālajā pierakstā ir bezgalīgs un neperiodisks, proti, skaitļu virkne aiz komata ir bezgalīga un periodiski neatkārtojas. Iracionāls skaitlis ir arī, piemēram, kvadrātsakne no 2. 2019. gada pavasarī tika ziņots, ka japānietei Emmai Harukai Ivao, izmantojot "Google" mākoņskaitļošanas pakalpojumus, izdevies pī vērtību aprēķināt ar precizitāti 31,4 triljoni ciparu aiz komata.

Astronomi pirmās liecības par šo planētu uzgāja 2017. gadā ar Keplera kosmisko teleskopu iegūtajos datos. Šogad novērojumi turpināti jau no zemes ar SPECULOOS teleskopu sistēmu ("Search for habitable Planets EClipsing ULtra-cOOl Stars"), lai apstiprinātu, ka iepriekš ar Keplera teleskopu fiksētie signāli tiešām liecina par ap zvaigzni riņkojošu citplanētu.

Noskaidrots, ka planēta, kurai dots nosaukums "K2-315b", ir vien nedaudz mazāka par Zemi (0,95 no Zemes rādiusa), un riņķo ap salīdzinoši vēsu un visai nelielu (piektā daļa Saules masas) zvaigzni. Turklāt planēta vienu riņķi ap savu zvaigzni veic ar pulksteņa precizitāti – reizi 3,14 Zemes dienās, traucoties ar ātrumu 81 kilometrs sekundē.

Pagaidām astronomi vēl no iegūtajiem datiem nav izlobījuši planētas masu, taču ir pamats uzskatīt, ka tā varētu būt cietzemes planēta, gluži ka Zeme. Taču cerības par "K2-315b" potenciālu apdzīvojamību, visticamāk, lolot nevajag – tā ap zvaigzni riņko tik tuvu, ka temperatūra uz virsmas tuvojas 180 grādiem pēc Celsija. Kā ar humoru norāda Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta ziņu vietne – perfekta temperatūra pīrāga cepšanai, bet ne gluži komfortablai dzīvei.

"Šī planēta ir pārāk karsta apdzīvošanai šī vārda parastajā izpratnē," skaidro izdevumā "Astronomical Journal" publicētā pētījuma vadošais autors un Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta Zemes, atmosfēras un planētas zinātņu departamenta pētnieks Pradžvals Niraula.

Pētnieki liek cerības uz Džeimsa Veba kosmisko teleskopu, kuram vajadzētu startēt nākamgad – šī teleskopa instrumenti ļautu jau detalizētāk izpētīt "pī Zemes" atmosfēru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit