Meijers simulācijai izmanto lietotni "Stellarium", kas jebkuram interesentam pieejama bez maksas (klikšķini šeit un vari izmēģināt dažādas simulācijas pats).
Kā jau minēts, ekvinokcijas laikā visur uz Zemes diena un nakts ir aptuveni vienādas. "Aptuveni, nevis precīzi, jo Saule nav punktveida objekts, kā arī par dienas sākumu mēs saucam brīdi, kad virs apvāršņa parādās pirmais stariņš, nevis Saules centrs. Tāpat arī diena beidzas līdz ar pēdējā stariņa pazušanu," skaidro Meijers. Starp citu, mēs Sauli redzam nedaudz pirms brīža, kad tā patiesi paceļas virs apvāršņa. Tas tāpēc, ka atmosfēra liec gaismu, vizuāli paceļot debesīs Sauli augstāk. Rietošu sauli mēs redzam par apmēram saules diametru augstāk nekā to redzētu, ja Zemei nebūtu atmosfēras.
Kas notiek ekvinokcijas brīdī? Tad Saules centrs šķērso debess ekvatoru. Uz Zemes šis brīdis ir divas reizes gadā – 22. vai 23. septembrī un 20. vai 21. martā. Rudens ekvinokcijas laikā Zemes ziemeļu puslodē sākas rudens, bet dienvidu puslodē – pavasaris. Šajā brīdī Saules centrs pāriet no debess ziemeļu puslodes uz debess dienvidu puslodi.
Ekvinokcijas laikā Saule lec tieši austrumos un riet tieši rietumos. Dienas ilgums tāds pats būs arī, piemēram, tālāk uz ziemeļiem no Latvijas, tikai tur Saule būs zemāk virs apvāršņa, bet uz ekvatora šajā laikā Saule kulminē pašā zenītā – tieši virs galvas. Rudens un pavasara ekvinokcijas ir tas laiks, kad uz ekvatora un tropu joslā ir viskarstāk.
Interesanta aina paveras, ja atrodamies tieši ziemeļpolā – tur ekvinokcijas laikā dienām ilgi redzēsim lēnām rietošu Sauli, kas iet pa riņķi gar visu pamali. Lai Sauli "dabūtu" zem apvāršņa, nepieciešamas vairākas nedēļas, tāpēc simulāciju var paātrināt. Dienvidpolā rudens ekvinokcijas laikā notiks pretējais – redzēsim sauli lēnām austam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
