Foto: NASA
Kas uzlido augšā, tam reiz jākrīt lejā. Arī par cilvēku dižāko inženiertehnisko projektu dēvētās Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) dienas ir skaitītas. Taču ekspluatācijas izbeigšana nebūs viegls process. Nepietiks atvest mājās astronautus un palūgt, lai pēdējais izslēdz gaismu. Visu vēl vairāk sarežģī Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā.

Kad tas notiks?

Bez ķibelēm kosmosā neiztikt. Astronautiem regulāri jārod risinājumi lielākām un mazākām problēmām, un tā tas bijis vienmēr. Taču pēdējie gadi SKS dzīvē bijuši īpaši saspringti. Gan tāpēc, ka nepielūdzami tuvojas stacijas gals un tās uzturēšana labā darba kārtībā prasa arvien vairāk rūpju un līdzekļu, gan arī diplomātisko satricinājumu dēļ.

Pirms nepilniem diviem gadiem sāktais Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā vienmēr eksistējušās plaisas diplomātiskajās attiecībās starp ASV ar partnervalstīm un Krieviju pārvērtis plašos kanjonos un ielejās. Un beidzot šo satricinājumu pēcgrūdieni sasnieguši arī SKS projektu, kas ilgstoši kalpojis kā simbols spējai sadarboties kopēja mērķa vārdā pat tādām valstīm, kas 400 kilometrus zemāk, uz Zemes, īsti labi savā starpā nesatiek. SKS vairs nav politiski neitrāla zona, kopš Krievijas kosmonauti to izmantojuši propagandas nolūkiem un Krievijas kosmosa aģentūras vadība drīz pēc iebrukuma Ukrainā karstgalvīgi solījusi, ka var "paātrināt" SKS bojāeju.

Šobrīd aizvien vēl nav īstas skaidrības par to, cik ilgi un cik uzticams partneris SKS būs Krievija, no kuras diemžēl ir daļēji atkarīga stacijas dzīvotspēja. Ne tikai puse no moduļiem ir Krievijas, bet arī tieši Krievijas "Progress" kravas kuģu dzinēji tiek periodiski iedarbināti, lai noturētu staciju vajadzīgajā augstumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!