Šī ala savu nosaukumu ieguva pēc 2006. gada – tā alu nodēvēja vietējie iedzīvotāji, kas piedalījās glābšanas darbos pēc tam, kad no alas vajadzēja izdabūt ievainotu garnadzi, kurš tur bija ielīdis cerībā arheoloģiski nozīmīgajā vietā atrast ko vērtīgu. Kalifornijas Štata universitātes arheologi trīs gadus ilgušos izrakumos atklāja, ka alā ir vismaz 118 cilvēku mirstīgās atliekas. Daudzos gadījumos kauli liecināja, ka tie gājuši bojā vardarbīgā nāvē un, visticamāk, bijuši rituālu upuri, kas savu dzīvību bija spiesti atdot, lai izlūgtos lietus dievības labvēlību.
Pētnieces Eimijas Čanas vadītā komanda gribēja uzzināt arī to, kāda bijusi upuru pēdējā maltīte, tādēļ uzmanība pievērsta zobakmens analīzei. Tomēr, noņemot zobakmens paraugus no sešu upuru zobiem, liels bijis pārsteigums, ka divos no gadījumiem atrastas koši zilas krāsas kokvilnas šķiedras. "Zilu kokvilnas šķiedru atklāšana paraugos bija pārsteigums," neslēpa Čana. Šai krāsai bija būtiska nozīme maiju rituālos – domājams, dažādos rituālos šādā krāsā tika krāsoti upuru ķermeņi. Līdzīgas krāsas šķiedras atrastas arī no agaves izgatavotas grādīgās dziras paliekās, kas uzietas apbedījumu arheoloģiskajos izrakumos mūsdienu Meksikas teritorijā.
Foto: Linda Scott Cummings, PaleoResearch Institute
Čana ar kolēģiem piedāvā šādu versiju – zilās šķiedras zobakmenī varētu liecināt par to, ka upuriem pirms rituālās slepkavības aizbāzta mute ar šādas krāsas audumu. Pagaidām tas ir tikai pieņēmums.
"Interesanti, ka zobakmenī uzietas krāsotas šķiedras. Līdz šim daudzi pētnieki uzskatījuši, ka zobakmens analīze var atklāt vien mirušā ēdienkarti, taču šis pētījums ir labs piemērs, ka šādā veidā var iegūt arī plašākas zināšanas," izdevumam "Live Science" spriež ar konkrēto pētījumu nesaistītā bioarheoloģe Gabriela Robela no Mičiganas Štata universitātes.
Tam piekrīt Pitsburgas Universitātes arheoloģe Klēra Eberta, tomēr par Čanas un kolēģu piedāvāto izskaidrojumu gan nav pārliecināta. Eberta spriež, ka ticamāki varētu būt citi izskaidrojumi, nevis upuriem aizbāztas mutes.
Čanas komanda atzīst, ka pētījumam ir vairāki ierobežojumi. Šobrīd tie ir tikai daži paraugi, taču vēl būtisks aspekts ir arī tas, ka zobakmens veidošanās ātrums ir atkarīgs no tādiem faktoriem kā cilvēka individuālās fizioloģiskās īpatnības un arī uzturā lietotā pārtika. Tāpēc šobrīd nav noteikts, kad tieši šīs zilās krāsas šķiedras "iecementējušās" upuru zobakmenī – vai neilgi pirms nāves rituālā, vai varbūt jau labu laiku pirms tam, kas savukārt versiju par rituāla laikā aizbāztu muti padarītu mazāk ticamu.
Viss pētījums publicēts izdevumā "International Journal of Osteoarchaeology".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
