Vēstījumu aptuveni var tulkot kā novēlējumu, lai šī ķemmīte palīdz tās īpašniekam tikt vaļā no utīm gan matos, gan bārdā. "Gravējums ir dziļi cilvēcīgs," izdevumam "The Guardian" atradumu komentē Ebreju Universitātes Jeruzalemē pētnieks Josefs Garfinkels, kurš piedalījās izrakumos. "Mūsdienās mums pieejami aerosoli, indes un modernas zāles. Pagātnē šādu palīglīdzekļu cilvēkiem nebija."
Ķemmīte ir neliela – apmēram 2,5 reiz 3,5 centimetru izmērā. Kaut tā izrakumos uzieta pirms pieciem gadiem, padilušie iegravējumi detalizētāk pētīti vien kopš pērnā decembra. Rakstu zīmju analīze liecina, ka gravējums ir senās kanaānītu rakstības paraugs. Šī rakstība pašlaik ir senākais mums zināmais alfabētiskās rakstības paraugs. Senākas rakstu sistēmas bija zilbju vai vārdu sistēmas – tajās bija pat simtiem atsevišķu zīmju un simbolu, kur daļa varēja reprezentēt kādu vārdu, daļa pat veselu konceptu, un ne vienmēr tām bija arī fonētiska nozīme.
Vairāk par seno valodu šifrēšanas noslēpumiem var uzzināt rakstā "Kas tie par ķeburiņiem? Kā valodu detektīvi šifrē 'mirušos' rakstus".
Agrīnā kanaāniešu rakstība un alfabēts ieviests apmēram 1800 gadus pirms mūsu ēras Kanaānā – reģionā uz rietumiem no Jordānas upes, kas aptver mūsdienu Izraēlas, daļēji Jordānijas un Libānas teritorijas. Šo alfabētu lietoja vairākus gadsimtus. To standartizēja feniķieši, kuru rakstība vēlāk kļuva par pamatu mums jau labāk zināmiem fonētiskajiem alfabētiem – grieķu un latīņu.
"Fakts, ka šis gravējums ir par tik ikdienišķu dzīves lietu, ir tiešām fascinējošs. Cauri vēstures lokiem utis nemainīgi sagādājušas cilvēkiem problēmas. Un šis ieraksts lieliski ataino, ka senajos laikos arī bagātie un slavenie nebija pasargāti no šīs ligas," izdevums "The Guardian" citē Džordža Vašingtona vārdā nosauktās universitātes profesoru un seno semītu valodu ekspertu Kristoferu Rolstonu.
Par to, ka šī ķemmīte piederējusi turīgam cilvēkam, liecina materiāls, no kā tā izgatavota. Ja parasti līdzīgus priekšmetus izgatavoja no koka vai kaula, tad šajā gadījumā mēs runājam par ziloņkaulu. Kanaānas teritorijā ziloņi nedzīvoja arī tajos laikos, un šī acīmredzot bija importēta luksusa prece, spriež pētnieki.
Viss darbs publicēts izdevumā "Jerusalem Journal of Archaeology".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
