Mūsdienu Tuvo Austrumu reģions ir pārbagāts ar dažādām maz izpētītām aizvēsturiskām būvēm. Nesen jau vēstījām par to, ka šajā reģionā reiz tapušas celtnes pat veidotas saskaņā ar labi izstrādātiem projektiem, kas liecina – tā laika cilvēkiem bijusi arī izpratne par mērogu.
Saūda Arābijas ziemeļu daļā uziets vairāk nekā tūkstotis šādu taisnstūrveida būvju. 2018. gadā tika sākts projekts šo struktūru izpētei. Viens no pēdējiem atsegtajeim mustatiliem ir 40 metrus garš un 12 metrus plats. To veidojošās akmens sienas ir līdz pat diviem metriem biezas. Nav gan zināms, cik tās bijušas augstas – gadu tūkstošu laikā vējš darījis savu un tās būtiski erodējušas. Šī pagalma centrā ir vēl vienas būves paliekas, kas pētnieku ieskatā reiz varēja būt svētnīca. Tajā ir divu pavardu palieks.
Akmens sienu ierobežotajā teritorijā atrasti vairāk nekā trīs tūkstoši dzīvnieku skeletu fragmentu – gan ragu fragmenti, gan galvaskausu fragmenti. Pārsvarā tās bijušas kazas, bet uzieti arī liellopu kauli. Citā šādā struktūrā, kas atrodas mūsdienu Jemenas teritorijā, liellopu galvaskausi bija izkārtoti aplī. Izskanējušas versijas, ka tās ir liecības primitīvam kultam, kura pielūgsmes objekts bijis liellopi, tomēr pagaidām tā ir tikai hipotēze. Šo versiju nesen pētnieki izklāstīja rakstā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "Antiquity" un lasāms, klikšķinot šeit.
Interesantākais atradums ir šajā struktūrā atsegtās cilvēku mirstīgās atliekas – sākotnējā analīze liecina, ka tie ir pieci pieaugušie, divi zīdaiņi, viens pusaudzis vai jaunietis un viens bērns. Cilvēku mirstīgās atliekas šeit neatrodas tik sen kā dzīvnieku kaulu fragmenti. Mirušo cilvēku kauli ir par vairākiem gadsimtiem jaunāki. Ir diezgan skaidrs, ka tas ir masu apbedījums, taču nekas daudz vairāk nav zināms. Ar konkrēto pētījumu nesaistītā arheoloģe un antropoloģe Olīvija Munjoza no Francijas Nacionālā zinātniskās pētniecības centra vietnei "Live Science" uzsver, ka būtu interesanti uzzināt ko vairāk par šo apbedījumu. Piemēram, vai līķi tur ievietoti vienā gabalā un drīz pēc nāves, kā tas ierasts mūsdienu apbedīšanas praksē, vai arī tā vienkārši bijusi vieta, kur nogādāt mirstīgās atliekas, kas varbūt jau ilgāku laiku gulējušas citur.
Kāpēc šie prāvie taisnstūri būvēti un kāpēc tur ir tik daudz dzīvnieku kaulu – tas joprojām ir neatbildēts jautājums. Iespējams, ka tās tiešām bijušas pulcēšanās vietas rituāliem, par ko varētu liecināt būvju ģeometrija (plašas, atklātas telpas). Centrālajā ēkā ar pavardiem, iespējams, veiktas kādas darbības, kuras tolaik cilvēki uzskatījuši par zīmīgām rituāla sastāvdaļām, piemēram, dedzināti dzīvnieku kauli.
Arī Vitmena Koledžas (Vašingtona, ASV) emeritētais profesors, antropoligs Gerij Rolefsons vietnei "Live Science" komentēja, ka šīm vietām droši vien bijusi garīga nozīme. Ja šobrīd domājam, kurš gan gribētu dzīvot vietā, kas pašlaik ir tuksnesis, jāatgādina, ka pirms 7000 gadu klimats reģionā bija daudz mitrāks. Nekādu lekno mežu, protams, tur nebija, taču zāle gan auga. Tiesa, jau tad reģionu piemeklēja arī ilgstoši sausuma periodi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
