Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Virsrakstā minētais ir domāts burtiski, jo pētnieki uzgājuši vissenāko zināmo Homo sapiens pēdas nospiedumu. Kaut ir atrasti senāki hominīnu pēdu nospiedumi, šis ir vecākais, kas visnotaļ droši saistāms ar mūsu tiešajiem priekštečiem – Homo sapiens.

Šo pēdas nospiedumu teritorijā, kur mūsdienās ir Dienvidāfrikas Republika, mūsu priekštecis atstājis pirms aptuveni 153 tūkstošiem gadu. Pētnieku komanda atklājusi vēl vairākas šāda Homo sapiens klātbūtnes liecības, kas datējamas ar 70 līdz 130 tūkstošu gadu senu pagātni.

Senus, fosilizētus pēdu nospiedumus mēdz dēvēt par ihnolītiem (no sengrieķu "íkhnos" – pēdas, nospiedumi). Nesen Dienvidāfrikā atrastas vairākas šādu vērtīgu arheoloģisku liecību vietas. Zināms, ka pētnieki var noteikt vecumu organiskām vielām, izmantojot radioaktīvā oglekļa datēšanas metodi. Taču kā ar fosilizētu, neorganiskā materiālā atstātu nospiedumu? Te vajadzīga cita pieeja.

Zinātnieki lika lietā procesu, ko dēvē par OSL jeb optiski stimulēto luminiscenci. Pavisam vienkārši sakot – ar OSL var samērā precīzi noteikt, kad laukšpats un kvarcs pašā pēdu nospiedumā vai blakus tam pēdējo reizi bija pakļauts saules gaismas iedarbībai. Un šis pēdas nospiedums pēdējo reizi "redzēja" sauli pirms apmēram 153 tūkstošiem gadu, plus vai mīnus 10 tūkstoši gadu.

Pētījuma līdzautors Čārlzs Helms vietnei "Live Science" atzina, ka šis atradums patīkami pārsteidzis un mudinājis turpināt meklējumus arī tādos nogulšņu slāņos, kas ir vēl senāki. "Mums ir pamats domāt, ka šajā reģionā ir vēl vairāk senu hominīnu pēdu nospiedumu vietu, kas reiz tiks atklātas," bilda Helms un viņa kolēģis Endrjū Kars. Pētnieki min, ka jāstrādā ātri – šādas vērtīgas liecības nebūtībā var aizslaucīt vēja un ūdens izraisītā erozija.

Spānijā atrod, iespējams, Eiropā senāko cilvēku priekšteču fosiliju

Foto: Reuters/Scanpix/LETA


Paleoarheologi jūnijā "Sima del Elefante" arheoloģisko izrakumu vietā Burgosas provincē, Spānijas ziemeļu daļā, uzgājuši augšžokļa fragmenta fosiliju, kas varētu būt senākā cilvēku arhaisko priekšteču liecība Eiropā, vēsta "Live Science".

Lasīt vairāk

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!