Foto: Midjourney/DELFI
Kopš Roberts Stīvensons sarakstīja savu "Bagātību salu", pirāti ir kļuvuši par stabilu vērtību popkultūrā. Viņu slavu veicināja arī "Karību jūras pirātu" filmu sērija ar asprātīgo, veiklo un blēdīgo pirātu kapteini Džeku Sperovu. Ko mēs zinām par pirātiem no grāmatām un filmām? Viņi siro pa jūrām, aplaupa kuģus, dzer rumu, kapteiņiem ir viena acs un papagailis uz pleca. Bet cik no tā visa atbilst vēsturiskajai realitātei?

"Karību jūras pirāti", gluži kā pārējie Holivudas supervaroņu grāvēji, savā ziņā ir izdarījuši labu darbu – ja kaut vai katrs simtais vai pat tūkstošais no skatītājiem izpētīja, kas patiesībā bija Barbarosas valstis vai Klīstošais holandietis, vai izlasīja "Bagātību salu", tas jau ir labi. Taču šīs filmas, tāpat kā lērums citu, ir fantāzija, kurai maz sakara ar reālo vēsturi un reālajiem pirātiem.

Pirāts ir pirāts, un viss?

Ne gluži. Angļu valodā viņiem ir vairāki apzīmējumi: "pirates", "privateers", "corsairs", "buccaneers".

Vārds "pirāts" nāk no grieķu valodas vārda "peiratēs", kas nozīmē – laupītājs. Pirātisms ir dažāda veida noziedzīgas darbības uz jūras, tostarp laupīšanas krastā un kuģu pārņemšana atklātā jūrā. Arī laupīšana, tai skaitā cilvēku nolaupīšana, un slepkavības kvalificējas kā pirātu darbības. Taču, ja tuvumā nav atklātu ūdeņu vai kuģa, šāda rīcība ir parasta noziedzība un bandītisms, ne pirātisms. Ar šo vārdu visbiežāk apzīmē visus laupītājus uz jūras.

"Privateer" jeb privātpersona bija pirāts ar dokumentiem. Tās bija privātpersonas, kurām valdības pasūtīja puslegālas darbības. Šie pirāti kuģoja ar privātiem bruņotiem kuģiem, aplaupot tirdzniecības kuģus un izlaupot apdzīvotas vietas, kas piederēja konkurējošai valstij.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!