Foto: Shutterstock

Amazones lietusmeži nebeidz pārsteigt – biologi tur atklājuši jaunu pasaulē smagākās čūskas – zaļās anakondas – sugu, vēsta akadēmiskais izdevums "The Conversation".

Zaļā anakonda jau sen tiek uzskatīta par vienu no briesmīgākajiem un noslēpumainākajiem Amazones dzīvniekiem. Jaunākajā pētījumā, kas ilga gandrīz 20 gadus, atklāts, ka patiesībā pastāv divas ģenētiski atšķirīgas sugas – pirms 10 miljoniem gadu no savas dienvidu radinieces ģenētiski nodalījusies ziemeļu zaļā anakonda. Līdz šim zinātniskajā pasaulē zināja četras anakondu sugas, ieskaitot zaļo.

Izpētot ziemeļu zaļo anakondu, zinātnieki negaidīti secināja, ka šī ir ģenētiski atšķirīga suga. "Abas zaļo anakondu sugas izskatās gandrīz identiskas, un nepastāv acīmredzama ģeogrāfiska barjera, kas tās atdalītu, taču ģenētiskās atšķirības līmenis – 5,5% – ir satriecošs. Procentuāli ģenētiskā atšķirība starp cilvēkiem un šimpanzēm ir mazāka," teikts pētnieku paziņojumā.

Zaļās anakondas ir pasaulē smagākās un vienas no garākajām čūskām. Lielākie eksemplāri var sasniegt septiņu metru garumu un svērt līdz 250 kilogramiem, taču tās nav indīgas. Lielākoties anakondas mīt Dienvidamerikas upēs un palienēs; šīs čūskas ir slavenas ar savu izturību, ātrumu un spēju norīt lielus dzīvniekus veselus. Anakonda var vēderā dabūt veselu kaimanu, briedi vai kapibaru. Upuri tās nogalina, satverot ar milzīgajiem, kustīgajiem žokļiem un aptinoties ap medījumu, saspiežot to ar savu spēcīgo ķermeni.

"Zaļās anakondas kā plēsēji ir ļoti nozīmīgas, lai saglabātu līdzsvaru savās ekosistēmās. To klātbūtne maina daudzu citu sugu uzvedību, ietekmējot to, kur un kā tās meklē barību, vairojas un migrē," uzsver viens no pētījuma autoriem, Kvīnslendas Universitātes Vides koledžas toksikoloģijas profesors Braiens Frajs. "Anakondas ir ļoti jutīgas pret vides izmaiņām. Veselīgas anakondu populācijas liecina par dinamiskām ekosistēmām ar pietiekamiem pārtikas resursiem un tīru ūdeni, bet anakondu skaita samazināšanās var būt vides izmaiņu priekšvēstnesis. Tāpēc ir ļoti svarīgi zināt, kādas anakondu sugas pastāv, un uzraudzīt to skaitu. Līdz šim ir maz pētījumu par ģenētiskajām atšķirībām starp anakondu sugām. Mūsu pētījuma mērķis bija aizpildīt šo robu zināšanās."

"Līdz šim abas sugas tika uzskatītas par vienu, taču katrai no tām var būt atšķirīgas ekoloģiskās nišas un tās var saskarties ar atšķirīgiem draudiem. Ir jāizstrādā pielāgotas saglabāšanas stratēģijas, lai aizsargātu abu sugu nākotni. Tas var ietvert jaunu tiesisko aizsardzību un iniciatīvas dzīvotņu aizsardzībai, un arī pasākumus, lai mazinātu klimata pārmaiņu, mežu izciršanas un piesārņojuma radīto kaitējumu, piemēram, naftas noplūdes postošo ietekmi uz ūdens biotopiem," uzsver zinātnieks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!