Paies ja ne gadsimti, tad daudzas desmitgades noteikti, pirms zināsim, vai izdevušies centieni dabā atgriezt dižās volēmijas jeb Volemi priedes (Wollemia nobilis). Vēl nesen tika uzskatīts, ka tās izmirušas pirms diviem miljoniem gadu, raksta "Live Science".
Zinātnieki uzgājuši Volemi priežu fosilijas no krīta perioda – tā paša, kad pa Zemi stampāja dinozauri. Proti, šie koki uz Zemes auguši jau pirms vairāk nekā 66 miljoniem gadu. Uzskatīts, ka tās izmirušas pirms diviem miljoniem gadu, līdz 1994. gadā atpūtnieki pārgājiena laikā Austrālijas Zilajos kalnos, Volemi nacionālajā parkā, uzgāja neparastu, iepriekš neredzētu koku.
Tās izrādījās volemijas jeb Volemi priedes. Dzīvas liecības no miljoniem gadu senas pagātnes, kad uz Zemes nevaldīja Homo sapiens. Šobrīd Volemi nacionālajā parkā augošo volēmiju skaits ir mērāms desmitos, kaut ilgstoši notiek centieni šo seno augu pavairot un ieviest atpakaļ dabā.
Kopš koka atklāšanas Austrālijas valdība sadarbojusies ar botāniskajiem dārziem visā pasaulē, un Latvijas Universitātes fotoarhīvs liecina, ka 2007. gadā Volemi priedi no Austrālijas dāvinājumā saņēmis arī Botāniskais dārzs Rīgā.
Pētnieki nu cenšas panākt, ka volēmijas Volemi nacionālajā parkā atkal jūtas kā mājās, kā pirms miljoniem gadu. Taču tas nav viegli. Pirmkārt, šos kokus apdraud meža ugunsgrēki, kas Austrālijā ir arvien biežāka parādība. Tieši šādi – liesmās – bojā gāja vairāki simti jauno kociņu, kas stādīti 2012. un 2019. gadā. Divās vietās iestādīti 400 stādiņi, un parka darbinieki pat sausuma periodos veduši tūkstošiem galonu ūdens, lai koki izdzīvotu. Diemžēl pret ugunsgrēkiem neko iesākt nevarēja, un līdz 2023. gadam izdzīvoja vien 58 stādiņi.
2021. gadā Volemi parkā iestādītas vēl 502 priedes, lai aizvietotu ugunsgrēkā zaudētos stādus. Šoreiz jau ar daudz labākiem rezultātiem – iepriekšējos gados, pateicoties La Niña efektam, laiks bijis vēsāks un ar lielākiem nokrišņiem. Tomēr šobrīd "vadības grožus" atkal pārņēmis pretējais cikls, El Niño.
Otrs faktors, kas apdraud dižās volēmijas, ir patogēns Phytophthora cinnamomi, kas izraisa koka atmiršanu. Jaunie stādiņi tiek sargāti kā liels dārgums – tie sastādīti slepenās, publikai neatklātās vietās, kā arī kopēji kokus apraudzīt dodas gluži kā pacientus slimnīcā. Tiek dezinficēti apavi un drēbes, lai mazinātu risku, ka ar augsni pie apavu zolēm līdzi tiek atnests Phytophthora cinnamomi. Pat dažas šī patogēna sporas jauno volēmiju dzīvotnē var laika gaitā novest pie visu koku nāves.
Pārsvarā koki arī stādīti vietās, kur ģeoloģisku veidojumu dēļ ir labi pasargāti no uguns izplatīšanās. Tomēr eksperimentālos nolūkos daži stādi ir izvietoti ugunsgrēku riskam vairāk pakļautās zonās, lai pētnieki varētu novērot, cik liela ir volēmiju izturība šādā dabas stihijā.
Par veiksmīgu volēmiju iedzīvošanos dabā varēs runāt vien tad, kad nākamās paaudzes iesēsies dabiskā ceļā, ne ar cilvēku palīdzību. "Populācijām jākļūst pašpietiekamām, un mēraukla ir otrās paaudzes stādiņu parādīšanās," vietne "Live Science" citē pētniekus. Tā kā volēmijas aug ļoti lēni, gadā pastiepjoties vien par apmēram centimetru, līdz briedumam un spējai ražot sēklas jāgaida desmitiem gadu. Bet pavisam droši par to, vai uzdevums izpildīts, varēs spriest vien pēc gadsimtiem. Tas ir vairāku paaudžu projekts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
