Latvijā uzieta kārtējā invazīvā suga, šoreiz tās ir Atlantijas maktrgliemenes (Rangia cuneata), kas lielā apjomā konstatētas Rīgas jūras līcī, informē Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).
Līdz šim Atlantijas maktrgliemenes Latvijā bija konstatētas vien atklātajos ūdeņos – Liepājas ostā un Pāvilostā. Agrīna invazīvo sugu atklāšana un izpēte ļauj ātrāk reaģēt un palīdz samazināt iespējamo ekoloģisko kaitējumu vietējām sugām, norāda speciālisti.
"Eiropas ūdeņos šī suga pirmo reizi konstatēta 2005. gadā Antverpenē, Beļģijā. Visticamāk pie mums tā atceļojusi ar kuģiem. Gliemeņu klātbūtne Rīgas līcī rada bažas par to iespējamo ietekmi uz vietējo ekosistēmu, potenciāli ietekmējot barības vielu ciklus līcī," norāda projekta "LIFE REEF" partneru Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Solvita Strāķe.
Lai gan Atlantijas maktrgliemenei ir nozīme ūdens filtrēšanā un biotopu nodrošināšanā citiem organismiem, to ierašanās var izjaukt Rīgas līča trauslo līdzsvaru.
"Turklāt tās kā invazīvas sugas var konkurēt ar vietējām gliemenēm par pārtikas resursiem. Šis atklājums mudina veikt jūras invazīvo sugu papildu monitoringu un izpētes, lai pārvaldītu invazīvo sugu izplatību un aizsargātu jūras ekosistēmu."
Atlantijas maktrgliemenēm ir ļoti bieza un izturīga čaula (4-5 cm), to dabiskā dzimtene ir Meksikas līča un Ziemeļamerikas Atlantijas okeāna piekrastes iesāļie ūdeņi, kur sajaucas saldūdens un sālsūdens. Savā dabiskajā vidē tās veido skaitliski lielas populācijas. Šai sugai Rīgas līča iesāļie apstākļi ir ideāli piemēroti. Lai gan pieaugušās gliemenes spēj izturēt plašākas temperatūras un ūdens sāļuma izmaiņas, to olām un kāpuriem veiksmīgai attīstībai ir nepieciešama 8-32°C ūdens temperatūra.
Dabas aizsardzības pārvalde par Atlantijas maktrgliemeņu čaulu atrašanu ikvienu aicina ziņot vietnē www.invazivs.lv sadaļā “Citi”.
Iegūtie dati tiks izmantoti invazīvo sugu izplatības ierobežošanas pasākumu plānošanā un ieviešanā, zinātniskos pētījumos, kā arī dažādu ziņojumu un pārskatu sagatavošanā.
"LIFE REEF" Baltijas jūras akvatorijā kartē un pēta Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamos jūras biotopus "Smilts sēkļi jūrā" un "Akmeņu sēkļi jūrā" 4116 kvadrātkilometru platībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
