Tā nav nedz agresija par kādu pāridarījumu, nedz atriebība, kā iepriekš izskanējis. Kaut Gibraltāra šauruma ūdeņos pēdējo piecu gadu laikā fiksēti vairāk nekā 600 gadījumi, kad zobenvaļi jeb plēsoņdelfīni "badās" ar laivām un tās pat nogremdē, nu zinātnieki, pēc šogad veiktas izpētes, beidzot uzskata, ka noskaidrojuši iemeslu.
Grupa "GT Atlantic Orca" pēta Ibērijas pussalas tuvumā dzīvojošo zobenvaļu (saukti arī par orkām) populāciju, un saskaņā ar organizācijas datiem, kopš 2020. gada Spānijas piekrastes ūdeņos tie taranējuši vismaz 673 jahtas, laivas un citus peldlīdzekļus. Divas Marokā reģistrētas zvejas laivas un piecas jahtas tā rezultātā nogrimušas. Pēdējais šāds gadījums noticis šogad pavasarī. Tomēr Džons Fords, pētnieks, kas desmitgadēm ilgi Kanādas rietumu piekrastes ūdeņos pētījis zobenvaļus, noraida iepriekš lietoto terminu "uzbrukums". Viņa un kolēģu ieskatā šie zobenvaļi vienkārši ir pusaudži, kas ālējas un izklaidējas bez ļauna nodoma. Fordam ir pierādījumi.
Iepriekš uzskatīts, ka Gibraltāra ūdeņu zobenvaļi jahtām atriebjas par kādu pāridarījumu. Iespējams, kāds no grupas dzīvniekiem cietis sadursmē ar kuģa stūres iekārtu vai dzenskrūvi. Vienlaikus jau tad netika izslēgta arī versija, ka tie vienkārši rotaļājas, pat ja šī izklaide no cilvēku skatu punkta ir huligānisms un īpašuma bojāšana. Zobenvaļiem diez vai tas rūp.
2023. gada pavasarī par zobenvaļu rotaļu objektu kļuva jahta "Champagne", kas pēc tam nogrima. Par laimi – tuvu krastam un seklos ūdeņos, tāpēc to varēja izcelt un nogādāt krastā.
Primārais mērķis ir jahtu un laivu stūre. Dzīvnieki to taranē, bieži vien pamatīgi bojājot vai pat nolaužot pavisam. Ņemot vērā, ka daļa jūrasbraucēju sākuši dot atbildes triecienus, tostarp pat ziņots par šaušanu uz dzīvniekiem vai spridzekļu mešanu ūdenī, kolīdz pamanīti tuvojamies zobenvaļi, Spānijas un Portugāles varas iestādes nolēma rīkoties. Šajos ūdeņos dzīvojošo zobenvaļu populācija ir neliela – ap 40 īpatņu –, un iekļauta aizsargāto dzīvnieku sarakstā. Novērojumi liecina, ka ar "huligānismu" nodarbojas vien neliela populācijas daļa. Daži pusaugu zobenvaļi un četras mātītes.
Lai situāciju neeskalētu tālāk un jūrnieki bailēs par savu drošību nemēģinātu vaļus likvidēt vai aizbiedēt ar potenciāli traumatiskiem paņēmieniem, Spānija un Portugāle uzaicināja Fordu un Spānijas konservacionistu grupas CIRCE biologu Reno de Stefanī izveidot pētnieku grupu, lai noskaidrotu zobenvaļu uzvedības iemeslus. Atšķirībā no daudziem jūrasbraucējiem, kam dūša saskrien papēžos, ieraugot ap jahtu riņķojam zobenvaļu grupiņu, De Stefanī ir patīkami satraukts. Viņa komanda aprīkojusi jahtu ar stūres lāpstas mulāžu, kuru zobenvaļi var bojāt, neapdraudot peldlīdzekļa vadību, raksta raidorganizācija CBC.
"Tiem vienalga, vai tā ir jahta vai motorlaiva. Tie meklē stūres lāpstu, lai to salauztu. Vienkārši spiežas pret stūres lāpstu ar pieri, līdz to izdodas salauzt, un tas arī viss," CBC citē De Stefanī. Uz jautājumu, vai arī viņa jahta ir tikusi "sabadīta", viņš nosmej un atbild – jā, apmēram 70 reižu!
Protams, De Stefanī un Fords katru no šīm reizēm vēro un dokumentē. Rezultāts ir tāds – zobenvaļi neizrāda nekādas agresijas pazīmes, bet uzvedas rotaļīgi. Fords tos nesauc par uzbrukumiem. "Tie neuzbrūk, bet spēlējas ar laivām." Zobenvaļi ir ārkārtīgi inteliģenti dzīvnieki, kas reizēm iesaistās dažādās mums grūti izprotamās aktivitātēs. Tiem ir arī sava sezonālā mode. Viens no slavenākajiem gadījumiem, šķiet, ir reize, kad vairākus mēnešus zobenvaļu grupa ūdeņos pie Britu Kolumbijas uz pierēm nēsāja beigtus lašus. Šo "trendu" aizsāka viens zobenvalis, un pārējie "pavilkās līdzi". Taču laivu dauzīšana, pat ja ir tikai izklaide, ir ilgstoša un destruktīva, tāpēc De Stefanī un Fords iesaka vairākas metodes, kā pasargāt jahtas un laivas.
Viens no ierosinājumiem ir zem ūdens līnijas, ap stūres lāpstu, sakarināt troses vai virves ar atsvariem galā, tā, lai šī uzparikte netraucē funkcionalitātei, bet arī apgrūtina zobenvaļu piekļūšanu kārotajam objektam. De Stefanī arī norāda, ka zobenvaļiem šāda ietaise varētu atgādināt medūzu, kurai labāk netuvoties.
Otrs variants ir pašu stūres lāpstu apdarināt ar konusveida izciļņiem, lai tās badīšana būtu nepatīkama pieredze. Šo metodi ar labiem rezultātiem izmēģināja arī paši pētnieki.
Taču apšaubāms, ka visi nu metīsies modificēt savas jahtas, kuterus un laivas. Īpaši, ja Gibraltāra ūdeņos nekuģo regulāri. Tāpēc daudz vieglāk izpildāms ieteikums no pētnieku puses ir vienkārši turpināt kursu. "Ja laiva tiks apturēta, tad tiem stūres lāpsta būs viegli pieejama, pa to būs viegli trāpīt," skaidro De Stefanī. Fords viņam piebalso, ka tipiski zobenvaļu grupa ilgi pakaļ nedzenoties un pēc diviem vai trim kilometriem zaudējot interesi.
Eksperti tiem, kas ieteikuši dzīvniekus likvidēt vai aizbiedēt, atgādina – mēs esam ciemiņi viņu mājā, viņu viesistabā, nevis otrādi. Jāiemācās sadzīvot.
