Mamuta steiks nebija ikdiena. Pētījums atklāj augu lielo nozīmi senču uzturā

Foto: Ar mākslīgā intelekta rīku DALL-E ģenerēts attēls

Ko cilvēki ēda paleolītā jeb akmens laikmetā vēl pirms lauksaimniecības rašanās? Populārs ir uzskats, ka mednieku-vācēju uzturā galvenā loma bijusi gaļai. Gan jau dzirdēts teiciens par to, ka vīrieša pienākums esot "nest mājās mamutu", proti, apgādāt ģimeni. Taču nu jau kārtējais pētījums liecina, ka priekšstati par mūsu akmens laikmeta senčiem kā gaļēdājiem, kas gandrīz ik dienu pārtika no mamuta steika, ir greizi.

Mūsdienās no šī priekšstata pat dzimis uztura "trends" – tā dēvētā paleo diēta, kas it kā atdarina akmens laikmeta cilvēku uzturu. To, kas tā tāda ir, savulaik podkāstā "Zinātne vai muļķības" skaidroja uztura speciāliste un bloga "Ksenijakomente.com" autore Ksenija Andrijanova. "Paleo diēta pēc būtības balstās uz domāšanas kļūdu – viena no argumentācijas kļūdām ir dabiskuma kļūda jeb "appeal to nature". Tā ir ideja, ka mums kaut kas jādara tikai tāpēc, ka tā darīja mūsu senči un tas bija dabiski. Cik zinu, agrāk dabiski bija, ka viens ciems naktī otrā ciemā nogalina visus iedzīvotājus un savāc visas sievietes. Nezinu, vai Rīga ar Ogri tagad tā varētu darīt," toreiz jokoja Andrijanova.

"Lai arī paleo diētā ir savas veselīgās un interesantās lietas, ko aizgūt, tā loģika tomēr ir kļūdaina." Turklāt padomu rakstos uzskats par akmens laikmeta cilvēku uzturu bieži vien ir visai tāls no paleo diētas pamatuzstādījumiem. "Tur principā jābūt gandrīz jēlai vai nedaudz ugunskurā apceptai gaļai," skaidroja Andrijanova. Vistīrākajā formā paleolīta diēta nozīmētu atteikšanos no jebkuriem produktiem, kas nebija pieejami akmens laikmetā. Taču labs jautājums ir, cik mēs vispār labi zinām to, ko cilvēki toreiz ēda? Izrādās, ne pārāk. Tostarp jaunākie atradumi liecina, ka ne visas akmens laikmeta cilvēku populācijas regulāri ēda medījumu.

Viens šāds pētījums publicēts gada sākumā un aplūkoja Andu kalnu tuvumā dzīvojošo cilvēku uzturu.