Viens no ekspedīcijas dalībniekiem, Itālijas Nacionālā Okeanogrāfijas un eksperimentālās ģeofizikas institūta pētnieks Dario Čivile, "The Guardian" norādīja, ka šis atklājums tikai vēlreiz uzsver to, cik maz zinām par Vidusjūras gultni. Jūra, kur nu jau tūkstošgadēm ilgi bijusi intensīva kuģu satiksme, aizvien ir maz izpētīta, kolīdz skatu pavēršam zem viļņiem, dzīlēs.
Ar Vācijā reģistrētu izpētes kuģi "Meteor" ūdeņi starp Maltu un Sicīliju pētīti no 16. jūlija līdz 5. augustam. Pamanīti trīs iepriekš nezināmi vulkāni, turklāt visai lieli – to pamatne ir ap sešus kilometrus plata, bet krāteri no jūras gultnes paceļas vismaz 150 metru augstumā. "Esam fiksējuši hidrotermālu aktivitāti šajā reģionā, taču vēl ir par agru spriest, vai konkrētie vulkāni ir aktīvi," Čivile aicina nesteigties. Ekspedīcijas laikā iegūti arī iežu paraugi no jūras gultnes vulkānu tuvumā (attēlos zemāk). To izpēte palīdzēs atbildēt uz jautājumu arī par vulkānu aktivitāti.
Zemūdens izvirdumi saprotamu iemeslu dēļ bieži paliek mums nepamanīti, tomēr viļņi slēpj tūkstošiem vulkānu. Pašreizējās aplēses liecina, ka tieši zemūdens vulkāni šobrīd veido 80 procentus no vulkāniskās aktivitātes uz Zemes. Reizēm izvirdumi ir tik spēcīgi, ka vulkāna izspļautais materiāls izveido jaunu salu. Ir gan arī gadījumi, ka diez ko ilgs mūžs jaunajai salai nav – nākamajā izvirdumā tā atkal tiek pazudināta.
Vēl viens interesants ekspedīcijas atradums ir 100 metrus gara un 17 metrus plata kuģa vraks, kas atrodas 110 metru dziļumā. Par šo vraku nekas vairāk nav zināms – nedz nogrimšanas datums, nedz kurai valstij kuģis piederējis. Par vraka atrašanās vietu ziņots Itālijas varasiestādēm, kas tad arī visdrīzāk mēģinās atradumu identificēt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
