Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Vien pats nosaukums – Grenlandes haizivs – jau liecina, kādos ūdeņos šie jūras iemītnieki sastopami visbiežāk. Un tomēr vismaz viena Grenlandes haizivs vai tai tuvu radniecīga suga mitinās tūkstošiem kilometru uz dienvidiem tropiskajā Karību jūrā. "Tā izskatījās pēc kaut kā no aizvēsturiskiem laikiem," atradumu izdevumam "Mashable" pērn komentēja bioloģe Devanši Kasana, Floridas Starptautiskās universitātes doktorante. Un ne velti – Grenlandes haizivis šajā ziņā ir rekordistes, jo neviens cits mugurkaulnieks uz šīs planētas nedzīvo tik ilgi.

Šīs pusaklās haizivis savu mūžu aizvada dziļos ūdeņos ledainā aukstumā un tumsā. Tās lēnām peld, lēnām barojas un lēnām aug. Šis dzīvesveids ļauj taupīt daudz enerģijas un ir pielāgots dzīvei vietās, kur nav nekāda lielā pārtikas pārbagātība. Grenlandes haizivis dzīvo simtiem gadu, un tiek lēsts, ka tās var sasniegt pat 500 gadu vecumu. Iedomājieties tikai – kaut kur okeānā mūsdienās peld haizivis no laikiem, kad nebija nedz bažu par klimata pārmaiņām, nedz automašīnu, pat ne elektrības. Iespējams, pat no laikiem, kad Kolumbs vien nesen bija ieradies Jaunajā pasaulē.

Jūras biologi Karību jūrā pie aizsargājamā Glovera rifa atola vēroja tīģerhaizivis – tās ķēra, marķēja un palaida vaļā. Kādā no reizēm pētnieki no dzelmes izvilka lomu, kas acumirklī pārsteidza. "Tā izskatījās ļoti, ļoti veca," toreiz norādīja viens no ekspedīcijas dalībniekiem Hektors Daniels Martinezs.

Šie notikumi risinājās pērn, un atradums izklāstīts arī zinātniskajā izdevumā "Marine Biology". Sākumā pētnieki pat neticējuši, ka tā varētu būt Grenlandes haizivs. Iespējams, tomēr sešžaunu haizivs? Tomēr vēlāk, rūpīgi pētot haizivs fotogrāfijas un konsultējoties ar ekspertiem, jāsecina šķietami neticamais – tropu jūrā noķertā patiešām ir Grenlandes haizivs vai tai tuvu radniecīga Somniosus pacificus – tās pašas ģints haizivs, kas mīt ziemeļu puslodē Klusajā okeānā.

Šis atklājums liek uzdot jautājumu – vai tā bija vientuļa un krietni nomaldījusies haizivs, vai tomēr mēs tik maz zinām par to, kas notiek okeāna dzīlēs, un šīs zivis ir izplatītas lielākā areālā nekā šķitis iepriekš? Jāatgādina, ka arī tropu joslā lielā dziļumā ūdens temperatūra ir ļoti zema, un Grenlandes haizivis var ienirt līdz pat divu kilometru dziļumam. "Es šaubos, ka šī ir vienīgā (Grenlandes haizivs šajos ūdeņos)," tolaik izdevumam "Mashable" bilda haizivju eksperts Demians Čapmens. 2020. gadā veikta šo haizivju DNS analīze liecina, ka pasaulē eksistē vismaz divas ģeogrāfiski nodalītas populācijas – viena dzīvo aiz Arktiskā loka pie Kanādas un Grenlandes, bet otra pie Norvēģijas krastiem.

Varbūt lielā dziļumā atsevišķas populācijas atrodamas arī daudz tālāk uz dienvidiem? Čapmens apgalvoja, ka vēl viens šāds loms būtu liela veiksme, un tādā gadījumā viņš uzreiz dotos iegādāties arī loterijas biļetes. Tomēr, ja nu tā notiks, viņa komanda tam esot gatava – nākamā haizivs tiktu pie izsekošanas ierīces, lai pētnieki varētu monitorēt tās pārvietošanos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!