Foto: LETA
Ja tev kāds apģērba gabals neder – ir par lielu vai par mazu –, tev ir izvēle to nevalkāt. Taču speciālo dienestu darbiniekiem šādas "ekstras" izvēlēties bieži vien nav, tāpēc Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieces radījušas algoritmu, kas palīdzēs speciālo uzdevumu veicējiem izvēlēties auguma izmēriem atbilstošus un ergonomiskus formas tērpus.

"Ja ikdienas apģērbs spiež, ir par mazu, lielu vai neērtu, mums ir izvēle to nevalkāt. Speciālajos dienestos strādājošajiem šādas izvēles nav, viņiem ir jāvalkā formas tērpi, lai veiktu pienākumus, neapdraudot savu veselību vai dzīvību," saka Eva Lapkovska, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Dizaina tehnoloģiju institūta doktorante.

Viņa promocijas darbā "Apģērba antropometriskās lielumatbilstības un ergonomiskuma novērtēšanas metožu pilnveidošana" izstrādājusi universālu metodiku organizācijām, kuru ikdiena saistīta ar īpašuzdevumu apģērba valkāšanu, piemēram, ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, armijai, Zemessardzei utt. Algoritms palīdzēs par apgādi atbildīgajām personām pasūtīt īpašuzdevumu apģērbu atbilstoši ķermeņa parametriem un ergonomikai, tā paaugstinot lietotāju apmierinātību un samazinot iespēju rasties zaudējumiem.

Pētījums liecina, ka glābēji nereti valkā viņiem nepiemērota izmēra īpašuzdevumu apģērbu.
Vairāku gadu laikā izstrādātā un aprobētā metodika arī paaugstinās lietotāju (gan formas tērpu valkātāju, gan par apgādi atbildīgo personu) zināšanas par apģērba atbilstības vērtēšanu. Lietotāji varēs objektīvi novērtēt formastērpu un norādīt uz nepilnībām, ko nepieciešams novērst, norāda promocijas darba zinātniskā vadītāja, RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Ergonomikas elektrotehnoloģiju zinātniskās laboratorijas vadītāja Inga Dāboliņa.
"Cilvēks ir visu lietu mērs. Būt par ugunsdzēsēju glābēju ir ļoti atbildīgs un sarežģīts darbs, nevajag to vēl apgrūtināt ar neērtu vai darbam nepiemērotu formas tērpu," uzsver Dāboliņa.

Zinātnieces ir pateicīgas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) par atsaucību un operatīvu rīcību, kas ļāva metodi aprobēt. Pētījumā VUGD darbinieki tika skenēti 3D antropometriskajā skenerī, iegūstot precīzu informāciju par ķermeņa morfoloģiju un mērījumiem. RTU rīcībā esošais cilvēka ķermeņa 3D skeneris ir vienīgā šāda optisko mērījumu iekārta Latvijā. Plašāk par to, kā notiek šie mērījumi, vari lasīt rakstā "Ne tikai kamanas, bet arī tērps: kā zinātne palīdz Latvijas izlases sportistiem".

Zinātniecēm izpētei VUGD uzticēja arī dežūruniformas. Tika pārbaudīta to lielumatbilstība, funkcionalitāte un ergonomika, piemēram, tika noskaidrots, kādiem izmēriem formas marķētas un kādiem atbilst. Glābējiem formas tērpos bija jāveic arī noteiktas kustības, vērtējot izmēra atbilstību, kustību brīvību un vēlamos uzlabojumus. Papildu informācija pieejama, klikšķinot šeit.

VUGD priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš pozitīvi vērtē RTU metodi, jo tā dod praktisku pienesumu struktūrām, kuru darba veikšanai nepieciešams specializēts apģērbs: "VUGD atbildīgajām struktūrvienībām ir nepieciešamas papildu zināšanas pareizai apģērba lieluma un dizaina izvēlei. Tāpat sadarbība starp formas tērpa gala lietotāju, pasūtītāju un piegādātāju nav pietiekami efektīva. Praktiski izmantojamu apģērba lielumatbilstības un ergonomiskuma vērtēšanas paņēmienu kopums sekmētu iesaistīto pušu izpratni par atbilstoša apģērba parametriem, to izvērtēšanu un lēmumu pieņemšanas gaitu."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit