Iepriekš aplūkojām 10 zinātnes un tehnoloģiju sasniegumus, kas pilnībā mainīja pasauli aizvadītajā desmitgadē – no 2010. līdz pat šim gadam. To vidū tādi grandiozi un mūsu fundamentālās zināšanas paplašinoši notikumi kā jau pirms daudziem gadiem teorētiski aprēķinātā Higsa bozona eksperimentāla konstatēšana, gan pavisam praktiski, ikdienā pielietojami sasniegumi – jaunas metodes ļaundabīgu audzēju ārstēšanā. Nu pienācis laiks mēģināt ielūkoties nākotnē un izteikt minējumus par to, kas būs būtiskākie notikumi zinātnē un tehnoloģijās šajā desmitgadē. Uzreiz gan jāuzsver – tie ir tikai un vienīgi iespējamie scenāriji, nevis apgalvojumi. Šajā dinamiskajā laikā kuru katru brīdi varam sagaidīt iepriekš neparedzētu atklājumu kādā no zinātnes jomām vai tieši pretēji – progress kādā šobrīd strauji augošā nozarē var iestigt tikpat pēkšņi.
Mākslīgais intelekts kļūs mazāk 'mākslīgs'
Čatboti, aleksas, un citi viedpalīgi, kas, šķiet, spēj uzminēt mūsu domas vēl pirms esam tās izteikuši, protams, jau ir realitāte, turklāt šie ir tikai samērā triviāli ikdienas piemēri. Mākslīgais intelekts (AI) ir jaudīgs rīks faktiski jebkurā jomā – transportā, medicīnā, uzņēmējdarbībā, zinātnē un inženierzinātnēs, meteoroloģijā utt. –, ja vien to prot jēgpilni implementēt. Tomēr aizvien vēl nevaram runāt par AI, kas būtu pielīdzināms tam, ko iespēj cilvēks, kaut jau aizvadītajā desmitgadē ir bijuši daži gadījumi, kur apgalvots – robots it kā izturējis Tjūringa testu.
Šajā desmitgadē mašīnmācīšanās un mākslīgais intelekts būs pavisam jaunā līmenī – kā to lieliski raksturoja IT kompānijas NEORIS Digitālās transformācijas nodaļas vadītājs Entonijs Delima: "Paš-reizējās tendences liecina, ka nākotnē mākslīgais intelekts būs mazāk mākslīgs un vairāk inteliģents."
Tiesa, kā "Campus" pērn norādīja viens no pasaulē vadošajiem AI ekspertiem Kristians Gutmans, mākslīgais intelekts vismaz pagaidām cilvēku neaizstās, bet papildinās cilvēka spējas, kā arī palīdzēs atsevišķās profesijās atbrīvoties no monotonākajiem un garlaicīgākajiem uzdevumiem, koncentrējot enerģiju radošākajai darba daļai. Līdz tā dēvētajam vispārīgajam mākslīgajam intelektam, kas cilvēku spēs imitēt visos aspektos, gan vēl droši vien jāgaida vairākas desmitgades.
Savukārt šī desmitgade mākslīgā intelekta jomā būs ne tikai jaunu iespēju, bet arī jaunu izaicinājumu pilna, domājot galvenokārt ētiskus izaicinājumus, kas izriet no mākslīgā intelekta tehnoloģiju ieviešanas dažādās mūsu dzīves jomās. Piemēram, kurš atbildīgs par AI pieņemtu lēmumu, nosakot pacientam diagnozi – vai ārsts?
