Aizvēsturiskais prāts: vecākajām smadzenēm pasaulē ir 525 miljoni gadu  (2)

"Cik mums zināms, šīs ir senākās fosilizētās smadzenes," Arizonas Universitātes vietnē citēts pētījuma vadošais autors un neirozinātnieks Nikolass Strausfelds.

Nervu sistēmas un pirmo smadzeņu evolūcija ir interesants pētījumu lauks. Konkrēti par posmkājiem un to uzbūvi jau kopš 19. gadsimta zoologi cītīgi debatējuši. Kā norāda pētījuma līdzautors Frenks Hirts, 1880. gados dabas pētnieki, pievēršot uzmanību posmkājiem tipiskajai, segmentētajai ķermeņa uzbūvei un arī segmentētajai galvas uzbūvei, tostarp secinājuši, ka galva posmkājiem ir vien segmentētā ķermeņa pagarinājums. Debatēm par dažādu posmkāju grupu īpatņu galvas segmentēto uzbūvi un šo grupu evolucionārajām sakarībām veltīts prāvs skaits zinātnisku publikāciju. Arī "Vikipēdijā" izvērsts šķirklis veltīts tā dēvētajai pomkāju galvas uzbūves problēmai.

Cardiodictyon fosilija liecina, ka sākotnēji posmkāju galva nebija segmentēta, un šis bijis pārsteigums pašiem pētniekiem. "Šī anatomija mums ir pavisam negaidīts pārsteigums, jo mūsdienās dzīvojošajiem posmkājiem, kā arī dažām posmkāju fosilijām, galvas un smadzenes vienmēr bijušas segmentētas," norāda Strausfelds.

Mūsdienās dzīvojošajiem posmkājiem nervu sistēma stastāv no savstarpēji saistītiem nervu mezgliem jeb ganglijiem un vēdera nervu ķēdītes, kas tos saista ar galvas daļas ganglijiem un maņu receptoriem. Taču šim pirms 525 miljoniem gadu dzīvojušajam posmkājim nedz galva, nedz smadzenes nebija segmentētas, kas liecina, ka ķermeņa daļas nervu centri jeb gangliji un galvas daļā esošās smadzenes evolucionējušas atsevišķi.

^{Attēls: Nicholas Strausfeld}

Vēl nesen tika uzskatīts, ka tādi mīkstie audi kā smadzenes nevar fosilizēties, tāpēc "daudzi necerēja atrast fosiliju, kura saglabājusi arī liecības par smadzenēm. Turklāt parasti runa ir par tik maziem dzīvniekiem, ka dauzi pat neuzņēmās pētīt tās sīkāk, cerot atrast smadzenes," bilst Hirts.

Pēdējās desmitgades laikā gan šie priekšstati sākuši mainīties, tostarp pateicoties arī Strausfelda darbam. Vēl dažās par 500 miljoniem gadu senākās fosilijās atrastas liecības par primitīvām smadzenēm.

Pētījums publicēts žurnālā "Science".