"Pagājuši trīsdesmit gadi, kopš pēdējo reizi redzējām šos blāvos putekļu gredzenus, un šī ir pirmā reize, kad esam tos redzējuši infrasarkanajā gaismā," norāda Neptūna sistēmas eksperte un Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa komandas pētniece Heidi Hamela. Tik tiešām – planētu, ko biežāk atceramies kā vienkārši zilu bumbu, ieskauj gredzeni. Protams, ne tik krāšņi kā Saturnam, bet tomēr.

Veba teleskops pavēris jaunu skatu ne tikai uz tālākajām Visuma dzīlēm, bet arī Saules sistēmu – nobildētas gan polārblāzmas uz Jupitera, gan arī šis tas jauns uzzināts par Marsu. Arī Neptūns nu mums redzams ļoti skaidri.

Tik iespaidīgi attēli ar Saules sistēmas tālākās planētas gredzeniem iegūti vien 1989. gadā, kad tai garām traucās zonde "Voyager 2". Tā arī bija pirmā reize, kad Neptūns tika kvalitatīvi nofotografēts.
Optiskajiem teleskopiem novērot šo planētu nemaz nav vienkārši. Tā ir 30 reižu tālāk no Saules nekā Zeme un daudz blāvāka. Pat Neptūna pavadonis Tritons izskatās spožāks – pavadoņa virsmu lielākoties veido sasalis slāpeklis, kas atstaro pat 70% no Saules saņemtās gaismas. Savukārt dienas vidus uz Neptūna ir tumšs, gluži kā krēsla uz Zemes.

Lūk, te redzams, cik sarežģīti tālās planētas attēlu uzņemt arī ar pašiem jaudīgākajiem optiskajiem teleskopiem. Attēlā pa labi redzams ar Eiropas dienvidu observatorijas (ES) Ļoti lielo teleskopu (VLT – Very Large Telescope) uzņemtais kadrs, neizmantojot adaptīvo optiku. Pa kreisi jau asāks attēls, iegūts, izmantojot adaptīvās optikas tehnoloģijas, kas tostarp ļauj samazināt Zemes virmojošās atmosfēras radītos traucējumus.


Foto: ESO/P. Weilbacher

Veba teleskopu Zemes atmosfēra, protams, nesatrauc – tas atrodas kosmosā un pusotra miljona kilometru attālumā no Zemes. Šajā Neptūna attēlā, kas iegūts ar tuvā infrasarkanā starojuma kameru NIRCam, redzami ne tikai ar optiskajiem teleskopiem faktiski nesaskatāmie gredzeni un septiņi no 14 Neptūna pavadoņiem, bet arī dažas interesantas nianses pašā planētas atmosfērā. Piemēram, spožie plankumi un švīkas, kas vietumis redzami bildē, liecina par metāna ledus mākoņiem ļoti lielā augstumā. Tie pagūst atstarot lielāku daļu saņemtās Saules gaismas, pirms to absorbējis zemāk esošais gāzveida metāns.

Ja rūpīgi ieskatās, arī ap planētas ekvatoru redzama gaišāka strīpa. Pētnieki uzskata, ka tā varētu būt globāla mēroga atmosfēriska parādība, kas veido arī Neptūna vētras un spēcīgos vējus. Gāzes šajā vietā tiek ierautas dziļāk planētas iekšienē, kur uzsilst vairāk un attiecīgi infrasarkanajā diapazonā spīd spožāk par apkārt esošajām gāzu masām.


Foto: NASA, ESA, CSA, STScI

Spožais Tritons ir redzams attēla augšējā labajā stūrī. Tā kā tas ap Neptūnu riņķo pretējā virzienā nekā Neptūns ap savu asi. Tāpēc astronomi uzskata, ka Tritons nevis veidojies jau Neptūna tuvumā, bet, iespējams, bijis Koipera joslas objekts, kuru Neptūns "noķēris" ar savu pievilkšanas spēku. Plānots, ka gan Neptūnu, gan Tritonu ar Veba teleskopu šogad novēros vēlreiz, iegūstot papildu datus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!