Jauns pētījums atdzesē nesen izskanējušās spekulācijas par dzīvību uz Veneras
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Pirms nepilna gada mediji aizrautīgi vēstīja par iespējamu dzīvības vēstnesi Veneras indīgajos mākoņos – fosfīnu. Fosfīns ir gāze, kas mēdz būt blakusprodukts dzīvībai – uz Zemes to var izdalīt arī mikroorganismi, kas mīt vidē, kur ir ļoti maz skābekļa (nogulsnēs ezeros, purvājos utt.). Protams, ir arī citi mehānismi, kas var radīt fosfīnu. Taču nu jaunā pētījumā ieskicētais sniedz kārtējos spēcīgos pierādījumus, ka Veneras atmosfērā nekā dzīva nav. Ja arī būtu, tad tai jābūt mums līdz šim nezināmai dzīvības formai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Venera ir pārāk sausa

Starptautiska zinātnieku komanda mikrobiologa Džona Halsvorta vadībā, apvienojoties pētniekiem no Īrijas, Vācijas, Spānijas un ASV, analizējusi ūdens aktivitāti Veneras atmosfērā. Karstās planētas atmosfēra pārsvarā sastāv no oglekļa dioksīda, mākoņos ir sērskābe, bet ūdens atmosfērā ir vien niecīgā daudzumā. Daudz mazākā koncentrācijā nekā pat Marsa retinātajā atmosfērā.

Lai noteiktu, kādas būtu mikroogranismu izredzes izdzīvot Veneras atmosfērā, pētnieki apkopoja visu iepriekšējo Veneras izpētes misiju laikā iegūtos datus un aplūkoja tos kontekstā ar mums zināmo izturīgo dzīvības formu minimālajām prasībām eksistencei.

Uz Zemes mītošos mikroorganismus, kas spējīgi izturēt ārkārtīgi nelabvēlīgus apstākļus – gan milzīgas temperatūras svārstības, gan ekstrēmu sausumu vai skābekļa trūmumu –, proti, spēj vilkt dzīvību vietās, kur dzīvībai nevajadzētu būt, dēvē par ekstremofiliem. Cik biologiem līdz šim zināms, tad dzīvības uzturēšanai nepieciešamie procesi vairs nav iespējami, ja ūdens aktivitāte (skalā no 0 līdz 100, kas būtu maksimālais jeb 100% gaisa relatīvais mitrums) ir zem 0,585. Šo zemāko robežu zinām, pateicoties sēnei Aspergillus penicillioides – tā ir izcils kserofilu jeb dzīvībai ārkārtīgā ausumā piemērotu dzīvības formu piemērs.

Kāda ir ūdens aktivitāte uz Veneras? Krietni zem 0,585 – apmēram 0,004 jeb gandrīz 150 reižu mazāka par šo slieksni. Arī uz Marsa ir ārkārtīgi sausa atmosfēra, taču tur ūdens aktivitātes līmenis jau ir daudz tuvāk šim slieksnim, aptuveni 0,537.

Jauns pētījums atdzesē nesen izskanējušās spekulācijas par dzīvību uz Veneras
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

"Mēs atklājām, ka ūdens molekulu koncentrācija Veneras atmosfērā ir nevis nedaudz zem tā līmeņa, kas nepieciešams visizturīgākajiem dzīvajiem organismiem uz Zemes, bet gan vairāk nekā 100 reižu mazāka. Tā ir skalas pašā apakšā, nepārvaramā attālumā no līmeņa, kas nepieciešams aktīviem dzīvības procesiem," birtu raidsabiedrība BBC citē pētījuma vadošo autoru Halsvortu.

Versiju par dzīvību uz Veneras pavisam vēl nenoraksta

Atgriežoties pie pērnā gada nenoliedzami aizraujošās vēsts par salīdzinoši augsto fosfīna koncentrāciju Veneras mākoņos, daļa planētu pētnieku un astrobiologu gluži vēl nenoraksta varbūtību, ka kaut kur arī uz nemīlīgās planētas varētu būt mikroskopiskas dzīvības eksistencei potenciāli labvēlīga "kabata".

Profesore Džeina Grīvsa no Kārdifas Universitātes, kas bija plašu rezonansi izraisījušā pētījuma autore, uzteica Holsvorta un kolēģu veikumu, kaut tas nespēlē par labu viņas izvirzītajai versijai par fosfīnu Veneras atmosfērā kā iespējamu mikroskopiskas dzīvības blakusproduktu. Tomēr viņa aizvien uzskata, ka dzīvībai uz Veneras ir izredzes.

"Mēs par šo runājām jau pērn un apzināmies, ka Veneras atmosfēra ir ekstrēmi sausa. Taču mēs nezinām, cik vienmērīgi sajaukta tā ir. Piemēram, Pols Rimmers nupat publicējis pētījumu, kurā klāsta – dažos Veneras mākoņos, iespējams ir apgabali ar ļoti augstu ūdens sastāvu," Grīvsu citē BBC.

Jauns pētījums atdzesē nesen izskanējušās spekulācijas par dzīvību uz Veneras
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Vēl viens aspekts, par kuru der atgādināt – ne velti astrobiologi, runājot par ārpuszemes dzīvību, lieto frāzi "dzīvība tāda, kādu mēs to pazīstam". Proti, nav izslēgta tāda dzīvības formu eksistence, kura krasi atšķiras no tām, kuras sastopam uz mūsu planētas un kuras līdz šim zinātniski pētītas. Varbūt eksistē organismi, kas spēj izdzīvot daudz, daudz sausākā vidē nekā Aspergillus penicillioides. Tikai līdz šim zem zinātnieku mikroskopiem tādi nav nonākuši.

Lielāku skaidrību par to, kas īsti notiek Veneras necaurredzamajos mākoņos, varētu gūt tuvāko desmit gadu laikā – jau ieplānotas vairākas jaunas misijas ar izpētes zondēm uz Zemes karstāko kaimiņieni.

Tags

Bioloģija Astronomija Kosmoss NASA Venera Zinātne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form