Ķīna startē uz Marsu: kas azotē misijas 'Tianwen-1' aparātiem?
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Nupat sekmīgi Zemes skavas pametusi raķete ar vērtīgu kravu, proti, pirmo Ķīnas Marsa roveru jeb pašgājēju zondi, turklāt ne tikai – ap Marsu orbītā riņķos arī ķīniešu būvēts mākslīgais pavadonis. Ja viss izdosies, Ķīna kļūs par otro valsti, kurai izdevies darbināt roveru uz sarkanās planētas. Līdz šim to iespējušas tikai ASV, kaut 70. gadu sākumā divi nesekmīgi mēģinājumi ir arī PSRS kontā. Ko Ķīna ar robotiskajiem kosmosa pētniekiem cer uzzināt?

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pirmais misijas "Tianwen-1" (aptuveni tulkojams kā "Jautājumi debesīm") posms bez aizķeršanās – 23. jūlijā pulksten 7.40 pēc Latvijas laika no Veņčanas kosmodroma startēja Ķīnas supersmagā nesējraķete "Long March 5". Ceļā līdz Marsam kosmosa aparātiem – mākslīgajam pavadonim, nosēšanās modulim un roveram – būs jāpavada aptuveni septiņi mēneši. Ierašanās plānota kaut kad nākamā gada februārī.

Tā kā šādas misijas izdošanās ir ne tikai milzīgs izmaksu, bet arī Ķīnas kosmosa programmas prestiža jautājums, ar vienu no misijas sarežģītākajiem etapiem – nosēšanās moduļa un rovera drošu nogādāšanu līdz Marsa virsmai – steigties nedrīkst, un Ķīna arī to negrasās darīt. Plānots, ka pirms nosēšanās manevra aparāti aptuveni divus vai pat trīs mēnešus riņķos orbītā ap Marsu, pētot nolūkoto nosēšanās vietu.

"Ķīna pati ar saviem datiem grib pārliecināties par nosēšanās vietas apvidu. Ar katru dienu Marsa orbītā pakāpeniski tiek vairota pārliecība, līdz tā ir gana liela, lai nonāktu pie lēmuma turpināt ceļu lejup līdz Marsa virsmai," izdevumam "The Verge" skaidro Brauna universitātes Rodailendā planētu pētnieks Džeimss Heds, kurš savulaik strādājis kopā arī ar Ķīnas kosmosa programmā iesaistītajiem zinātniekiem.

Ķīna nolūkojusi apgabalu, kuru dēvē par "Utopia Planitia". Šis apgabals ir zīmīgs ar to, ka 1976. gadā te piezemējās NASA zonde "Viking 2", kas uzņēma un nosūtīja tam laikam iespaidīgus attēlus ar sarkanās planētas virsmu (NASA attēlā apakšā).

Kā jau minēts, šajā misijā Ķīna uz Marsu sūta trīs iekārtas – mākslīgo pavadoni, nosēšanās moduli un roveru. Mākslīgo pavadoni Marsa orbītā ķīnieši nogādāt lūkoja jau 2011. gadā, taču misija "Yinghuo-1" beidzās ar izgāšanos, tā arī netiekot tālāk par Zemes zemo orbītu, pakāpeniski zaudējot augstumu un dažus mēnešus pēc starta nogāžoties virs Klusā okeāna.

Nosēšanās manevrs notiks pēc līdzīga scenārija, kā to realizējusi NASA ar saviem roveriem. Sākotnēji ātrumu palīdzēs samazināt Marsa plānā atmosfēra, pēc tam konkrētā augstumā tiks atvērts izpletnis, bet mirkli pirms piezemēšanās iedarbināti dzinēji, lai nodrošinātu kontrolētu piezemēšanos.

Uz mākslīgā pavadoņa klāja ir septiņi mērinstrumenti. Vidējas izšķirtspējas kamera ļaus uzņemt attēlus ar izšķirtspēju 100 metri no 400 kilometru augstas orbītas. Augstas izšķirtspējas kamera no šāda paša augstuma ļaus uzņemt attēlus jau ar izšķirtspēju līdz pat diviem metriem. Tāpat mākslīgais pavadonis ir aprīkots ar magnetometru – ierīci magnētiskā lauka mērījumiem –, kā arī ar Marsa minerālu spektrometru, lai attālināti noteiktu ķīmisko sastāvu. Visbeidzot pavadonī ir arī radars, kā arī jonu un neitrālo daļiņu analīzes laboratorija. Galvenais uzdevums – riņķojot ap Marsu vismaz pilnu Marsa gadu, kas ilgst 687 Zemes dienas, iegūt pilnvērtīgu priekšstatu par planētu – gan par tās reljefu, gan par klimata izmaiņām gada griezumā.

Savukārt rovera arsenālā ir navigācijas un topogrāfijas kamera, multispektrālā kamera, ierīce Marsa virsmas sastāva analīzei, lai meklētu iespējamas mikrobioloģiskās dzīvības pēdas, kā arī ierīce meteoroloģisko mērījumu veikšanai.

Tāpat arī uz rovera klāja būs magnētiskā lauka detektors, bet, iespējams, visaizraujošākā iekārta ir radars, kas ļauj "caursist" Marsa garozu līdz pat aptuveni 100 metru dziļumam.

Ar šo iekārtu tiks pētīts, kādi ieži veido garozas augšējo slāni, taču viens no būtiskajiem uzdevumiem būs meklēt arī pazemes "kabatas", kurās varētu būt ledus – kritiski svarīgs resurss, raugoties nākotnē, kad plānots uz Marsu sūtīt cilvēkus.

Ķīna startē uz Marsu: kas azotē misijas 'Tianwen-1' aparātiem?
Foto: AP/Scanpix/LETA

Viens no galvenajiem "Tianwen-1" uzdevumiem ir arī būt vidusposmam jeb "pakāpienam", kas ļaus realizēt Ķīnas ambiciozo plānu ap 2030. gadu atgādāt līdz Zemei reālus Marsa paraugus. Līdzīgi plāni ir arī NASA, kuras rovera "Perseverance" (ilustrācijā apakšā) vairākkārt atliktais starts nu ieplānots 30. jūlijā. Nupat uz Marsu savu mākslīgo pavadoni nosūtīja arī Apvienotie Arābu Emirāti. Šobrīd planētu izvietojums ir izdevīgs kosmisko lidaparātu ceļojumam uz Marsu. Ja kaut kādu iemeslu dēļ NASA neizdosies startēt noteiktajā termiņā, pārāk lielas manevra iespējas nebūs, un var nākties gaidīt pāris gadus, līdz planētas atkal būs izdevīgā savstarpējā novietojumā. Taču, visam noritot pēc plāna, nākamajā gadā pa Marsu varētu šiverēt jau trīs aktīvi roveri – tur jau esošais "Curiosity", "Perseverance" un Ķīnas rovers.

Ķīna startē uz Marsu: kas azotē misijas 'Tianwen-1' aparātiem?
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Tags

Kosmoss Marss NASA Inženierzinātnes
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form