DART jeb Double Asteroid Redirection Test lidaparāts jebkurā gadījumā ies bojā – tāda ir šī kosmosa kuģa misija. To, vai DART upuris nesīs cerētos rezultātus – izmainīs asteroīda trajektoriju –, gan zināsim vien pēc vairākiem mēnešiem. Tas ir vēsturē pirmais šāda veida eksperiments, un to būs iespējams vērot tiešraidē NASA kanālos. Sadursme notiks 27. septembrī pulksten 3.14 naktī pēc Latvijas laika.

DART mērķis ir gaužām vienkāršs – iebliezt pa asteroīda "Didymos" mazāko kompanjonu "Dimorphos" un paskatīties, vai tādējādi izdevies izmainīt "Dimorphos" orbītu. Vairāk nekā 300 miljonus dolāru vērtā misija pārbaudīs, vai ar šādu kinētiska trieciena metodi nākotnē varam mēģināt pasargāt Zemi no prāvu asteroīdu trieciena, savlaicīgi identificējot potenciāli bīstamos un aizsūtot pretī kosmosa kuģus, kuriem jāizmaina asteroīdu trajektorija.

DART mērķis nav pārāk liels – aptuveni 160 metri. Tomēr arī šāds kosmosa akmens varētu nodarīt vērā ņemamus postījumus, ja lielā ātrumā ielidotu Zemes atmosfērā virs kādas apdzīvotas vietas. Jāatgādina, ka Čeļabinskas meteorīts bija nepilnus 20 metrus liels, bet gaisā notikušās eksplozijas rezultātā daudzviet ēkām izbira stikli, kādai ražotnei pat daļēji iebruka jumts, bet slimnīcā ar traumām nogādāti vairāk nekā 100 cilvēki.

Foto: NASA JPL DART Navigation Team
DART navigācijas kamera mērķi atradusi.

NASA Zemei tuvo objektu novērošanas programma ir klasificējusi vairāk nekā 8000 asteroīdu, kuri ir diametrā lielāki par 140 metriem un potenciāli kādā brīdī var pietuvoties mūsu planētai tuvāk par 1,3 astronomiskajām vienībām (viena astronomiskā vienība – Zemes attālums līdz Saulei jeb apmēram 150 miljoni kilometru). Ja šāda izmēra asteroīds ietriektos Zemē, sekas būtu grūti paredzamas, bet skaidrs, ka nekas labs šādā scenārijā nebūtu gaidāms.

DART galvenā kuģa masa lidojuma laikā bija apmēram 620 kilogramu, bet trieciena brīdī tas svērs ap 550 kilogramu – jau šobrīd no DART atdalījās Itālijas Kosmosa aģentūras būvētais satelīts LICIACube, kurš sadursmi vēros un ar divām kamerām iemūžinās no malas. "Dimorphos" masa savukārt ir aptuveni 4,8 miljoni tonnu.

ķiet, kā kaut kas tik neliels var ietekmēt tādu gigantu? Taču jāatceras, ka DART lido ar iespaidīgu 24 tūkstošu kilometru stundā ātrumu, tāpēc trieciena enerģija būs visai pamatīga.
Misijas speciālisti uzskata, ka pietiekama, lai izmainītu "Dimorphos" orbītu ap "Didymos". Ja asteroīda ātrums tiks samazināts pat par nepilnu procentu, tā apriņķošanas periods izmainīsies par vairākām minūtēm – gana būtiski, lai to varētu fiksēt arī ar teleskopiem no Zemes.

Sākotnējos datus par trieciena krāteri un "Dimorphos" kustību dos Itālijas Kosmosa aģentūras satelīts, kas palidos garām trīs minūtes pēc trieciena, taču Eiropas Kosmosa aģentūra jau ieplānojusi arī apmeklēt "Didymos" bināro asteroīdu sistēmu 2024. gadā ar misiju "Hera", lai ievāktu papildu datus. Pēdējos mirkļus pirms trieciena no pirmās personas skatpunkta iemūžinās arī uz DART borta esošā kamera.

"Mēs sagaidām, ka saņemsim pirmos pilna izmēra attēlus un apstrādāsim tos jau dažu dienu laikā pēc trieciena," Itālijas Kosmosa aģentūras paziņojumā norāda LICIACube projekta menedžere Simone Pirota.

Tātad – jau tuvāko nedēļu laikā droši vien zināsim, vai šī metode ir ar potenciālu nākotnē un varētu būt daļa no Zemes "bruņām" pret prāviem asteroīdiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!