Zelta drudzis kosmosā – uz asteroīdiem pēc dārgumiem

Pasaulē pirmais triljonārs pie savas bagātības netiks vis uz Zemes, bet gan kosmosā, pirms dažiem gadiem prognozēja pasaulē pazīstamā investīciju un finanšu pakalpojumu kompānija "Goldman Sachs". Resursu apjoms uz mūsu planētas ir vairāk vai mazāk fiksēts, taču cilvēku skaits un civilizācijas vajadzības arvien pieaug. Kur tikt pie nepieciešamā? Acīmredzot ne uz Zemes, tāpēc šķiet visai ticami, ka nākamais zelta drudzis nebūs uz Zemes, bet gan kosmosā – resursus iegūs no asteroīdiem. Ceļš uz šo Eldorado būs pilns neveiksmju un sarežģījumu.

Šādi un līdzīgi pareģojumi par pirmo triljonāru nav nekas jauns – to 2018. gadā neilgi pēc tam, kad tika nolemts palielināt NASA budžetu par vairāk nekā miljardu dolāru, pauda senators un Donalda Trampa konkurents priekšvēlēšanu cīņā par republikāņu nomināciju Teds Kruss. Vēl pirms tam par to runāja "X Prize Foundation" dibinātājs un uzņēmējs Pīters Diamandis, bet viens no pasaulē pazīstamākajiem kosmosa izpētes un zinātnes komunikatoriem astrofiziķis Nīls Degrass Taisons izteica jau konkrētāku prognozi – pirmo triljonu nopelnīs cilvēks, kurš iegūs derīgos izrakteņus no asteroīdiem.

Ierobežoti krājumi

Misijas kosmosā ir bīstamas, dārgas, jāpārvar daudzi tehnoloģiski šķēršļi. Kāpēc vispār ko tādu uzņemties, investēt laiku, darbu, miljardus bez garantijas par izdošanos? Ja pašreizējās tendences turpināsies, saskaņā ar ANO aplēsēm 2050. gadā planētu apdzīvos jau 9,7 miljardi cilvēku, bet 2100. gadā jau teju 11 miljardi. 2000. gadā uz Zemes bija aptuveni 6,1 miljards cilvēku, tādējādi, ja šīs prognozes piepildīsies, simts gadu laikā planētas iedzīvotāju skaits būs gandrīz vai divkāršojies. Līdz ar to likumsakarīgi pieaug arī nepieciešamība pēc resursiem, kuru apjoms uz Zemes ir tāds, kāds nu tas ir, – ierobežots. Tostarp modernā industrija radījusi pieprasījumu pēc tādiem ļoti retiem elementiem kā, piemēram, irīdijs. Tas ir plaši lietots izejmateriāls displeju ražošanā, taču Zemes garozā irīdija ir ļoti maz – ik gadu visā pasaulē iegūst vien aptuveni trīs tonnas irīdija.