Ledus kušana Grenlandē pērn biedējoši strauja un paaugstinājusi ūdens līmeni okeānos
Foto: AP/Scanpix/LETA

Aizvadītā vasara Arktikā bijusi īpaši karsta, karstākā meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Ar satelītiem ievākti dati liecina, ka Grenlandē vien izkusa ap 600 miljardiem tonnu ledus – gana, lai tikai divu mēnešu laikā paaugstinātu ūdens līmeni okeānos par 2,2 milimetriem, vēsta BBC.
Atšķirībā no ūdenī jau esošiem ledus masīviem, sauszemes ledāju kušana tieši ietekmē ūdens līmeņa celšanos, tādējādi apdraudot piekrastes rajonos visā pasaulē.

ASV-Vācijas kopīgajā projektā "GRACE" (pirmais satelītu pāris darbojās no 2002. līdz 2017. gadam, bet pēcteči "GRACE FO" jeb "Grace Follow Up" sāka darbu 2018. gada pavasarī) tiek monitorētas izmaiņas Zemes gravitācijā. Pirmās "GRACE" misijas 15 gadu ilgajā mūžā, kas krietni pārsniedza sākotnēji plānotos piecus gadus, pētnieki šādi novēroja būtiskas izmaiņas faktiski jebkurā mūsu planētas vietā, bet viens no lielākajiem atklājumiem – cik patiesībā straujā Zemes polos esošo ledāju kušana ļoti ietekmē ūdens līmeņa celšanos okeānos.

Ledum kūstot – vai tas pēc izkušanas nonāk okeānā, vai iesūcas augsnē – notiek izmaiņas masas sadalījumā uz Zemes. Līdz ar to arī mainās gravitācijas lauks. Fiksējot šīs izmaiņas, "GRACE" misijas zinātnieki var pētīt Zemes ūdens aprites ciklu un to, kā klimata pārmaiņas ietekmē okeānus, ledājus, gruntsūdeņus un pat mitrumu atmosfērā.

To, cik vērienīgi Grenlandes ainavu izmainījis pagājušais gads, iespējams novērtēt tieši tāpēc, ka "GRACE" misija darbojusies ilgstoši. Ja laika posmā no 2002. līdz 2019. gadam ik gadu Grenlande vasarās zaudēja vidēji 268 miljardus tonnu ledus, tad aizvadītajā gadā vairāk nekā divtik daudz – ap 600 miljardiem tonnu ledus.

"Mēs zinājām, ka aizvadītā vasara Grenlandē bija izteikti silta un ledus kusis pilnīgi visur Grenlandē, bet šie skaitļi tiešām ir gigantiski," komentē Kalifornijas Universitātes Irvinā profesore Izabella Velikogna, kura ar kolēģiem apkopojusi un analizējusi "GRACE" un "GRACE FO" misiju laikā ievāktos datus. Velikognas un kolēģu pētījums publiskots akadēmiskajā izdevumā "Geophysical Research Letters" un ir pirmais mēģinājums savietot pirmās "GRACE" misijas laikā ievāktos datus ar pašlaik aktīvās misijas ievāktajiem datiem.

Ledus kušana Grenlandē pērn biedējoši strauja un paaugstinājusi ūdens līmeni okeānos
Foto: NASA

Šobrīd Grenlande zaudē ledu septiņas reizes straujāk nekā 1990. gados, un gaidāmā ūdens līmeņa celšanās šī gadsimta beigās apdraudēs jau 400 miljonus piekrastes rajonu iedzīvotāju. Sniegs un ledus atstaro saules gaismu, bet, jo vairāk tas kūst un atsedz tumšākas krāsas slāņus, augsni, jo vairāk saules siltums tiek absorbēts, nevis atstarots, tādējādi vēl vairāk veicinot kušanu. Šo efektu rada arī "asiņainais sniegs" Antarktīdā, par ko vairāk vari uzzināt rakstā "Skats kā pēc slaktiņa: kas sniegu Antarktikā iekrāsojis asinssārtu".

To, ka "GRACE" misiju ietvaros novērojumi notiek ilgstoši, novērtē arī ar šiem pētījumiem tieši nesaistīti klimata zinātnieki. "Mūsu uzmanību bieži var novērst sekošana līdzi īstermiņa fluktuācijām, tāpēc uzticami ilgtermiņa dati no "GRACE" un citām ierīcēm ir ļoti svarīgi, lai viestu skaidrību par to, kas patiesībā notiek – kā īstermiņa izmaiņas veido "lielo bildi"," komentē Pensteitas Universitātes pētnieks Ričards Alijs.

Abu "GRACE" misiju laikā Grenlande zaudējusi jau aptuveni 4,55 triljonus tonnu ledus.
Antarktikā situācija arī ir ar negatīvu tendenci, taču ne tuvu tik dramatiska kā Grenlandē – tur ik gadu izkūst aptuveni 100 miljardi tonnu ledus, vidēji vismaz 2,5 mazāk nekā Grenlandē.

Ledus kušana Grenlandē pērn biedējoši strauja un paaugstinājusi ūdens līmeni okeānos
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Tags

Klimata pārmaiņas Zinātne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form