Mākslīgais intelekts – sabiedrotais, nevis aizvietotājs
Foto: Shutterstock

Mākslīgais intelekts (MI) mums līdzās ir jau labu laiku, taču priekšstati par to aizvien ir neviennozīmīgi – kādam tas saistās ar ērtāku ikdienu, kādam tas ir pamatīgs atslogojums darbā, citam priekšstatu galvenokārt veido filmas par superspējīgiem un parasti arī superļauniem robotiem, kas iznīcina pasauli, bet vēl kādam vispār nekāda konkrēta priekšstata nav. Neilgi pirms Latvijā bez maksas interesentiem būs pieejams 25 stundu tiešsaistes apmācību kurss par MI, uz sarunu par šo projektu un MI kopumā aicināju uzņēmuma "Accenture" Mākslīgā intelekta novirziena vadītāju Ziemeļvalstīs Maksimu Naumovu un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docenti, Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta vadošo pētnieci Inesi Poļaku.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Gluži kā cilvēks?

MI risinājumi tīmeklī ir ikdiena, bieži vien tik nepamanāmi un "zem motora pārsega" dažādiem pakalpojumiem, ka pat neiedomājamies, kā tas viss darbojas. Tomēr viens no acīmredzamākajiem piemēriem un tādiem, kur visai viegli "pievilkt klāt" šo MI aspektu, protams, ir virtuālie asistenti jeb tā dēvētie čatboti. Iespējams, tāpēc, ka tie gan pēc uzdevuma būtības, gan pārējā tēla nereti veidoti kā reāla cilvēka replikācija – čatbotiem bieži vien ir vārds, tie cenšas ne tikai atbildēt uz klientu interesējošo jautājumu, bet arī imitēt "dzīvu" sarunu. Protams, klišejisks jautājums, bet tomēr, spriežot pēc ikdienas sarunām ar ģimeni, paziņām, kolēģiem, tas daudzu prātos aizvien ir aktuāls – vai nākotnē gaidāms brīdis, kad MI no cilvēka vairs nevarēs atšķirt?

"Es šajā jautājumā esmu skeptiska. Mēs varam ieviest MI racionālo daļu, bet cilvēks ir arī ļoti emocionāla būtne. Kaut vai uztvert joku vai uztvert, kā otrs cilvēks jūtas. Tas būs grūtākais, tieši komunikācija. Ja ne gluži neiespējami, tad ļoti grūti," uzskata Poļaka.

Naumovs klāsta, ka čatboti šobrīd jau ir visai attīstīti, bet pirms kādiem pieciem gadiem aina bija cita. "Sākumā tiem nebija MI kopumā. Ja toreiz jautājumā pieliktu vēl vienu zīmi teikuma beigās, tas čatbots nesaprastu, ko mēs īsti gribam."

Šobrīd tie spēj visai labi tikt galā ar elementāriem jautājumiem, bet nākamais solis pēc puslīdz saturīgas sarunas ir tas, ka čatbots spēj sniegt atbildi jau ne tikai no iepriekš definētu jautājumu-atbilžu klāsta, bet atbildes sagatavošanā jau izmanto, piemēram, datus no Vikipēdijas lapas vai citiem informācijas avotiem.

Tomēr arī Naumovs uzsver – MI vismaz tuvākā nākotnē noteikti nebūs pielīdzināms cilvēkiem, kaut vai valodas ierobežojumu dēļ.

"Cilvēks, kuram ir 20 gadi, un tāds, kuram ir pāri 50 gadiem, runā ļoti atšķirīgi. No MI ieviešanas viedokļa tas rada daudz problēmu, tas ir ierobežojums. Tāpat Latvijā ir ģimenes, kurās runā gan krievu, gan latviešu valodā un bieži vien abās pat vienā teikumā. Tur tehnoloģijas kļūdīsies, noteikti nesapratīs." Cilvēku emocionālā daļa – tas MI joprojām ir izaicinājums.

"Vai mēs tiešām gribam, lai MI būtu kā cilvēks, vai tomēr gribam atšķirt? Varbūt pilnīgai replikācijai tomēr nevajag pietuvoties. MI nav cilvēku aizvietošanai, bet gan lai palīdzētu cilvēkiem sasniegt labākus rezultātus," piebilst Naumovs.

Darbu neatņems

Vēl viens no parasti uzdotajiem jautājumiem saistās tieši ar aizvietošanu – vai MI mums atņems darbu?

"Accenture" eksperts piekrīt, ka tās tiešām ir vienas no lielākajām bažām – vai man joprojām būs darbs? Pēc tam sāk interesēties, kā tas darbojas, kāda ir cilvēka un MI sadarbības kombinācija.
"Ja skatāmies vēsturē, ir daudz piemēru, kad tika ieviestas ierīces darba optimizācijai, bet pirmās bažas vienmēr bija: "Tas aizvietos manu darbu, mani vairs nevajadzēs!" Kā tas izskatās tagad? Mēs izmantojam šīs iekārtas un strādājam produktīvāk. Līdzīgi būs ar MI," uzskata Naumovs.
Tāpat ļoti būtiski ir pareizi apmācīt darbiniekus un izskaidrot, kāda ir viņu loma un kur tieši šajā vienādojumā ienāk MI. Automatizācijai likvidējot daļu procesu kādā profesijā, saprotams ir jautājums – kas tālāk notiks ar manu darbu? Uzņēmumiem jāprot to izskaidrot, jāatbalsta un jāapmāca, jāieskicē tā darba daļa, kur cilvēka spējas ir ļoti svarīgas.

Poļaka piebilst, ka MI ir labs risinājums, lai automatizētu ne tās saistošākās un aizraujošākās darba daļas. Pozitīvais scenārijs – ir kāds process, kas konkrētā amatā ir neizbēgams un nepieciešams, bet ne pārāk interesants. Ja to var automatizēt, dodot cilvēkam vairāk vaļas pievērsties radošākiem darba aspektiem, tas būs izdevīgi visiem.

"Strādāju ar ārstiem. Runāt ar pacientiem, risināt problēmas – jā, tas patīk. Bet tad vēl ir E-veselībā jāsavada dati vai jāveic tamlīdzīgas lietas. Arī šajā virzienā tiek meklēti risinājumi, kā pēc sarunas ar pacientu fiksēt (automātiski – red.) galvenos punktus. Tomēr ir arī ļoti būtiski saprast, cik drīz mēs pilnībā varēsim uzticēties MI. Ja tas ir rutīnas darbs – jā, labi, bet, piemēram, diagnostiskās sistēmas tiesā, kas prognozē, vai noziedznieks varētu atgriezties noziedzībā vai nē, – lai arī cik ideālas šīs sistēmas mēs arī neveidotu, vienmēr būs kādi aspekti, ar ko MI netiks galā.

Piemēram, ja apskatām datubāzi ar miljonu noziedznieku ASV, varētu sanākt, ka populārākais noziedznieka vārds ir Džons. Vai tāpēc MI uzreiz izlems – tu esi Džons, tāpēc ir lielāka iespēja, ka esi noziedznieks? Šādas lietas nevaram atstāt bez cilvēku klātbūtnes.

MI ir labs kā rekomendējošs rīks, kas palīdz sniegt informāciju, apkopot datus, bet lai pilnībā ar to aizstāt cilvēku... Šobrīd un tuvākajā laikā tas reti kad būs iespējams."

Te uzreiz jārunā arī par atbildību. Kas vainīgs, ja MI pieļauj kļūdu? Naumovs skaidro, ka nepieciešami pamata noteikumi – jā, MI sistēma var darbu paveikt ātri un lielā apjomā, bet tā aizvien ir daļa no komandas, un komandai ir vadītājs, kurš aizvien galu galā būs atbildīgais par rezultātu. "Vai nu viņš strādā ar 20 cilvēkiem komandā, vai arī darbā iesaista mazāk cilvēku un MI sistēmu, beigās atbildība gulstas uz viņu."

Mākslīgais intelekts – sabiedrotais, nevis aizvietotājs
Foto: Pixabay

Taujāts, kā "Accenture" ievieš MI risinājumus un darbiniekiem izskaidro procesu, sadarbību ar MI, Naumovs klāsta: "Ir ļoti svarīgi paskaidrot, kāpēc tas tiek ieviests. Pirmā diskusija vienmēr ir ne par pašu MI, bet par optimizāciju kopumā – kā kaut kāds jauninājums palīdzēs uzlabot rezultātus. Otrs posms ir parādīt – ja tagad daļu darba veicam automatizēti, ko dabūsim pretī. Varbūt puse no darba ir tā, kur tiešām vajadzīga jūsu pieredze, bet otra puse tāda, kur jūs no rīta vienkārši gaidāt kaut kādu ziņojumu no sistēmas, kas nāk divas trīs stundas. Tādu piemēru ir daudz. Veidojam ziņojumus naktī, tie pienāk cilvēkam e-pastā no paša rīta, un viņš dienu jau var sākt ar darbam gatavu bāzi."

"Būtiski ir palīdzēt ar apmācību. Kritiski svarīgi investēt laiku apmācībā un skatīties, kas varētu būt nākamā apgūstamā lieta. Ja tā nebūs, būs grūti pielāgoties jaunajai darba realitātei. Mūsu gadījumā svarīga ir zināšanu bāze no universitātēm," uzsver eksperts.

Iespēja pirmajiem soļiem MI izglītībā

Trešdien, 6. maijā, notiks bezmaksas tiešsaistes studiju kursa par mākslīgo intelektu prezentācija, kurā piedalīsies gan "Accenture", gan RTU pārstāvji, gan Valsts prezidents Egils Levits. 25 stundu apmācībā var iesaistīties ikviens interesents, un apguvei nav nepieciešamas sarežģītas zināšanas matemātikā vai programmēšanā.

Ko 25 stundu laikā var apgūt cilvēks, kas MI jautājumos ir kā balta lapa?

Kursā būs gan teorija, gan praktiska darbošanās. "Ir paši pamati, lai izprastu, kas īsti ir MI, kā tas darbojas. Pamatmetodes, mazliet matemātikas, bet nekā pārāk sarežģīta. Tas tiešām ir ne tikai IT cilvēkiem, bet būtībā jebkuram. MI ir ienācis gandrīz visās nozarēs, un katram vajadzētu saprast, kā tas viss darbojas. Šis kurss būs labs sākums tam, lai to izprastu," atklāj Poļaka.

Protams, 25 stundās nevar iemācīties radīt kādu MI risinājumu, bet var ielikt labu pamatu, lai zinātu, kurp lūkoties, ja ir interese izglītoties tālāk.

Mākslīgais intelekts – sabiedrotais, nevis aizvietotājs
Foto: Pixabay


"Tas ir arī "Start(IT)" koncepts kopumā – kā sākt kaut ko saistībā ar IT. Iegūt zināšanu bāzi, saprast, vai vispār gribu to darīt. Tā saucamajos "boot camp" (intensīvs apmācību kurss), ko organizē arī "Accenture", var iegūt šo zināšanu bāzi, kas ļauj pieņemt tālāku lēmumu. Es pats pievienojos "Accenture" tādā veidā – izgāju "boot camp"," atklāj Naumovs un piebilst: "Redzu, ka šis kurss varētu būt ar līdzīgu vīziju."

Aizvien augot pieprasījumam pēc kvalificētiem IT nozares darbiniekiem, bieži dzirdam stāstus par pārkvalificēšanos. Naumovs gan uzskata, ka "pārkvalificēties" nebūtu īstais vārds, drīzāk jārunā par papildu zināšanu apgūšanu.

"Pamācīties klāt nepieciešamo, lai kombinētu zināšanas un pieredzi. Ja cilvēks nāk no banku sektora un papildus apgūst arī IT, tad situācijā, kad viņš strādā pie kāda projekta ar banku, viņam jau ir šīs industrijas zināšanas. Tā ir daudz labāka kombinācija nekā būs vienkāršam IT izstrādātājam, kam nav zināšanu par banku sektoru."

Bezmaksas tiešsaistes studiju kursu Latvijā piedāvā "Start(IT)" un RTU kopā ar kursa autoriem tehnoloģiju uzņēmumu "Reaktor" un Helsinku Universitāti. Kursa prezentāciju varēsi vērot trešdien, 6. maijā, tiešraidē "Campus".

Tags

Mākslīgais intelekts Programmēšana Informācijas tehnoloģijas Accenture Rīgas Tehniskā universitāte Tehnoloģijas
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form