Tisintas meteorīts ir tikai viens no pieciem Marsa meteorītiem, ko cilvēkiem izdevies fiksēt krišanas brīdī. Tas 2012. gada 18. jūlijā eksplodēja debesīs virs Tisintas pilsētas Marokā, no kā arī meteorīta nosaukums. Fragmenti tikai izkaisīti pa malu malām tuksnesī, un daļa no tiem atrasti un nonāca laboratorijās. Desmit gadus pēc Tisintas meteorīta nokrišanas tas turpina atklāt, kādi apstākļi ir vai reiz bijuši uz planētas, kas nosprausta par vienu no galvenajiem cilvēces kosmosa galamērķiem šajā gadsimtā.
Gada sākumā publicētā pētījumā raksturoti pieci atsevišķi organiski savienojumi šajā meteorītā. Un nav izslēgts, ka tas satur vēl vairāk. Tostarp atklāts viens savienojums, kas līdz šim roveru ievāktajos paraugos nebija manīts.
Organiskie savienojumi ir tādi, kas satur oglekli. Taču ne visi oglekli saturoši savienojumi ir organiski. Piemēram, karbīdi, karbonāti un cianīdi satur oglekli, taču ir neorganiski savienojumi.
Līdzīgi var teikt par dzīvām būtnēm. Visas mums zināmās dzīvās būtnes satur oglekļa savienojumus, taču ne viss, kas satur oglekli un pat organiskus savienojums, nozīmē, ka tas ir vai jebkad bijis dzīvs. Organiski savienojumi ļoti bieži ir bioloģisku procesu produkts, taču tos var veidot arī ar dzīvām būtnēm nesaistīti procesi. Taču organiski savienojumi citu planētu paraugos ir ļoti labs pavediens, kur sākt, ja gribam atrast dzīvības pazīmes ārpus Zemes.
"Marsa un Zemes evolūcijai ir daudz līdzību. Dzīvība izcēlās un uzplauka uz mūsu planētas. Tas, vai tā jebkad eksistējusi uz Marsa, aizvien ir "karsts" izpētes temats, kas prasa padziļinātākas zināšanas par mūsu kaimiņplanētas ūdens resursiem, organiskajām molekulām un reaktīvajām virsmām," paziņojumā citēts jaunā pētījuma vadošais autors Filips Šmits-Koplins no Minhenes Tehniskās universitātes.
Šajā Marsa paraugā atrasti organiski magnija savienojumi – roveri tādus līdz šim Marsa paraugos nav uzgājuši. Pētnieki uzskata, ka tie veidojušies ļoti augstā spiedienā un temperatūrā – apstākļos, kādi bijuši Marsa mantijā jeb slānī zem planētas garozas pirms daudziem miljoniem gadu. Tādējādi šis organiskais savienojums gandrīz noteikti nav bioloģiskas izcelsmes. Vēl tur uzieti skābekli saturoši savienojumi aldehīdi, olefīni jeb nepiesātināti ogļūdeņraži, poliaromātiskie ogļūdeņraži jeb policikliskie arēni – savienojumi, kuru molekulas satur divus vai vairākus benzola gredzenus.
Iespējams, slavenākais Marsa paraugs, kurā uzieti organiski savienojumi, ir meteorīts ALH 84001, kas vairākas desmitgades bija karstu debašu objekts. 90. gados pat toreizējais ASV prezidents Bils Klintons savā uzrunā pieminēja NASA zinātnieku paziņojumu, proti, dažas pazīmes liecinot, ka ALH 84001 varētu būt izmainīts bioloģiskas aktivitātes rezultātā. Tomēr šis apgalvojums, kā izrādās, bija pārsteidzīgs, un pēc tam vairākos darbos atspēkots. Vēl pavisam nesen, 2022. gadā, publicētā darbā norādīts – organisko savienojumu klātbūtne šajā meteorītā vēl neliecina par bioloģisku aktivitāti. Tie meteorītā veidojušies ģeoloģisku procesu rezultātā pirms vairākiem miljardiem gadu, kad Zeme un Marss vēl bija gluži jaunas planētas.
Arī Tisintas meteorītā atrastie organiskie savienojumi neļauj gavilēt par ārpuszemes dzīvības atrašanu. "Tomēr, izprotot procesus un notikumu secību, kas veidoja šo ar organiskiem savienojumiem bagāto meteorītu, iegūsim jaunas zināšanas par to, cik Marss bijis piemērots dzīvības izcelsmei," spriež NASA "Perseverance" un "Curiosity" roveru zinātnieks un astrobiologs Endrjū Stīls. Viņš bija arī viens no tiem pētniekiem, kas atspēkoja uzskatus par ALH 84001 meteorītā atrasto savienojumu bioloģisko izcelsmi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
