NASA asteroīda zonde ar vērtīgiem paraugiem 'vēderā' beidzot sāk garo ceļu mājup  (2)

Lai uzsāktu ceļu, pirmdien, 10. maijā, zonde septiņas minūtes ar pilnu jaudu darbināja galvenos dzinējus, galu galā sasniedzot ātrumu aptuveni 1000 kilometri stundā. Līdz Zemei būs jālido divarpusi gadi, un ierašanās sagaidāma 2023. gada 24. septembrī. Ierodoties Zemes orbītā, no zondes tiks atdalīta izturīga kapsula ar vērtīgajiem paraugiem – kopsummā apmēram 200 līdz 400 grami materiāla no asteroīda –, kas tad veiks ceļu cauri mūsu planētas atmosfērai. Kapsulai pēc plāna ar izpletni jāpiezemējas poligonā Rietumu tuksnesī Jūtas štatā, ASV.

Lai viss notiktu precīzi, vairāk nekā desmit navigācijas inženieru veica virkni sarežģītu aprēķinu un uzrakstīja kodu ar instrukcijām, tieši kurā brīdī, cik ilgi un ar kādu jaudu zondei jādarbina dzinēji, lai attālinātos no asteroīda vēlamā trajektorijā un uzsāktu ceļu pretī Zemei. Niecīga kļūda šajos aprēķinos un programmā varētu nozīmēt veselu problēmu kaskādi pēc tam, trajektoriju labojot – zondes dzinēju degvielas resursi ir ierobežoti, tāpēc katrai to iedarbināšanai jābūt maksimāli efektīvai un jēgpilnai. Pagaidām ar degvielas rezervēm viss ir kārtībā, ziņo NASA. Pat vairāk nekā kārtībā – ja atceļš līdz Zemei prasīs maz korekciju, proti, dzinēji nebūs jādarbina bieži, NASA apsver iespēju "OSIRIS-REx" misiju pagarināt – pēc paraugu kapsulas atdalīšanās sūtīt zondi uz citu asteroīdu. Par to, vai tas ir īstenojams, misijas komanda lems šajā vasarā.

NASA vadītāja vietnieks zinātniskajos jautājumos Tomass Zurbukens uzteica misijas komandas darbu, kura nebaidījās no sarežģījumiem un izaicinājumiem, kā rezultātā "šobrīd aizvēsturisks gabaliņš no Saules sistēmas ir ceļā atpakaļ uz Zemi, kur daudzas zinātnieku paaudzes varēs atklāt noslēpumus, ko tas glabā".

Nākamais kritiskais brīdis misijā, protams, būs pats kapsulas atdalīšanas manevrs, lai to ievadītu Zemes atmosfērā vēlamajā trajektorijā. Pārāk lēzena trajektorija, un kapsula no atmosfēras var atsisties gluži kā plakans olis no ūdens virsmas. Ja trajektorija ir pārāk stāva, ieejas ātrums būs milzīgs, berze būs milzīga, un kapsula karstumu var neizturēt, bojājot vai pavisam zaudējot vērtīgo paraugu. Ja nebūs pārliecības, ka izdosies kapsulu atmosfērā ievadīt vēlamajā trajektorijā, līdz nākamajam mēģinājumam jāgaida vēl pāris gadi – "OSIRIS-REx" Zemei atkal pietuvosies 2025. gadā.

Protams, galvenā pievienotā vērtība būs asteroīda paraugi, taču zonde jau šobrīd sniegusi labu ieguldījumu vairāku pieņēmumu un jautājumu apstiprināšanā vai noraidīšanā. Tā, piemēram, zondes kameras apliecināja, ka kļūdains bijis astronomu pieņēmums par to, ka asteroīda "Bennu" virsma būs gluda. Šāds pieņēmums tika izdarīts, balstoties uz aprēķiniem par no asteroīda virsmas atstarotā siltuma daudzuma.

"Šī misija lieliski parāda, kāpēc mums jāveic izpēte daudzos veidos – gan attālināti no Zemes, gan dodoties objekta tuvumā. Pieņēmumi un modeļi ir tikai pieņēmumi un modeļi," tuvo novērojumu nozīmi uzsver viena no "OSIRIS-REx" misijas pētniecēm Hetere Enosa.