2011. gada novembrī palaistais NASA rovers "Curiosity" uz sarkanās planētas piezemējās 2012. gada 5. augustā. Šodien aprit deviņi gadi, kopš rovers, kas ir aptuveni vidējas vieglās automašīnas izmērā, vāc datus par Zemes kaimiņu un palīdzējis planētu pētniekiem uzzināt daudz jauna.

Šur tur piezemēšanās brīdī jau bija 6. augusta rīts, taču Kalifornijā, kur atrodas par "Curiosity" misiju atbildīgā NASA Reaktīvās kustības laboratorija, aizvien bija 5. augusts, tāpēc arī tieši šī diena tiek atzīmēta kā rovera oficiālais darbības sākums.

Rovers piezemējās Geila krāterī un ļāva uzzināt, piemēram, ka šajā Marsa reģionā savulaik, ļoti iespējams, bija ezeru un upju sistēmas, par ko liecina Geila krātera ģeoloģiskās iezīmes. Iespējams, savulaik šeit bija tādi apstākļi, kas varēja pieļaut mikroskopiskas dzīvības eksistenci.

No 2014. gada rudens rovers sāka virzīties augšup pa Šarpa kalna nogāzi, kura virsotne ir 5,5 augstāka par Geila krātera centru. Nogāzē atsegto slāņu izpēte ļāva zinātniekiem gūt ieskatu par Marsa klimata vēsturi, tostarp secināt, kā Marss no reiz salīdzinoši siltākas un daudz mitrākas pasaules kļuva par to sauso un nemīlīgi auksto planētu, kāds tas ir šodien.

Tādu "Curiosity" redzēja saulrietu uz Marsa 2015. gadā. Foto: NASA/JPL-Caltech

Pavisam drīz rovers būs "uzrausies" līdz Šarpa kalna nogāzes vietai, kur, pēc pētnieku domām, jābūt iežiem ar bagātīgu sulfātu daudzumu tajos. Tas liecinātu par to, ka šis slānis veidojies relatīvi sausā vidē, turpretī zemāk nogāzē rovera uzietie slāņi pārsvarā bija mālaini, kas liecina par šo slāņu veidošanos šķidra ūdens klātbūtnē.

"Curiosity" tostarp uz Marsa atklājis organiskus savienojumus. Nesen atkal interesi raisīja dati par paaugstinātu metāna klātbūtni. Par to vairāk var lasīt rakstā "Pētnieki 'sadzinuši pēdas' metānam uz Marsa".

Šarpa kalna pakājē. Foto: NASA/JPL-Caltech

Deviņu gadu laikā rovers veicis gandrīz 26 kilometrus, un pagaidām nekas neliecina, ka netiks sasniegti arī visi 30 un vairāk. Šobrīd tas aizvien ir ļoti labā tehniskajā stāvoklī, un inženieri norāda, ka enerģijas apgādes sistēmas, kuru darbina radioaktīvie izotopi, plānotais ekspluatācijas ilgums ir vismaz 14 gadi. "Curiosity" dizains izrādījies tik veiksmīgs, ka arī jaunākais NASA rovers – "Perseverance" – lielā mērā izmanto vecākās paaudzes rovera risinājumus. Protams, atjaunināti gan zinātniskie instrumenti, gan uzlabotas citas nianses.

Taču lielākajai daļai lasītāju "Curiosity" atmiņā visdrīzāk paliks ar foršajām pašbildēm, ar kurām NASA neskopojas un ik pa laikam publicē savā vietnē. Vēlam vēl vismaz piecus ražīga darba gadus, "Curiosity"!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!