Pētniekiem jauns skaidrojums par nesen sensāciju sagādājušo ķīmisko savienojumu uz Veneras
Foto: Pēc Eiropas Kosmosa aģentūras zondes “Venus Express” ievāktajiem datiem ģenerēts attēls, kurā redzamais ir Veneras vulkāns “Idunn Mons”. Vai uz Veneras aizvien ir aktīvi vulkāni? Par to šobrīd vēl notiek diskusijas. Attēls: NASA/JPL-Caltech/ESA

Pērn plašsaziņas līdzekļos lielu rezonansi izpelnījās pētījums, kurā izklāstīts par Veneras atmosfērā negaidīti lielā koncentrācijā uzietu fosfīnu – savienojumu, kurš uz Zemes atsevišķos apstākļos ir blakusprodukts mikrobioloģiskai aktivitātei. Citiem vārdiem, netika izslēgta versija, ka tā varētu būt liecība par mikroskopisku dzīvību uz Saules sistēmas planētas, kura pamatoti uzskatāma par dzīvībai ārkārtīgi nelabvēlīgu vietu. Nu klajā nācis pētījums, kas "skandalētājam" fosfīnam rod citu izskaidrojumu, saistītu nevis ar bioloģisku, bet gan vulkānisku aktivitāti.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Fosfīns ir savienojums, kura molekula veidota no viena fosfora un trīs ūdeņraža atomiem. Atmosfērā, kura ir bagāta ar skābekli – kā uz Zemes – fosfīns ātri noārdās. Šeit to ražo rūpnieciski un izmanto dažādās nozarēs, piemēram, gan pusvadītāju ražošanā, gan dezinfekcijā kā insekticīdu. Fosfīns cilvēkiem ir indīgs. Taču tas var rasties ne tikai rūpnieciskā ceļā – noteiktos apstākļos fosfīnu var ražot arī mikroorganismi, kas dzīvo dzīvnieku zarnās vai vidē ar ļoti zemu skābekļa saturu (purvos un purvājos, nogulsnēs ezeros utt.). Tieši šis aspekts piesaistīja interesi – ko gan fosfīns dara indīgajos Veneras mākoņos? Viena no versijām bija tieši šāda – blakusprodukts mikrobioloģiskai aktivitātei.

Karstie prāti gan ātri tika atvēsināti, un vēl pavisam nesen klajā nācis pētījums deva vēl vienu triecienu hipotēzei par dzīvību uz Veneras – tās atmosfērā vienkārši ir krietni par maz ūdens, lai tur spētu eksistēt pat visizturīgākie uz Zemes sastopamie ekstremofili jeb mikroorganismi, kas pielāgojušies dzīvei ļoti nelabvēlīgā vidē. Ja nu uz Veneras kaut kas dzīvo, tad šīm dzīvības formām jābūt būtiski atšķirīgām no tām, kas mumz pazīstamas te, uz Zemes, lēsa pētnieki.

Taču fosfīns Veneras atmosfērā ir atrasts, un rūpnīcu tur nav. Ja to neražo mikroorganismi, kas tad?
Nupat Kornelas Universitātes planētu pētnieki zinātniskajā izdevumā PNAS ("Proceedings of the National Academy of Sciences of the United States of America") publicējuši pētījumu, kurā fosfīna klātbūtne Veneras atmosfērā skaidrota ar vulkānisku aktivitāti, turklāt ne šādu tādu, bet spēcīgiem, eksplozīviem izvirdumiem.

Pētniekiem jauns skaidrojums par nesen sensāciju sagādājušo ķīmisko savienojumu uz Veneras
Foto: Fosfīns var būt blakusprodukts arī bioloģiskai aktivitātei vidē, kur ir ļoti maz skābekļa. Foto: arsalan arianmehr / cc

"Mēs, iespējams, esam liecinieki vulkānismam uz Veneras," kosmosa tematikai veltītajai vietnei "Space.com" atklāja viens no pētījuma autoriem Ngoks Truons.

Apkopojot līdz šim zināmo gan par fosfīna "uzvedību", gan Veneras atmosfēras sastāvu un iespējamo Veneras vulkānisko aktivitāti, pētnieki secināja – neliels daudzums fosfīna atmosfērā varētu būt arī spēcīgu izvirdumu rezultāts. Vulkānisko procesu rezultātā no planētas garozas virszemē var tikt nogādāti ar fosforu bagāti savienojumi. Eksplozīvu izvirdumu gadījumā tie ar izmešiem varētu nonākt arī augstāk atmosfērā, kur, reaģējot ar sērskābes mākoņiem (jā, uz Veneras mākoņos ir sērskābe), veidotu fosfīnu.

Tiesa, lai fosfīns nonāktu tik augstu atmosfērā, kādā tika fiksēts, izvirdumam jābūt pielīdzināmam postošajam Krakatau izvirdumam, kas pirms gandrīz 140 gadiem iznīcināja 70 procentus no salas, uz kuras atradās vulkāns, un arī daļēji tuvāk esošās saliņas.

"Tas, vai Venera ir vulkāniski aktīva vai nē, aizvien ir temats diskusijām. Ja fosfīns tik tiešām tur ir (proti, nav kļūme datos), tad mūsu pētījums liecina – ticams izskaidrojums fosfīnam Veneras atmosfērā ir aktīvi vulkāniskie procesi," vietne "Space.com" citē Truonu.

Veneras kompozītattēls, kas izveidots no NASA zondes "Magellan" ievāktajiem datiem. Foto: AP/Scanpix/LETA

Kaut šobrīd vislielākā uzmanība tiek pievērsta Marsam, pa kura virsmu nu ripo ne tikai divi NASA roveri, bet arī Ķīnas pašgājējs, arī Venera pēdējo gadu laikā atkal piesaistījusi zinātnieku interesi. Vairāk par šīs planētas vēsturi – arī to, vai atmosfērā tiešām ir fosfīns, cik daudz un no kurienes –, visticamāk, uzzināsim līdz ar plānoto misiju "DAVINCI+", "VERITAS" un "EnVision" īstenošanu.

Tags

Saules sistēma Bioloģija Astronomija Kosmoss NASA Planētas Venera Zinātne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form