Šī būs ļoti gara ziema. Zinātnieku dzīve tur, kur pandēmija 'neķer'
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Pirms pusgada droši vien par Antarktīdu – nemīlīgu, asu vēju appūstu sniegu un ledāju zemi – nedomājām kā par drošāko vietu pasaulē. Šobrīd tas ir vienīgais kontinents, kuru tiešā veidā nav skārusi jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pandēmija. Tiešā veidā, jo netiešā, protams, tā ietekmējusi visus, tostarp arī polārpētniekus, kuru birojs ir starp pingvīniem.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kad uz ziemas maiņu – kārtējo no daudzām – devās pētnieku komanda no Austrālijas, pasaule tādus terminus kā jaunais koronavīruss vai Covid-19 vēl nebija dzirdējusi. Pirmie atsevišķie gadījumi tika fiksēti vien pēc mēneša, taču arī tad vēl tas bija kriptisks, noslēpumains vīruss kaut kur "tur, tālu prom". Nekas vēl neliecināja par to, kas mūs sagaida pēc dažiem mēnešiem.

"Kad oktobrī devāmies prom no Austrālijas, neviens par tādu Covid-19 nebija dzirdējis. Taču jau janvārī tas bija skāris arī Austrālijas Antarktīdas izpētes programmu," izdevumam "Science Alert" savā stāstā dalās Deivids Knofs, pētnieku grupas vadītājs Deivisa stacijā, kas atrodas Ingridas Kristensenas vārdā nodēvētajā piekrastes daļā.

Viņam un vēl 23 pētniekiem stacijā šī būs ļoti gara ziema. "Šie notikumi ir satraucoši arī mums te, Antarktīdā. Mums īsti nav apjausmas, kā šobrīd dzīve rit mājās. Pandēmija pavisam noteikti būšanu prom no mājām padara par daudz lielāku izaicinājumu," bažas par tuviniekiem atklāj Knofs.
Pēdējā pētnieku grupa, tā dēvētā "vasaras grupa", kas devās prom no Deivisa stacijas, to paguva izdarīt februāra vidū, kad pasaule tikai sāka apjaust draudošās briesmas, bet pārvietošanās vēl nebija strikti ierobežota.

Vīrusa ievazāšana pētniecības stacijā no pārējās pasaules nošķirtajā un lielākoties vēl "nepieradinātajā" Antarktīdā arī varētu izvērsties par traģēdiju. "Slimības uzliesmojuma sekas stacijā būtu postošas. Mums ir tikai viens mediķis un viena neliela, kaut labi aprīkota, telpa medicīniskās palīdzības sniegšanai," skaidro Knofs.

Šī būs ļoti gara ziema. Zinātnieku dzīve tur, kur pandēmija 'neķer'
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Arī ģeoloģe Kellija Hogana pirms došanās uz Antarktīdu janvārī nevarēja zināt, ka atvadīties no meitas var nākties uz ilgāku laiku, nekā sākotnēji tika plānots.

Tobrīd pasaulē no Covid-19 apstiprināto nāves gadījumu skaits bija vien daži desmiti. Tagad tas ir pārsniedzis 120 tūkstošus.

"Mēs jebkurā gadījumā Antarktīdā esam tālu prom no mājām un tad, kad mājās kaut kas atgadās, jūtamies vēl vairāk atrauti. Ir bezpalīdzības sajūta," izdevumam "Financial Times" telefonsarunā klāsta Hogana.

Viņai jau marta otrajā pusē bija jāatgriežas mājās, bet tas nebija iespējams. Kad aviokompānijas apturēja reisus, britu polārpētnieku komanda no ledlauža "Nathaniel B Palmer" pārcēlās uz bāzi Roterā. Atgriešanās kļuva daudz sarežģītāka. Komandas rīcības plāns tobrīd – ar nelielu lidmašīnu nokļūt līdz Folklenda salām, no kurienes uz Lielbritāniju zinātniekus nogādās specreisā ar militāro lidmašīnu.

Roteras bāzē karstākajā darba cēlienā mēdz būt pat 100 zinātnieku un inženieru – laikā, kad Antarktīdā ir vasara –, bet ziemā bāzi pieskata neliela rūdītu ekspertu komanda. Kā vīruss izmainīja dzīvi pētniekiem Roterā? Hogana sarunā "Financial Times" atklāj, ka higiēnas ievērošana bāzē allaž ir būtiska, jo šādās no pārējās pasaules tālās un izolētās vietās arī daudz mazāk bīstami vīrusi var sagādāt milzu problēmas. Tiesa, kopš sākusies Covid-19 krīze, informatīvie plakāti izvietoti arī Roterā, un roku dezinfekcijas aparāti izvietoti vairākās vietās. Tāpat ierobežota un stingri uzraudzīta zinātnieku un inženieru plūsma, un krietni pastiprinātas regulāras veselības stāvokļa pārbaudes.

Šī būs ļoti gara ziema. Zinātnieku dzīve tur, kur pandēmija 'neķer'
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Tas, ka Antarktīdu vīruss vēl nav sasniedzis, nenozīmē, ka drīkst izturēties vieglprātīgi. Pētnieki, kas darba dzīvi vada relatīvā izolācijā, to zina vislabāk. "Bāzes tika aizslēgtas savlaicīgi. Kuģi vairs nepienāca kopš marta sākuma, bet lidojumi apturēti marta beigās. Kopš tā brīža esam patiesi izolēti," ziņu aģentūrai "Reuters" telefonsarunā klāsta Čīles polārpētnieks Alehandro Valencuelea Penja. Atceltas arī dažādas izklaides, kas iepriekš bija regulāri pasākumi, piemēram, galda tenisa un basketbola mači, sacenšoties komandām no atsevišķām pētniecības stacijām.

Kopumā Antarktīdā ir ap 70 aktīvu zinātniskās izpētes staciju, un vasaras laikā kontinentā darbojas pat četri tūkstoši zinātnieku un inženieru. Ziemā šis skaitlis sarūk līdz tūkstotim. Austrālijas Antarktīdas izpētes programma uztur četras stacijas, un šobrīd tajās atrodas kopumā 89 cilvēki.

Deivisa stacijas pētnieku komanda stāsta, ka cenšas uzturēt možu garu par spīti globālajai krīzes situācijai. Pētnieki neslēpj, ka ir pamatīgi nodrošinājušies ar kinofilmām, gardiem cepumiem un iespēju sazināties ar tuviniekiem. Ir arī labi aprīkota bibliotēka, trenažieru zāle un pat sauna, kur relaksēties pēc treniņa vai darba dienas.

"Pirmā lieta, ko darīšu, kad atgriezīšos mājās, satikšu ģimeni un draugus. Tā kā šobrīd tas tāpat būtu iespējams tikai attālināti vai arī satiekot cilvēkus pa vienam, tad tikpat labu varu vēl padzīvot šeit," par distancēšanās pasākumu ievērošanu pajoko Knofs.

Šī būs ļoti gara ziema. Zinātnieku dzīve tur, kur pandēmija 'neķer'
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Pagaidām gan zinātnieki vēl joko, bet tiek prognozēts, ka lielākās problēmas arī pētniekiem Antarktīdā vēl tikai priekšā.

"To, kādu iespaidu Covid-19 pandēmija atstās uz izpētes programmām šeit, visskaudrāk izjutīsim nākamajā vasarā. Nekas, protams, vēl nav akmenī iekalts, bet ļoti ticams, ka iepriekš plānotie zinātniskās izpētes projekti vai nu tiks atlikti, iesaldēti, vai krietni "apcirpti". Kaut vai tāpēc, ka nevarēs šeit nogādāt gan pētniekus, gan ekipējumu," izdevumam "Science Alert" prognozē pieredzējis polārpētnieks, arī viens no Deivisa stacijas iemītniekiem, Dens Daijers un piebilst: "Allaž ir skumji redzēt, kā gadiem ilgs smags darbs tiek ietekmēts šādu notikumu dēļ, kurus neviens nespēj nedz paredzēt, nedz kontrolēt."

Tags

Koronavīruss Covid-19 Antarktīda
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form