Šajā laikā 11 pasaules radioteleskopi, ieskaitot Efelsbergas 100 metru (attēlā) un arī Irbenes 32 metru antenu, vienlaicīgi novēroja kosmiskos objektus, kurus pastiprināti pēta Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs (VeA VSRC) astronomu grupa – Artis Aberfelds, Ivars Šmelds un Kārlis Bērziņš. Šajā novērojumu programmā VeA VSRC kā galvenais partneris sadarbojas ar Polijas astronomiem no Toruņas observatorijas.
Interferometrisko novērojumu metode ļauj apvienot radioteleskopus vienotā tīklā, virtuāli radot ļoti lielu teleskopu, kura izmēri šajā gadījumā salīdzināmi ar visas Zemes izmēriem (Zemes rādiuss ir 6371 kilometri). Garākās bāzes līnija, proti, attālums starp diviem sistēmā ietilpstošajiem teleskopiem, kas arī nosaka virtuālā teleskopa izmēru un sistēmas izšķirtspēju, šajā eksperimentā ir 10157 kilometri.
Latvijas astronomi pēta masīvus jaunu zvaigžņu veidošanās apgabalus, kuros norit aktīvi evolucionārie procesi un ir novērojama kosmiskā māzera parādība, kas rodas tikai īpašos vides fizikālajos apstākļos. Kosmiskais māzers ir intensīvs pastiprināts dabisks starojums mikroviļņu radio diapazonā, līdzīgi kā lāzera starojums optiskajā diapazonā.
Kā īpaši interesanti interferometriskajiem novērojumiem tika izvēlēti trīs galaktikas zvaigžņu veidošanās apgabali apmēram 5000 gaismas gadu attālumā no Zemes. To uzvedībai iepriekš sistemātiski divu gadu periodā pētnieki sekoja līdzi, izmantojot Irbenes radioteleskopus RT-32 un RT-16.
Iepriekš veiktie novērojumi ļāva Latvijas astronomiem pierādīt izraudzīto objektu unikalitāti, un starptautiska konkursa kārtībā izcīnīt iespēju novērojumiem lietot EVN tīklu.
Pēc novērojumu veikšanas pētniekiem priekšā būs liels iegūto datu analīzes darbs. Labāk izprotot zvaigžņu tuvumā notiekošos procesus, kas māzeru starojumam liek mainīties, reizēm arī pavisam pazust vai parādīties no jauna, Latvijas astronomi cer iegūt atbildes uz vairākiem jautājumiem, piemēram, vai un kā šī parādība ir saistīta ar vides rotāciju ap zvaigzni un uzliesmojumiem uz konkrētajām zvaigznēm, kas gala rezultātā ierosina metanola molekulas, izraisot spēcīgu starojumu.
Plānots, ka 10 stundu eksperimentā kopā iegūti 22 terabaiti datu, tāpēc analīze un interpretācija prasīs vismaz vairākus mēnešus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
