Vai ārpuszemes starojums var nozagt vēlēšanas?

Neeksistējošas balsis nepopulārai kandidātei. Gandrīz nogāzies pasaulē par drošāko atzītās aviokompānijas laineris. Neizskaidrojams sasniegums "Super Mario" videospēlē. Visām šīm lietām ir kaut kas kopīgs – kā viens no iespējamajiem vaininiekiem tiek piesaukts kosmiskais starojums. Par "single-event upset" jeb SEU dēvētie notikumi informācijas tehnoloģiju pasaulē nav nekas jauns. Ar to inženieri saskaras jau pusgadsimtu. Taču – kas tie tādi ir un vai tiešām nomaldījusies daļiņa no kosmosa vēlēšanās Beļģijā piešķīra kandidātei papildu 4096 balsis?

Kas ir SEU

Ar šo akronīmu saprot nedestruktīvu kļūmi mikroelektroniskās ierīcēs – procesoros, pusvadītāju atmiņās – gan operatīvās atmiņas moduļos, gan pusvadītāju diskos ilgstošākai datu glabāšanai. Kļūmes šādās ietaisēs mēdz būt dažādu iemeslu dēļ, un ikdienā nav pilnīgi pret kļūdām nodrošinātu ierīču. Taču SEU gadījumā interesants ir pats traucējuma cēlonis.

"SEU var iztēloties, kad kāda daļiņa, ejot cauri elektroniskai ietaisei, izmaina vienu bitu," skaidro Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors Leo Seļāvo. Daļiņu avoti var būt dažādi. Pirmo reizi šo fenomenu zinātnieki pamanīja jau 50. gados, veicot kodolbumbu izmēģinājumus. Sprādzienu laikā tiek emitēts arī spēcīgs gamma starojums un neitronu starojums, kas izsita no ierindas elektroniskās mērierīces. Sākotnēji gan tās tika uztvertas par dīvainām anomālijām, jo nereti nevarēja atrast nekādas problēmas pašos "dzelžos".

Iespējams, pirmā reize, kur zinātniskā publikācijā minēta kosmiskā starojuma iespējamā ietekme uz pusvadītāju ierīcēm, ir 1962. gadā publicētais Džona Volmarka un Senforda Markusa darbs.