Klīniskie pētījumi, kas veikti pirms vakcīnu apstiprināšanas, lūkoja atbildēt uz jautājumu, vai vakcīna pasargā no Covid-19, īpaši vidēji smagas, smagas slimības gaitas un nāves, kā arī vai tās ir drošas, proti, vai ieguvumi daudzkārt pārsniedz iespējamo blakņu riskus. Taču šie pētījumi netika dizainēti tā, lai atbildētu uz jautājuu, vai vakcinēti cilvēki aizvien var turpināt pārnēsāt vīrusu.
"Vai vakcīna pasargā – tas vienmēr būs pirmais jautājums, uz ko tiks meklēta atbilde," izdevumam "The Washington Post" skaidro statitiķe un grāmatas "Design and Analysis of Vaccine Studies" autore no Floridas Universitātes Ira Longini un piebilst: "Uzreiz nebūs iespējams pateikt, vai vakcīna vispār pasargā no inficēšanās un vai tā samazina risku vīrusu izplatīt."
Dati par vakcinācijas rezultātiem jau ārpus klīniskajiem testiem, proti, par Lielbritānijas un Izraēlas vakcinācijas programmu norisi, liecina – Covid-19 vakcīnas samazina gan simptomātiskas, gan asimptomātiskas infekcijas risku. Šie dati ir par "AstraZeneca" un "Pfizer" vakcīnām. Šie dati tostarp sniedz arī netiešas norādes, ka vakcinēti cilvēki varētu arī būt mazāk "riskanti" citiem, proti, nepārnēsāt vīrusu. Taču tiešas un galīgas atbildes uz to pagaidām nav, tāpēc arī vakcinētajiem cilvēkiem ASV aizvien rekomendē vilkt sejas aizsargmaskas publiskās vietās.
Šajā pētījumā lūkos noskaidrot vakcinācijas ietekmi tieši uz vīrusa izplatību, un uzmanība tiks vērsta uz "Moderna" ražoto mRNS vakcīnu.
"Mēs pievērsīsimies svarīgajam jautājumam par to, ko nozīmē būt vakcinētam tieši SARS-CoV-2 vīrusa izplatīšanas kontekstā – kāds ir jūsu risks nodot vīrusu cilvēkiem savā "burbulī"," izdevums "The Washington Post" citē infekciju slimību speciālisti Liliju Imerglaku no Morhausas Medicīnas skolas.
Pētījumā, kam dots nosaukums "PreventCOVIDU", plānots iesaistīt 12 tūkstošus studentu vecumā no 18 līdz 26 gadiem, kuri uzturas universitāšu studentu pilsētiņās un apmeklē universitātes klātienē. Pētījuma datu vākšanas periods – pieci mēneši. Dalībnieki tiks pēc nejaušības principa iedalīti divās grupās – viena grupa saņems "Moderna" vakcīnas pirmo devu uzreiz, otrai grupai būs jāgaida četri mēneši.
Pēc tam visiem dalībniekiem katru dienu jāņem paraugi – nazofaringeālā iztriepe. Tā pētnieki varēs izsekot precīzu dienu, kad un kuram no cilvēkiem konstatēta saslimšana ar Covid-19. Pētnieki no paraugiem varēs noteikt gan to, kāds ir konstatētā vīrusa variants (ar ģenētisko sekvencēšanu), gan t. s. vīrusu slodzi (viral load) jeb vīrusa daudzums organismā. Tāpat pētījuma dalībniekiem ik dienu būs jāaizpilda neliela anketa, kā arī vairākas reizes pētījuma gaitā tiks ņemti asins paraugi. Paralēli dalībnieki aizvien piedalīsies universitāšu ieviestajos Covid-19 skrīninga pasākumos.
Madena Brūstera, 24 gadus veca studente no Kolorado Universitātes Boulderā, ir viena no brīvprātīgajām, kas iesaistījās pētījumā, kurā kopumā šobrīd jau piedalās 20 augstākās izglītības iestāžu studenti. Viņa ik dienu telefonā saņem atgādinājumu paņemt iztriepi no aizdegunes, paraugu ievietot pētnieku nodrošinātā analīžu traukā, to aizdarīt un noskenēt svītru kodu uz trauka.
Kādam no pētījuma dalībniekiem konstatējot Covid-19, tiks apziņotas norādītās kontaktpersonas, kurām tad lūgts nākamās divas nedēļas ik dienu veikt Covid-19 testus, bet reizi nedēļā aizpildīt anketu par simptomiem un pašsajūtu. Iespējams, tiks lūgts nodot arī asins paraugus.
Arī Brūsterai lūgts uzskaitīt cilvēkus viņas "burbulī" – kolēģus laboratorijā un tuvākos draugus, kuriem divas nedēļas būs jāveic Covid-19 testi gadījumā, ja Brūstera saslims.
Tādējādi, kombinējot ik dienu veiktus Covid-19 testus, anketēšanu un rūpīgu kontaktpersonu monitoringu, pētnieki lūkos noskaidrot, vai vakcinētajiem pētījuma dalībniekiem ir mazāks risks vīrusu pārnēsāt un inficēt citus.
Pēc piecus mēnešus ilgas datu vākšanas pētnieki nevilcināsies arī ar rezultātu analīzi un interpretāciju, un cer ar vērtīgu ieskatu nākt klajā gada nogalē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
