Kā vaļu un delfīnu spēju uzkrāt enerģiju izmantot ēku energoefektivitātē, lai mazinātu siltuma zudumus? Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošajai pētniecei Rutai Vanagai ir atbildes un pārliecība, ka labākie risinājumi cilvēces problēmām jāmeklē dabā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pēc arhitektūras studijām Ruta jau astoņus gadus strādā jaunā, aizraujošā zinātnes jomā – biomīmikrijā, kas pēta dabas mehānismus, procesus, struktūras un imitē tos, lai uzlabotu mūsu ikdienu.

Ideju aizņemšanās no dabas nav nekas jauns cilvēces vēsturē – to darīja jau Leonardo da Vinči un daudzi citi pētnieki. Taču mūsdienās zinātnieku rīcībā ir nesalīdzināmi jaudīgākas tehnoloģijas, kas ļauj dziļāk analizēt un imitēt dabas procesus praksē. Piemēram, dzeņa galva ir unikāls paraugs triecienabsorbējošu struktūru radīšanai. Tuksnešu ķirzakas zinātniekiem sniedz idejas ūdens uzkrāšanai, bet vaboļu spārnu mirdzums iedvesmo hologrammu radīšanu. Rutai kā arhitektei no biomīmikrijas paraugiem īpaši patīk slavenā Londonas augstceltne, kuras vieglā struktūra noskatīta no jūras gurķa. Tā ļauj celtnei kustēties, izturēt vēja slodzi, bet celtniecībā tādējādi varēja samazināt būvmateriālu patēriņu.

Video: Ko vaļi un delfīni mums var iemācīt par ēku siltināšanu
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Studējot arhitektūru un strādājot pie ēku projektiem, Rutu vienmēr urdījis jautājums, kādu ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām rada projektētās ēkas. Tāpēc viņa pievērsās inženierzinātnei, specializējoties ēku energoefektivitātes paaugstināšanā. Darbs notiek RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtā profesores Andras Blumbergas vadībā.

Savā promocijas darbā un arī valsts pētījumu programmas projektā Ruta pēta biomīmikrijas izmantošanu tādas tehnoloģijas radīšanā, kas ļautu ēkas fasādi padarīt par apkures elementu.

Tehnoloģija ļautu uzkrāt saules enerģiju un vēlāk izmantot ēkas apsildei, tādējādi izveidojot ēku ar nulles enerģijas patēriņu. Ideja gūta no auksto jūru vaļiem, kuru zemādas tauku slānī uzkrātā enerģija palīdz uzturēt ķermenim nepieciešamo temperatūru. Savukārt ideju, kā ēkas fasādē koncentrēt saules enerģiju siltuma akumulēšanai, Ruta radusi, pētot jūraszvaigžņu virsmu, kas klāta ar tūkstošiem gaismas jutīgu šūnu.

Ēku sektors veido 40 procentus no kopējā enerģijas patēriņa Eiropas Savienībā, kas ir ļoti daudz. Esošās tehnoloģijas ir tik attīstītas, ka būtiskus uzlabojumus tradicionālajos risinājumos vairs nevar panākt. Lai rastu kaut ko kardināli jaunu, ir konceptuāli jāmaina skatījums uz ēku energoefektivitātes tehnoloģiskajiem izaicinājumiem, un te biomīmikrijai ir ko piedāvāt, uzskata zinātniece.

--

Jau ceturto gadu Izglītības un zinātnes ministrija sabiedrību iepazīstina ar Latvijas zinātnes izcilniekiem, veidojot kalendāru un izstādi #ZinātneLatvijai. 2021. gada Latvijas zinātnes kalendārā atradīsi īsus video stāstus par 14 izciliem pētniekiem un viņu darbu. Ik nedēļu publicēsim divus stāstus arī sadaļā "Campus".

Tags

Klimata pārmaiņas Zinātne Latvijai Rīgas Tehniskā universitāte Zaļais dzīvesveids Inženierzinātnes
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form