Video: Ko vaļi un delfīni mums var iemācīt par ēku siltināšanu  (3)

Pēc arhitektūras studijām Ruta jau astoņus gadus strādā jaunā, aizraujošā zinātnes jomā – biomīmikrijā, kas pēta dabas mehānismus, procesus, struktūras un imitē tos, lai uzlabotu mūsu ikdienu.

Ideju aizņemšanās no dabas nav nekas jauns cilvēces vēsturē – to darīja jau Leonardo da Vinči un daudzi citi pētnieki. Taču mūsdienās zinātnieku rīcībā ir nesalīdzināmi jaudīgākas tehnoloģijas, kas ļauj dziļāk analizēt un imitēt dabas procesus praksē. Piemēram, dzeņa galva ir unikāls paraugs triecienabsorbējošu struktūru radīšanai. Tuksnešu ķirzakas zinātniekiem sniedz idejas ūdens uzkrāšanai, bet vaboļu spārnu mirdzums iedvesmo hologrammu radīšanu. Rutai kā arhitektei no biomīmikrijas paraugiem īpaši patīk slavenā Londonas augstceltne, kuras vieglā struktūra noskatīta no jūras gurķa. Tā ļauj celtnei kustēties, izturēt vēja slodzi, bet celtniecībā tādējādi varēja samazināt būvmateriālu patēriņu.

Studējot arhitektūru un strādājot pie ēku projektiem, Rutu vienmēr urdījis jautājums, kādu ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām rada projektētās ēkas. Tāpēc viņa pievērsās inženierzinātnei, specializējoties ēku energoefektivitātes paaugstināšanā. Darbs notiek RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtā profesores Andras Blumbergas vadībā.

Ēku sektors veido 40 procentus no kopējā enerģijas patēriņa Eiropas Savienībā, kas ir ļoti daudz. Esošās tehnoloģijas ir tik attīstītas, ka būtiskus uzlabojumus tradicionālajos risinājumos vairs nevar panākt. Lai rastu kaut ko kardināli jaunu, ir konceptuāli jāmaina skatījums uz ēku energoefektivitātes tehnoloģiskajiem izaicinājumiem, un te biomīmikrijai ir ko piedāvāt, uzskata zinātniece.

--

Jau ceturto gadu Izglītības un zinātnes ministrija sabiedrību iepazīstina ar Latvijas zinātnes izcilniekiem, veidojot kalendāru un izstādi #ZinātneLatvijai. 2021. gada Latvijas zinātnes kalendārā atradīsi īsus video stāstus par 14 izciliem pētniekiem un viņu darbu. Ik nedēļu publicēsim divus stāstus arī sadaļā "Campus".