Ko Latvijas eiroparlamentārieši paveikuši Briselē – politiskā darbība un skaļākie skandāli

Jo tuvāk Eiropas Parlamenta vēlēšanas, jo vairāk jautājumu vēlētājiem, ar ko gan Strasbūrā un Briselē nodarbojas deputāti, kas par savu darbu ik mēnesi "uz rokas" saņem gandrīz astoņus tūkstošus eiro, neskaitot piemaksas un dienas naudu. "Delfi" pēta Latvijas pārstāvju politisko darbību, kā arī skaļākos skandālus, kuros viņi iesaistīti.

Eiropas Parlamenta deputāta darba efektivitāti var vērtēt pēc dažādiem kritērijiem: var skaitīt uzstāšanās reizes, publicētās preses relīzes, sociālajos tīklos publicētos ierakstus, tomēr Eiropas Parlamentā galvenais politiķa produktivitātes un ietekmes rādītājs ir viņa darba statistika saistībā ar ziņojumiem un rezolūcijām. Ziņojumi var skart jaunus Eiropas tiesību aktus vai nostāju noteiktos jautājumos. Katram ziņojumam galu galā jābūt vairākuma apstiprinātam parlamentā.

Ziņotāja tiesību iegūšana jau ir gods, taču darbs pie ziņojuma ir sarežģīts process, jo tam nepieciešama ne tikai padziļināta izpratne par konkrēto tematu, bet arī prasme strādāt ar ekspertiem un palīgiem, kā arī politisko sarunu talants – jāstrādā ne tikai ar citiem deputātiem, bet arī Eiropas Komisijas un ES dalībvalstu valdību pārstāvjiem.

Ietekmes statistika

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta vietnē publicētajiem datiem šajā sasaukumā savā politiskajā portfelī visvairāk ziņojumu savācis partijas "Saskaņa" deputāts Nils Ušakovs (seši ziņojumi). Otrajā vietā – Sandra Kalniete no "Jaunās Vienotības" (pieci ziņojumi). Trešo vietu dala partijas "Gods kalpot Rīgai" pārstāvis Andris Ameriks un Roberts Zīle no Nacionālās apvienības – abiem pa trim ziņojumiem. Ivars Ījabs no partijas "Latvijas attīstībai" un Dace Melbārde no "Jaunās Vienotības" piecu gadu laikā referēja divreiz, Inese Vaidere no "Jaunās Vienotības" – vienreiz, Tatjana Ždanoka no Latvijas Krievu savienības – nevienu.