Ja 14. gadsimtā to laiku varenākās valstis savu sāncenšu vājināšanai izmantoja kaperus, proti, privātus, apbruņotus kuģus, kuriem tika dota atļauja aplaupīt zem svešiem karogiem kuģojošos, tad tagad okeānus un jūras ir nomainījis digitālo tehnoloģiju tīmeklis.

Shēma ir vienkārša — kamēr vien hakeru grupas ir lojālas un darbojas valsts interesēs (vai vismaz tām netraucē) likumsargājošās iestādes, piemēram, Krievijā un Ķīņa piever acis uz pārkāpumiem, nesoda un pārsvarā nesadarbojas ar citu valstu likumsargiem. Tādējādi valsts paspārnē hakeri gūst naudu, bet lielvaras vājina ģeopolitiskos sāncenšus. Izdevums “Cybersecurity Ventures” paredz, ka šogad globāli kibernoziegumi varētu izmaksāt līdz par sešiem triljoniem ASV dolāru, bet nākotnē šīs skaitlis augs. Miljardieris Vorens Bafets kibernoziedzību ir nosaucis par lielākajiem draudiem cilvēcei

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Abonē un lasi vairāk:

Izdzīvotāji: Inese. Sešu bērnu mamma 15 kilometrus no veikala (5) 44

Smieklīgi lēti vai neadekvāti dārgi? Salīdzinām cenas studentu ēdnīcās

Laipni lūgti Liberlendā – nevienam nepiederošā Eiropas zemesgabalā!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.