'Delfi' pēta: Vai algu pieaugums kompensē 'vidējā cilvēka' izdevumu lavīnu

"Cilvēks parastais" kļuvis par klasiķu, politiķu un citu runasvīru un sievu bieži izmantotu terminu. Šajā rakstā ielūkosimies šī "parastā" jeb "vidējā" cilvēka maciņā. Proti, ja visi runā par vidējās algas pieauguma un inflācijas ralliju, salīdzināsim bezkaislīgos skaitļus, kas raisa milzīgas kaislības gan varas gaiteņos, gan ikvienā virtuvē. "Delfi" pēta, vai ar izdaudzināto vidējās algas kāpumu pietiks, lai samaksātu uzblīdušos vidējā cilvēka rēķinus, kas ar apskaužamu regularitāti iegulst fiziskās un elektroniskās pastkastēs, nopirktu ikdienā nepieciešamās lietas un varbūt vēl ko atliktu nebaltai dienai vai paceļotu.

Ienākumi aug

Tā kā bezdarba līmenis Latvijā ar katru mēnesi samazinās, turklāt darba spēka trūkums kļūst par arvien aktuālāku problēmu, varam uzskatīt, ka vidējais cilvēks strādā un ik mēnesi saņem arī vidējo darba algu, kas vidēji palielinās par vairākiem procentiem gadā. 2020. gadā vidējā alga Latvijā bija 1143 eiro pirms nodokļu nomaksas vai 841 eiro pēc nodokļiem, bet 2021. gada 3. ceturksnī algas daudziem cēlušās un vidējā alga bija jau 1280 "uz papīra", bet kontā vidējam cilvēkam ik mēnesi ieripoja 940 eiro. Turklāt pēc Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) datiem algu kāpums turpinājies arī 4. ceturksnī, lai arī visi dati vēl nav pieejami, un analītiķi 2022. gadā prognozē šīs tendences turpinājumu ar algu pieaugumu aptuveni 8%. Tātad pastāv liela cerība, ka šogad vidējais strādājošais Latvijā savā kontā ik mēnesi varētu sagaidīt nedaudz vairāk nekā 1000 eiro.