Mums ir atļauts viss. Sarkanā terora ideologa Mārtiņa Lāča dzīve un nāve

Septembrī, pirms nedaudz vairāk nekā 100 gadiem, jaunās PSRS teritorijā sākās sarkanais terors, kuru boļševiki radīja uz Krievijas impērijas drupām. Terora, kura laikā tika atņemtas tūkstošiem cilvēku dzīvību, daudzi tika nomocīti un spīdzināti līdz nāvei – tikai tāpēc, ka piederēja noteiktai šķirai. Šī terora ideoloģija ir cieši saistīta ar Mārtiņa Lāča vārdu. Viņš kļuvis bēdīgi slavens kā šķiriskās inkvizīcijas ideologs un nežēlīgas vardarbības slavinātājs. No vienkārša Latvijas lauku kalpa zēna izaugot par augsta ranga čekistu, Lācis ne tikai organizēja masveida nāvessodu izpildi, bet arī tīksminājās par savu veikumu asinskārās publikācijās. Liktenis iegriezās tā, ka režīmam, kam viņš tik cītīgi kalpoja, Staļina tīrīšanu laikā viņš vairs nebija vajadzīgs - arī Lāci nošāva kā nodevēju.

1983. gadā Latvijas PSR dzīvojošais padomju rakstnieks Jevgeņijs Ratners par Mārtiņu Lāci sarakstīja grāmatu (krievu val. "А главное – верность", 1987. gadā izdots grāmatas tulkojums latviešu valodā "Stāsts par Mārtiņu Lāci" – red.). Vēstījums sākas šādi: "Tajā gadā – tūkstoš deviņi simti septiņpadsmitajā – novembris bija īpaši auksts. (..) Auksts bija arī Ļeņina kabinetā, no kura tikko bija aizgājis Mārtiņš. Protams, ne tik auksts kā uz Ņevas prospekta, pa kuru soļoja Mārtiņš Lācis. Katrs viņa solis ir aršīnā pusotrā mērāms, ja ne vēl platāks. Jā, augumā tik varens cilvēks nevar palikt nepamanīts. Viņu ieraugot, nav iespējams uzreiz novērst skatienu. Plecīgs kā vērsis, plato krūtežu aizsedz bārda – kupla, kā īstenam bajāram. Tā viņa izskatu padarītu skarbu, ja ne pelēkzilās acis ar negaidīti maigu un siltu skatienu."

1918. gadā šis "skarbā paskata plecīgais cilvēks ar maigo un silto skatienu" laikrakstā "Sarkanais terors" rakstīja šādi: "Mums viņu vairs nav žēl. Mēs ar dzelzs slotu izmēžam visus nešķīsteņus no padomju Krievijas. Mēs vairs necīnāmies pret atsevišķiem indivīdiem, mēs iznīcinām buržuāziju kā šķiru. Tas jāņem vērā visiem Ārkārtas komisijas un Padomes darbiniekiem, no kuriem daudzi ir uzņēmušies sērotāju un aizlūdzēju lomu."

Kas bija šis cilvēks, kurš šķiru idejas vārdā bija gatavs sēt nāvi un aicināt uz asinis stindzinošām zvērībām pret tiem, kas viņam nepiekrita?