Staļina laiku atskaņas. Cik ārstu sodīti un kad jāatbrīvo no kriminālatbildības

Staļina laiku palieka vai tomēr visai sabiedrībai svarīgās pacienta drošības, veselības un dzīvības aizsargāšana – jautājumā, ko nozīmē kriminālatbildība mediķiem, ārstu un pacientu tiesību pārstāvju viedokļi šķeļ dzirksteles. No kurienes nāk šobrīd aktuālais ārstu kļūdu dekriminalizācijas priekšlikums un cik liela vispār ir problēma – cik ārstu saukti pie kriminālatbildības un cik nonākuši aiz restēm, centās noskaidrot portāls "Delfi".

Tāpat arī būtisks jautājums – ar ko atšķiras nolaidība no ārsta kļūdas, kuru Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) rosina saukt par "medicīnisku kļūdu"?

"Šo likumu ieviesa Staļins tajā mirklī, kad ieplānoja taisīt paraugprāvas pret ārstiem un viņi sāka protestēt pret veselības aprūpes sistēmu Padomju Savienībā. Būtībā šim Krimināllikuma pantam "kājas aug" no Staļina laikiem," tā par Krimināllikuma (KL) 138. pantu portālam "Delfi" saka LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Atbilstoši šim pantam par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepildīšanu vai par nolaidīgu to pildīšanu, ja šis nodarījums vainīgā neuzmanības dēļ izraisījis cietušajam smagu vai vidēja smaguma miesas bojājumu, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Par tādu pašu nodarījumu, ja tas izraisījis cietušā inficēšanos ar cilvēka imūndeficīta vīrusu vai B vai C hepatīta vīrusu vai bijis par iemeslu cietušā nāvei, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Ārstu kļūdu dekriminalizācijas priekšlikums nav izdomāts pēkšņi – tas ir viens no LĀB prezidentes plānotajiem paveicamajiem darbiem, kad viņa pērn novembrī kļuva par biedrības vadītāju. Aizsilniece šim jautājumam pievērsās, jo "medicīniskā kļūda gadās visiem un tur ne vienmēr ir vainīgi ārsti, tur var būt vainīgi vairāki cilvēki".