Ar debatēm, kurās aicināti piedalīties astoņu populārāko Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu kandidātu sarakstu līderi, noslēdzās raidījumu cikls "Par ko balsot Rīgā?", kuru vadīja žurnālists Jānis Domburs. Debates bija skatāmas tiešraidē un vēlāk ierakstā, tāpat kā iepriekš notikušās individuālās intervijas ar visu sarakstu pārstāvjiem.

Populārāko sarakstu līderu debates

Debates notika tiešraidē un uz tām bija aicināti līderi no tiem kandidātu sarakstiem, kuriem saskaņā ar jaunākās un plašākās sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem bija lielākās izredzes iekļūt Rīgas domē. Reitingu slieksnis, līdzīgi kā iepriekšējos "DELFI TV ar Jāni Domburu" rīkotajos priekšvēlēšanu raidījumu ciklos, bija 2,5% no visiem aptaujātajiem respondentiem. Tie bija: "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija, Attīstībai/Par!, "PROGRESĪVIE", Jaunā VIENOTĪBA, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"/Latvijas reģionu apvienība, Gods Kalpot Rīgai, "Latvijas Krievu savienība", Jaunā Konservatīvā partija, Zaļo un Zemnieku savienība.

Debašu saturs balstījās uz jau līdz šim programmās, kampaņās un medijos pausto - kandidātu sarakstu pretrunām par attiecīgo tematu. Tāpēc debašu formāts neietvēra agrākos debašu formātos iekļauto "apli" ar visu kandidātu izteikšanos, lai neatkārtotu publiski jau izskanējušo. Katrā debašu satura blokā uzreiz notika konkrētu kandidātu piedāvājumu vai izteikumu pretrunu iztirzāšana, raidījuma vadītājam nosakot samērīgu kandidātu izteikšanās, savstarpēju jautājumu, atbilžu un repliku laiku.

Piedāvājam iepazīties ar debašu "satura rādītāju":


Diskutējot par līdzšinējās Rīgas pārvaldības nepilnībām un korupcijas skandāliem, kas aizvadīto gadu laikā skāruši galvaspilsētas domi, populārāko sarakstu līderi apmainījās ar dzēlībām, pārmetumiem par nekompetenci, kā arī centās nomērīt, kur korupcija lielāka – valstī vai galvaspilsētā. Daži sliecās domāt, ka pašvaldībā cilvēki vienkārši ir "tuvāk naudai". Kā pirmo eksāmenu, kura iznākums apliecinās, vai lietas mainījušās uz labo pusi, vairāki nosauca jaunā pilsētas izpilddirektora izraudzīšanos – .

Komentējot, kas darāms, lai novērstu ļoti strauju nekustamā īpašuma nodokļa sloga pieaugumu rīdziniekiem, vairāku sarakstu līderi vērsa uzmanību uz to, ka diskusijām par kadastrālo vērtību pārskatīšanu būtu jānotiek vienlaikus ar diskusiju par nekustamā īpašuma nodokļa sloga samazināšanu, piemēram, izmantojot atlaides vai samazinot nodokļa likmi. Izskanēja arī aicinājumi izdarīt spiedienu uz valdību. Tāpat neizpalika aizrādījumi, ka jādomā arī par jauno kadastrālo vērtību ietekmi uz zemes piespiedu nomu un atziņa, ka Rīgas pašvaldība nodokļa aprēķināšanai šobrīd izmanto arhaisku sistēmu – .

Atsaucoties Dombura uzaicinājumam uz sacensību par to, kurš ir "zaļāks", oponenti iegrima domstarpībās par to, kas svarīgāk – padarīt Rīgu klimatneitrālu vai vispirms izrēķināt, cik tas izmaksās. Daži turpināja sacensties solījumos iestādīt vairāk koku, taču izskanēja arī atziņa, ka Rīga ir pietiekami zaļa, bet gaisa kvalitātes uzlabošanas vārdā būtu jāierobežo dīzeļdegvielu izmantojošu automašīnu pārvietošanos Rīgas centrā. Par vienu gandrīz visi ir vienisprātis – ir jāierobežo sāls izmantošana ziemā – .

Vairākums kandidātu bija vienisprātis, ka līdzšinējā domes vadība nav bijusi uzdevumu augstumos, gādājot par investoru piesaisti, taču politisko konkurentu domas atšķīrās jautājumā par to, kā šo situāciju labot. Vairāku sarakstu līderi uzskata, ka nepieciešams veidot īpašu pašvaldības aģentūru vai rūpes par investoru piesaisti uzticēt "Live Riga". Pārmetumi tika raidīti Rīgas Būvvaldes virzienā – šo institūciju visi atzīst par īpaši birokrātisku – .

Visu populārāko sarakstu līderi vismaz vārdos ir par azartspēļu izplatības ierobežošanu galvaspilsētā, taču daži pauž aizdomas, ka patiesībā viņu konkurenti spēļu zāļu skaita samazināšanu cenšas pat bremzēt. Daļa potenciālo Rīgas domnieku atzīst, ka bez Saeimas iesaistes šeit neiztikt – .

Kandidātiem bija jāatbild par mājokļu pieejamības jautājuma risināšanu. Daļa grib celt jaunus īres dzīvokļus, vai nu par pašvaldības naudu, vai sadarbībā ar privātajiem investoriem, daļa – līdzfinansēt kredītus pirmā mājokļa iegādei. Neiztika arī bez solījumiem ņemt piemēru no citām pašvaldībām – .

Attiecībā uz sabiedrisko transportu, daļa kandidātu sola ieviest bezmaksas braukšanu visiem pilsētniekiem, daļa palielināt esošās atlaides. Citi turpretī šādus solījumus sauc par "sapņiem" vai "fantāziju" un tā vietā sola vai nu samazināt biļešu cenas, vai arī novērst izšķērdību "Rīgas satiksmē" un par ietaupīto naudu darīt citus pilsētai vajadzīgus darbus – .

Īpaši asas emocijas daļa debatētāju pauda diskutējot par valodas lomu pašvaldības darbā – gan par to, vai pašvaldībai ar saviem iedzīvotājiem jākomunicē tikai latviski vai arī citās valodās, gan par to kādai jābūt pašvaldības lomai izglītības valodas reformas ieviešanā. Neiztika arī bez kandidātu atklāsmēm par pašiem savu bērnu valsts valodas zināšanu līmeni, to, cik jūtams Rīgā ir nacionālisms, un pat savstarpējiem apvainojumiem likumpārkāpumos – .

Bērnudārzu rindu problēmas risināšanai politiķi piedāvā ļoti dažādas receptes – sākot no palielinātiem līdzmaksājumiem privātajiem dārziņiem un jaunu bērnudārzu celšanas un beidzot ar aicinājumu atgriezties pie vieglāk izpildāmām vēsturiskām higiēnas prasībām. Ir arī tādi kandidāti, kuri uzskata – bērnudārzu rinda atrisināsies pati no sevis "demogrāfiskās bedres" dēļ – .

Raidījuma noslēgumā kandidātiem vajadzēja īsi rezumēt divas savas galvenās prioritātes attiecībā pret to, kā vislabāk tērēt rīdzinieku naudu – .

Tāpat viņi katrs nosauca divas no savu konkurentu iniciatīvām, kuras nekādā gadījumā neatbalstītu. Vai nu tādēļ, ka uzskata tās par neīstenojamām, vai arī tādēļ, ka principiāli pret tām iebilst – .

Populārāko sarakstu līderu intervijas


Jāatgādina, ka jau kopš 6. augusta "DELFI TV ar Jāni Domburu" ēterā notika intervijas ar visu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām iesniegto sarakstu līderiem. Pēc tiešraidēm tās pieejamas ierakstā.

Atgādinām, ka raidījuma "DELFI TV ar Jāni Domburu" ietvaros "Par ko balsot Rīgā?" ir jau ceturtais pirmsvēlēšanu tematiskais cikls. Iepriekš 2017. gada pavasarī vētījām politiķus, kas pretendēja uz varu pašvaldībās, bet 2018. gadā, gaidot 13. Saeimas vēlēšanas, notika debašu un diskusiju cikla "Par ko balsot?" divas kārtas, savukārt 2019. gadā skatītāji ciklā "Par ko balsot Eiropā?" varēja iepazīties ar politiķiem, kuri cerēja iekļūt Eiropas Parlamentā.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!