'Delfi TV ar Jāni Domburu' atbild ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Pilns sarunas teksts

Esiet sveicināti, cienījamie "Delfi TV" skatītāji! Šodien "Delfi TV" studijā Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Starptautiskās tēmas pēdējās dienās un nedēļās gan globālā, gan arī Latvijas kontekstā ir uzņēmušas sen nepieredzētus apgriezienus, gan pēc intensitātes, gan pēc būtības. Notikumi ap Sīriju, visa pasaule gaida, kas notiks,"Facebook" dibinātāja un vadītāja pratināšana ASV Kongresā – nepieredzēts notikums, "Facebook" ir temats arī Latvijas politisko nākotnes prognožu kontekstā, nu jau liekas drusku vēsture, tikai pirms, nedaudz vairāk kā pirms nedēļas Baltijas valstu un ASV prezidenta tikšanās, samits un deklarācija Vašingtonā, un nu jau galīga vēsture liekas diplomātu skandāls vēl tikai pirms dažām nedēļām saistībā ar diplomātu indēšanu Lielbritānijā. Kas notiek pasaules starptautiskajā politikā un kas ir Latvijas ārpolitika visā šajā kontekstā, par to šodienas saruna. Labdien, Rinkēviča kungs!

E.Rinkēvičs: Labdien!

Es gribu sākt ar jautājumu par jūsu skatu uz ārpolitiku personiski, jo, es sāku rēķināt, ka kā ministrs amatā nepārtraukti tajā pašā ārlietu ministra amatā kopš 11.gada beigām esatseptīto gadu. Ir viens, man liekas, ministrs, kas vēl jūs ir pārspējis. Varat iedomāties kurš?

E.Rinkēvičs: Nē!

Raimonds Vējonis kā vides ministrs, bet tur izveidoja un, un finišēja to visu. Bet katrā ziņā, nu jūs esat tur, tur augstu tajā stāžā. Pasaule ir mainījusies kopš 2011.gada. Latvijas ārpolitika – ciktāl viņa ir mainījusies, cik tālu viņa nav mainījusies?

E.Rinkēvičs: Es domāju, ka pasaule tiešām ir mainījusies ļoti radikāli un, patiesību sakot, nevar salīdzināt to dinamiku kāda bija pirms 10 gadiem vai pat 7 gadiem ar to, kas notiek šobrīd. Kas notiek ar Latvijas ārpolitiku, es domāju, ka tā ir ieguvusi vēl skaidrākas aprises nekā pat pirms 7 gadiem. Pirms 7 gadiem mēs joprojām domājām, ka mums izdosies līdzsvarot, labi līdzsvarot attiecības ar Austrumiem, tostarp ar Krieviju, bija 2010.gada Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīte, kas likās tāds zināms pagrieziena punkts tajā brīdī. Bet tad bija 14.gads, tagad mēs redzam faktiski arvien lielāku pretī stāvēšanas starp to, ko mēs nosacīti saucam par Rietumu pasauli, to, ko mēs saucam par, nu, teiksim šo te arī Krievijas, Ķīnas rīcību, un mūsu politika lielā mērā skaidrāk ir definēta tajā ziņā, kas mēs sevi redzam kā Eiroatlantiskās sabiedrības daļu un, ka mēs redzam, ka mums ir sabiedrotie, ka mēs vairs neesam ne tilts, ne vārti, ne kas.