'Par ko balsot?' Tautsaimniecības debates. Pilns raidījuma teksts
Foto: DELFI

Esiet sveicināti, "Delfi TV" skatītāji, vēlētāji un arī visi pārējie! Turpinām priekšvēlēšanu raidījumu ciklu "Par ko balsot?". Priekšvēlēšanu, nepolitiķu diskusijas un deputātu kandidātu debates, sestā tematiskā diena mums šodien ir, kas veltīta tautsaimniecībai un ekonomikai. Otrais raidījums, politiķu debates, piedaloties Saeimas deputātu amatu kandidātiem no tām astoņām partijām, kuras augusta aptaujās bija starp sabiedrības viedokļiem populārākās. Astoņi dalībnieki no astoņiem politiskiem spēkiem šodien deleģēti ir sekojoši: partija "Saskaņa", Saeimas deputāts, divkārtējs jau no "Saskaņas", agrāk ilgu laiku, vēl ilgāk kā deputāts, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas loceklis Ivars Zariņš.

Zariņš: Labvakar!

"Zaļo un Zemnieku savienības" finanšu ministre šobrīd, ekonomikas ministre iepriekš, arī iepriekš Saeimas deputāte, ārpus politikas – starptautiska ranga šahiste Dana pazīstama, Dana Reizniece-Ozola.

Reizniece-Ozola: Labdien!

KPV LV pārstāvēta ar cilvēku, kas nav bijis Saeimā, nav bijis ministrs, darbojies biznesā – Dmitrijs Lukašenoks.

Lukašenoks: Labdien!

"Nacionālā apvienība" ar parlamenta deputātu pārstāvēta ar vislielāko stāžu parlamentā, vēl kopš tiem laikiem, kad vēlēja Augstāko Padomi, pēc tam vairākās Saeimās, arī bijis ministrs Eiropas Savienības lietās, mainot arī partiju piederības starp nacionāļiem, Tautas partiju, un atkal atpakaļ – Aleksandrs Kiršteins.

Kiršteins: Labdien!

"Jaunā vienotība", pašreizējais ekonomikas ministrs, iepriekš arī Saeimas deputāts, pirms tam ilgu laiku mediju un poligrāfijas biznesos – Arvils Ašeradens.

Ašeradens: Labdien!

"Attīstībai / Par!" agrākais ekonomikas ministrs, tobrīd bezpartejisks, virzīts no Zatlera "Reformu partijas", pirms un pēc tam dažādi amati gan privātā sektorā, gan valsts pārvaldē – Daniels Pavļuts.

Pavļuts: Labdien!

"Jaunā konservatīvā partija" – bijis padomnieks blakām stāvošajam ekonomikas ministram no "Vienotības", premjerministrei no "Vienotības", pirms tam strādājis ilgāku laiku Eiropas Komisijā – Gatis Eglītis.

Eglītis: Sveiki!

Un "Latvijas reģionu apvienība" – trijos pēdējos sasaukumos Saeimas deputāts no "Vienotības", ministrs nav bijis – Edvards Smiltēns.

Smiltēns: Labdien!

Dāma un kungi! Šorīt nepolitiķu diskusijās atkal atgriezās vērtētāji un kritizētāji, sauksim nu viņus, kā gribam, pie jautājuma, nu, ka nav skaidra tā vīzija, nav skaidrs līdz galam tas mērķis, ko tad piedāvā, daudzus pareizus atslēgas vārdus sarakstījuši, bet to mērķu nav. Mans lūgums ir sākt ar Latvijas ekonomikas un tautsaimniecības mērķa formulējumu. Nu, vienā, nu, droši vien saprātīga garuma teikumā, tādā ieelpas garumā, vai, es nezinu, deklarācijā ierakstāmā, ar kaut kādu atskaites punktu. Nu, ja ne ļoti izmērāmu, nu, tad vismaz salīdzināmu, vienalga, starptautiskā kontekstā, iekšzemes kopproduktu mērījumos, eksportos, investīcijās, indeksos, darbavietās, algās – jebkurā virzienā. Un tad mēģināsim salīdzināt un saprast, vai mums veidojas, nu, kaut kādi TOP 3 mērķi, vai nē. Zariņa kungs sāk.

Zariņš: Tas, kā mēs to redzam, tad mūsu vīzija par valsti ir, ka tā ir sociāli atbildīga valsts, kur sabiedrībai ir kopīgas vērtības, kur sabiedrība vēlas piederēt šai valstij, strādāt šajā valstī, maksāt nodokļus, veidot ģimenes. Lai to panāktu, mums ir skaidrs tas, kas ir jāizdara: Latvijai jākļūst par vienu no visinovētspējīgākajām valstīm...

Paldies! Mēģinām to vienu teikumu! Lai to izdarītu, viena no inovētspējīgākajām valstīm. Reiznieces-Ozolas kundze?

Reizniece-Ozola: Nu, mēs zinām, ka gan iekšzemes kopprodukts ir svarīgs piecu procentu apmērā, gan sabalansēts budžets, gan arī labi apmaksātas darbavietas, bet mūsu mērķis ir diezgan vienkāršs, un, es domāju, ļoti svarīgs – lai mums būtu Latvijā pozitīva dzimstība, un lai cilvēku vairāk atgriežas, nekā aizbrauc no valsts. Tas būs labs rādītājs, kas...

Ekonomikas mērķis?

Reizniece-Ozola: ...jā, rādīs, ka ekonomika šeit ir kārtībā.

Paldies! KPV LV?

Lukašenoks: Latvija – komfortabla iedzīvotājiem, atvērta priekš uzņēmējdarbības un pievilcīga starptautiskiem investoriem un korporācijām.

Paldies! Kiršteina kungs?

Kiršteins: Ļoti vienkārši – valsts mērķis var būt tikai laimīgs cilvēks nesacūkotā vidē, un, vai to panāk ar ekonomikas eksporta pieaugumu, vai ar vietējo ražošanu, tas ir pakārtots jautājums.

Laimi mēram pēc kā?

Kiršteins: Pēc tā, ka viņam ir iespējas pašam pilnveidoties, neatkarīgi no tā, vai viņš grib, piemēram, iegūt augstāko izglītību vai strādāt labā darbā...

Laime ir iespēja?

Kiršteins: Valsts, kurā viņam ir iespējas kā brīvam cilvēkam īstenot savus sapņus.

Paldies! Ašeradena kungs?

Ašeradens: Paldies, jā. "Jaunā Vienotība" to redz, ka Latvijai ir... Latvijas tautsaimniecībai ir jānodrošina nākamajos gados pārējo zināšanu ekonomika, nešaubīgi, un galvenos mērķus es redzētu sekojoši: produktivitātes līmenis ir jāpalielina no 43 procentiem uz 52, eksports līdz 62, investīcijas līdz 7,5 procentiem gadā, un vidējai algai jāsasniedz pusotrs tūkstotis eiro.

Paldies! Pavļuta kungs?

Pavļuts: "Attīstībai / Par!" vīzija par Latviju ir, ka tā ir moderna un bagāta valsts, ko padara iespējamu izcila vispārējā izglītība, pieejama jebkuram, bezmaksas augstākā izglītība, mūžizglītība, kā rezultātā mēs esam gudra tauta, un kur mūsu industrijas ir tehnoloģiju ziņā attīstītas, digitalizētas un spējīgas samaksāt lielas algas.

Eglīša kungs?

Eglītis: Mūsu mērķis galvenais ir, tātad, lai mums ir Ziemeļeiropā vislabākā biznesa un investīciju vide.

Ko mēs izmērām pēc...?

Eglītis: Tas ir pēc Pasaules ekonomikas foruma jeb pēc Davosas mērījumiem. Pašreiz mēs esam kaut kādā 52. vietā, mums jābūt, nu, pirmajā desmitniekā.

Smiltēna kungs?

Smiltēns: "Latvijas Reģionu apvienības" mērķis ir izveidot Latviju, kas ir spēcīga, droša, pārtikusi un taisnīga; Latviju, kurā katrs var realizēt savas ieceres, būt laimīgs un lepoties ar valsti, un, lai īstermiņā mēs to panāktu, nozīmē, ka mūsu ekonomikai jāaug ar koeficientu "eiro plus divi", lai mēs sasniegtu vismaz Eiropas vidējos rādītājus īstermiņā un tālāk ietu ar lielāku atrāvienu...

Paldies, paldies! Supervalsts, vai ne? Varētu beigt jau ar šo. Kas ir tas, ko jūs katrs no saviem konkurentiem ņemtu klāt savu mērķu listē, un par ko jūs teiktu "tas ir muļķīgi" vai "tas ir absurdi"?

Reizniece-Ozola: Nu, nebija jau nepareizu frāžu.

Nebija nepareizu, viss pareizi?

Smiltēns: Visas bija pareizās frāzes, jā.

Visi cipari pareizi, viss pareizi?

Pavļuts: Jautājums jau ir – kā?

Reizniece-Ozola: Es domāju, mēs varētu padiskutēt par to, kā.

Labi, labi, labi! Bet tomēr, nu, lielie uzstādījumi, nu, kaut kāda secība?

Ašeradens: Nu, tā. Tas, ko šīs vēlēšanas... Šajās vēlēšanās būs diezgan izšķirīgs valsts ģeopolitiskais kurss, un, man liekas, kolēģis ko pieminēja, tā virzība uz Ziemeļvalstīm un kļūt par daļu no Ziemeļvalstīm, tas daļēji gan izskanēja, bet tas būtu ārkārtīgi svarīgi.

Zariņa kungs smaida! Par ko jūs smaidāt?

Zariņš: Es piekrītu tam pilnīgi...

Piekrītat visam?

Zariņš: ...un, manuprāt, visi tam piekrīt – ģeopolitiskais kurss ir tāds, kāds viņš ir, un viņš ir jāsaglabā.

Reizniece-Ozola: Kāds viņš ir?

Smiltēns: Kāds viņš būs, tas arī jautājums.

Zariņš: Mūsu integrācija Eiropas Savienībā, mūsu palikšana NATO – par to vispār nav diskusiju! Tā ir vienkārši atkal uzmanības novēršana. Varbūt ejam pie konkrētām lietām, sākam runāt.

Ejam, ejam, tūlīt iesim! Es gribu saprast – visi visiem piekrita par mērķiem?

Zariņš: Es tik gribēju to...

Kiršteina kungs? Ļaujiet, jūs pateicāt! Kiršteina kungs?

Kiršteins: Jā. Būtu ārkārtīgi naivi domāt un šeit runāt, ka valsts radīs brīnumus un kā kolhoza laikos, teiksim, vedīs produktus uz Maskavu un paliksim bagāti. Valstij ir tikai viens uzdevums – radīt apstākļus, lai uzņēmēji un cilvēki paši to visu izdara.

Vai aplamību virzienā kāds pateiks?

Pavļuts: Šis diezgan neoliberāli izklausījās, Kiršteina kungs. Tas mums valstī ir bijis divdesmit gadus, tagad mums mazliet korekcijas ir jāveic, arī krīze parādīja, ka tieši šādas politikas rezultātā...

Kiršteins: Mums nav bijis! Valsts vienmēr ir maisījusi, vienmēr ir traucējusi.

Pavļuts: Nu, kā, mums ir bijušas plakanas nodokļu likmes, mums ir bijušas ļoti neregulētas industrijas, sākot no pilnīgas brīvlaišanas tajā pašā OIK jautājumā, ātrie kredīti, kuri līdz pat likuma pieņemšanai...

Kiršteins: To jau valsts regulēja tajā laikā, to jau valsts taču regulēja.

Pavļuts: ...varēja atļauties simtiem procentu, līdz pat tūkstotim procentu gadā iekasēt. Tā kā tie bija apstākļi, ko valsts bija radījusi kā iespējamus. Neregulēja.

Paldies! Vēl replikas? Eglīša kungs?

Eglītis: Jā, par "Nacionālo apvienību", tas, ko es esmu ievērojis, ka tā ekonomiskā politika līdz šim ir bijusi vai nu nekāda, vai vispār ļoti neskaidra, ja. Būtībā partija piecpadsmit gadus, vairāk kā, valdībā, bet, nu, īsti nesaprotu, kas ir jūsu tie politiskie mērķi, ekonomiskie mērķi.

Un tagad ar' nesapratāt?

Eglītis: Nē.

Kiršteins: Nu, atkārtošu vēlreiz: tātad, tāda nodokļu sistēma, kas ļauj katram uzņēmējam īstenot viņa attīstību un viņa uzņēmuma attīstību, ja.

Ko jūs tieši nesapratāt, pag...

Smiltēns: Jūs to īstenojāt, balsojot par nodokļu reformu pirms gada.

Kiršteins: Mēs balsojām...

Smiltēns: Jūs bijāt vieni no līdzdalībniekiem.

Kirtšteins: Nu, ko mēs esam īstenojuši un kas mums ir izdevies, tas ir cits jautājums.

Eglītis: Tas, ko es redzu, ko partija ir īstenojusi, tas ir – aizstāvējusi noteiktas intereses, tātad, maksātnespējas bizness, kas ir nodarījis lielu ļaunumu Latvijas ekonomikai. Tā ir ekonomiskā politika.

Kiršteins: Šajā... Pag, tad jāprecizē – šīs Saeimas sastāvā Tieslietu ministrija ir radījusi sistēmu, kur maksātnespēja tiek regulēta, kur ir maksātnespējas administrācija, kur vairāk kā simts šie maksātnespējas cilvēki ir atstādināti no darba, un ko nav izdarījusi iepriekš...

Atstāsim šito viena teikuma līmenī, piektdien mēs riktīgi izstrīdējāmies par maksātnespēju, neatkārtosim otrreiz.

Kiršteins: Nu, tas nav ekonomikas jautājums pašreiz.

Jā. Vēl piebildes par šo? Bet par mērķiem, par mērķiem! Nevis, kurš ko ir izdarījis, bet par mērķiem!

Smiltēns: Mazliet koriģējot, ko Kiršteina kungs teica, viņš teica, nu, galvenais, lai... Nu, jāņem vērā tas, ka valsts nevarēs radīt nekādus brīnumus, es domāju, pats svarīgākais valstī, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, neradīt cilvēkiem problēmas, un tas ir bijis tas, kas ir radīts.

Pavļuts: Es tomēr gribētu teikt, ka valstij ir ļoti būtiska loma, nu, okei, tad mums jāatbild uz jautājumu, kas valsts ir, nu, ja valsti, teiksim, mēs tomēr uztveram kā iedzīvotāju kopumu, un, teiksim, ja mēs tiecamies būt šo cilvēku interešu pārstāvji, mums ir jāspēj ģenerēt vīzija un organizēt kaut kādu dialogu, kura rezultātā mēs...

Es jau jautāju par vīziju, es jau jautāju par vīziju!

Pavļuts: Lūk, es šo vīziju ieskicēju, un es uzskatu, ka valstij ir ļoti būtiska loma koordinēt sabiedrības rīcību šo mērķu sasniegšanai.

Reizniece-Ozola: Njā, tikai vispirms pašai tai ir jākļūst par piemēru (arī privātam sektoram) ar godīgu savu darbu, ar spēju demonstrēt, ka spējam efektīvi to darīt. Izdevumu pārskatīšana viens piemērs, stabilitātes nodrošināšana – otrs. Tu nevari mācīt citus dzīvot, kamēr pašam ir, kā lai saka, zems reitings, par politiķiem runājot, vai kamēr tev neuzticas, un uzticības līmenis ir ārkārtīgi zems.

Pavļuts: Man ir aizdomas, ka jebkura diskusija par to, kuram ar sevi ir jāsāk pirmajam, beigsies ar diezgan lielu domstarpību.

Kuram jāsāk ar sevi? KPV iedosim vārdu!

Lukašenoks: Es vēl pateikšu, kā, teiksim, kuluāros lielākie privātie investori vērtē, teiksim, valsti un valsts ekosistēmu, jo valstij ir jārada ekosistēmu biznesam, un kā viņi to vērtē: pirmais – migrācijas saldo, pozitīvs vai negatīvs? Negatīvs! Otrais – vai valsts ir uz radariem lielām korporācijām un investoriem? Latvija nav. Un trešais – vai uzņēmēji brauc vēl uz šo valsti no kaimiņu valstīm un no valstīm konkurentiem, vai viņi, tieši otrādi, valsts uzņēmēji grib aizbraukt uz citām, teiksim, konkurentvalstīm. Mēs neredzējām Tallinā, vai kāds to darītu.

Paldies! Zariņa kungs vēl otrreiz?

Zariņš: Nu, patiesībā, Latvija pašlaik ir unikālā situācijā, tāda iespēja ir reizi vairākos gadsimtos, tas ir, runājot par brīnumu. Brīnums ir iespējams, un, proti, kas notiek pašlaik – mainās tehnoloģiskie pamati ekonomikai, visai globālai ekonomikai. Ko tas nozīmē: šinī brīdī tās valstis, kas spēj pāriet uz šiem jaunajiem tehnoloģiskajiem pamatiem, tas, ko mēs saucam par zināšanu ekonomiku, viņas var apdzīt tās valstis, no kurām viņas bija neglābjami iepalikušas, jo viņas sāk uzreiz no cita līmeņa, un tas ir tas, ko Latvija var iztaisīt. Tas ir tas, ko mēs esam visu laiku kārpījušies un sapņojuši par Vāciju un tamlīdzīgi, kā mēs nekad viņas nepanāksim ar viņu mašīnbūvi, mēs tagad viņus visus varam apiet. Latvija vienreiz to jau ir izdarījusi.

Labi, labi, labi! Paldies! Šis būs viens no jautājumiem, vēl vairākas lietas pieminētās būs viens no jautājumiem. Iesim tagad pa vairākām tēmām. OIK ir slavena tēma vairāku nu jau gadu garumā, bet nozare tomēr ir enerģētika, kā nozare, ekonomikas un tautsaimniecības nozare. Līdz ar to es to jautājumu gribētu stādīt ne tikai tajā, kas ir sarakstīts programmā – "OIK likvidēt", "OIK samazināt par 50%", "pieņemamas cenas", "stimulējošas cenas elektrībai", "dabas gāze lētāka par 30%", bet uzstādījumu par enerģētikas politiku, tas nozīmē – tā ir importēšana, tā ir ražošana. Tas nozīmē – tie ir fosili resursi, tas nozīmē – tie ir zaļi resursi. Un vēl kaut kas jebkas cits, ko es šeit varētu uzskaitīt. Riņķi sāk Reizniece-Ozolas kundze. Kas ir kopskats, kurā ietilpst OIK nākotne vai nenākotne. Par enerģētikas politiku.

Reizniece-Ozola: Jūs ļoti labi pievērsāt uzmanību, ka lielā mērā diskusija pēdējā laikā par to, kas ir svarīgi enerģētikā, fokusējas tikai uz vienu mazu tās elementu – OIK. Kas nav mazsvarīgi, jo tas veido būtisku rēķinu sastāvdaļu. Iemesls bijis arī, kādēļ energoietilpīgas nozares nav attīstījušās Latvijā, ražošana buksē. Bet es teiktu tā – bez tā, ka ir jānodrošina konkurētspējīgas cenas, ir ļoti svarīga enerģētiskā neatkarība jeb drošība, tas bija iemesls, kāpēc, kad es biju ekonomikas ministre, es tomēr panācu to, ka gāzes tirgus tiek atvērts un, lai vai kā, bet šobrīd mūs nevar viens kaimiņu partneris raustīt īsā pavadā. Ir jāturpina šīs enerģētiskās neatkarības stiprināšana, sinhronizējot arī elektrības tīklus ar Eiropas tīkliem un...

Precizējošs jautājums, diskutēsim pēc tam detaļās...

Reizniece-Ozola: ...un, protams, arī zaļā enerģētika ir jāatbalsta, 40 procentiem no kopējā enerģijas klāsta ir jābūt zaļi saražotai...

Kā to sasniegt, mēs... Precizējošs jautājums – lietotājiem pieņemamas cenas, kā izmērīt?

Reizniece-Ozola: ...bet jaunu atbalstu nesniedz, kamēr nav...

Lietotājiem pieņemamas cenas?

Reizniece-Ozola: ...tikts galā ar OIK.

Reiznieces kundze, ilgi, ļoti ilgi runājat. Lietotājiem pieņemamas cenas?

Reizniece-Ozola: Nu, ir jāsamazina obligātā iepirkuma komponente, tā ir reālā...

Tā ir pieņemama cena, samazināta?

Reizniece-Ozola: Jā.

Ejam tālāk! Jūsu versija par enerģētiku?

Lukašenoks: Tā, mana versija par enerģētiku ir sekojoša, ka Latvijai kā mazai valstij ir, teiksim, ir jācīnās par tiem pašiem uzņēmējiem un par iedzīvotāju komfortu, un līdz ar to energoresursu cenām ir jābūt vismaz trešajām zemākajām Eiropā.

Ko darīt?

Lukašenoks: Ē, ko darīt? Tas jau nav šodienas jautājums. Ir uzstādījums, ka tam tā jābūt, un tālāk, teiksim, tiek virzīti tie komponenti – vai tā ir zaļā enerģētika, vai... Un tas... Protams, ka enerģētikas, teiksim, neatkarība no mūsu Austrumu partnera un kaimiņvalsts.

Trešās zemākās, vienalga, kādā komplektā, vienalga, no kurienes?

Lukašenoks: Trešā zemākā Eiropā, gan patērētājiem, gan uzņēmējiem.

Skaidrs! Kiršteina kungs?

Kiršteins: Jā, nu, vispirms – kompleksa programma, tātad sākot gan ar transportu, bet galvenokārt ar ēkām, mums ir viena no zemākajām ēku energoefektivitātes, vieni no zemākajiem rādītājiem, tātad vesela virkne pasākumu, kā būvēt, piemēram, vienu pateikšu, nu, kaut vai nekustamo īpašumu atlaidi varētu piemērot šīm te siltinātajām ēkām, ja. Otrs ļoti būtisks jautājums ir atteikties... Tad līdz ar to mums ir mazāks patēriņš. Mums ir jārealizē... Mazo energolietotāju problēmas jāatrisina, respektīvi, katram...

Un pēdējais?

Kiršteins: ...katram, kas var pieslēgties, ja.

Pēdējais?

Kiršteins: Un trešais, protams, ir pakāpeniska atteikšanās no fosilā kurināmā, pāreja uz atjaunojamo kurināmo, uz vietējo, ja. Nu, tas ir tas...

Jā, jautājums, par kādu cenu tas notiek, un kā? Ašeradena kungs?

Ašeradens: Jā, paldies. Es redzu trīs lielus jautājumus. Pirmais, protams, ir tautsaimniecības konkurētspēja un enerģētikas cenas, kas ir salīdzināmas sākotnēji Baltijas valstīs, un tad mēs izlīdzināmies ar Skandināvijas valstīm. Daļā segmenta mums ir, lielā rūpniecība bauda šobrīd šādu cenu, ir vēl mazie, vidējie uzņēmēji, par tiem vēl ir jācīnās. Otrs lielais jautājums ir drošība, mums vēl ir lielie megaprojekti, tātad elektrības tīkla desinhronizācija no Krievijas, tas ir tiešām liels, izšķirīgs jautājums, pie tā strādājam, risinājumi ir, tūlīt arī būs; Baltijas gāzes tirgus, kas jāizveido, savienojot ar Somiju, un pēdējais lielais jautājums ir klimata plāns, ja...

Paldies!

Ašeradens: ...atteikšanās no fosilā kurināmā un OIK pārvēršana no izmaksām par ieguvumu ekonomikai.

Kā to izdarīt, mēs tūlīt diskutēsim. Pavļuta kungs?

Pavļuts: OIK kā lielākais sadārdzinājums mūsu galalietotāju elektrības cenās ir jāizbeidz trīs gadu laikā, mums ir skaidrs plāns, par to mēs varam parunāt. Respektīvi, viņam ir jāpazūd no rēķiniem. Nākamais punkts: sadārdzinājuma punkts iepretim citām valstīm – jo citādi jau mēs esam tirgū, Baltijas tirgū, Ziemeļvalstu tirgū – ir sadales tarifi. Un šeit ir lielas efektivitātes rezerves, kuras ir iespējams turpināt arī nākotnē īstenot. Enerģētikas mērķi jāskata kopsakarā ar klimata mērķiem, jo tālāk, jo vairāk tas tā būs. Šeit pieminētā ēku energoefektivitāte un enerģijas izmantojums transportā būtu galvenie mērķi, uz kuriem strādāt.

Paldies! Eglīša kungs?

Eglītis: Jā. Atjaunojamo energoresursu atbalsta shēmai jābūt bez jebkādas... Bez jebkāda valsts atbalsta, uz to mums ir jāiet, jo būtībā jau...

Atbalsta shēma bez valsts atbalsta?

Eglītis: Nu, jā, bet var dažādos veidos atbalstīt. Beznaudas atbalsts, tā es gribēju teikt. Jo šodien ir gan vēja, gan saules tehnoloģijas, kuras ļoti attīstījušās, un nevajag vairāk maksāt subsīdijas. Tas ir pirmais. Otrs – "Sadales tīkli" un "Augstspriegumu tīkli", šie divi uzņēmumi dzīvo joprojām pārāk labi, visa investīciju programma jāpārskata, izdevumi jāpārskata un tā tālāk. Gāzes tirgus – mēs iestājamies par jauna gāzes piegādes avota izveidi, iespējams, tas varētu būt Skultes...

Skultes osta?

Eglītis: Jā.

Par to arī diskutēsim, iesim detaļās.

Eglītis: Ceturtais – desinhronizācija, kā jau pieminēja, no Krievijas un Baltkrievijas.

Paldies! Smiltēna kungs?

Smiltēns: Elektroapgādes drošība, tātad, diversifikāciju avotiem, arī Skultes osta kā projekts un starpsavienojumi citām valstīm un tas. Otrs – nevajag skriet pa priekšu Eiropai un noteikt kaut kādus nereālus mērķus attiecībā uz to, cik mums jāsaražo no atjaunojamiem energoresursiem, te bija diskusijas par piecdesmit procentiem, es dzirdēju, vajag palikt četrdesmit apmērā, nevajag to smagumu likt iedzīvotājiem virsū tikai tāpēc, ka mēs gribam būt visvisviszaļākie. Otrs konkrēts piemērs, un Ašeradena kungs teica, ka tā lieta ir sakārtota, "Latvijas Finierī", rūpnīcā "Furniers" par sadali un OIK – 40 eiro megavatstunda. Tepat Igaunijā...

Tūlīt strīdēsimies, tūlīt strīdēsimies!

Smiltēns: ... "Kohila Vineer" – 28,30! Desmit eiro starpība!

Smiltēna kungs, tūlīt strīdēsimies, pabeidzam apli! Zariņa kungs noslēdz.

Zariņš: Jā. Pirmā un galvenā lieta, ko arī apliecina šī diskusija, kas būtu nepieciešams Latvijas valstij – tā ir enerģētikas stratēģija. Ja stratēģijas nav, tad notiek vienkārši šizofrēnija, tiek solītas pilnīgi pretēji neiespējamas lietas, un mēs esam tur, kur mēs esam. Un... Vai iespējams šādas te OIK afēras. Kāpēc vajadzīga... Ko dara stratēģija...

Pamattēzes, Zariņa kungs!

Zariņš: ...stratēģijai būtu jādod atbildes uz jautājumiem: cik droši mēs vēlamies būt, cik konkurētspējīgu elektroenerģiju mēs vēlamies nodrošināt savai tautsaimniecībai un cik zaļi, videi draudzīgi, mēs vēlamies būt. Un šis balansa punkts tālāk, kad mēs viņu esam nosprauduši, tad mēs ar konkrētiem jau rīcības plāniem, konkrētiem virzieniem gan atjaunojamā enerģijā, gan attiecībā uz gāzi, gan attiecībā uz starpsavienojumiem...

Viss pareizi. Vienu konkrētu tēzi no "Saskaņas"? Šim plānam? Stratēģijai?

Zariņš: ...un visu pārējo veidot. Konkrētu tēzi šim plānam? Ka mēs ar OIK afēru tiksim galā nepilna gada laikā.

Un tad arī domāsim par pārējo?

Zariņš: Nē, viss pārējais... Tas ir viss paralēli, šī stratēģija, tas ir pirmais, kas būtu jāizdara, divdesmit septiņus gadus...

Smiltēns: Zariņš sāks atkal stratēģijas...

Lūdzu, diskusijas atveram, lūdzu!

Eglītis: Es... Ā, es atvainojos, jā.

Lūdzu, lūdzu, Smiltēna kungs iekliedzās par Zariņa kungu!

Smiltēns: Jā, es ar to gribēju teikt, ka mūsu mērķis enerģētikā ir dabūt to, lai "Latvijas Finieris" būtu tikpat konkurētspējīgs kā "Kohila Vineer" ir Igaunijā rūpnīca. Lai mūsējie ražo...

Tā ir šizofrēnija?

Smiltēns: Lai mūsējie ražotāji šeit maksātu par elektrību, iespējams, pat lētāk, ja mēs gribam vispār izvirzīt ambīciju piesaistīt investorus. Jo tas temps, kā šobrīd Ekonomikas ministrija veic pārbaudes šajos te izsniegto atļauju stacijās, tātad četrdesmit pārbaudes veiktas, pēc manas informācijas, divdesmit trīs atļaujas anulētas. Ašeradena kungs, šādā tempā jūs pabeigsiet šīs pārbaudes pēc divdesmit gadiem, kad OIK būs beidzies pats no sevis, ja!

Ašeradena kungs atbild, drusku pārējie ļauj tagad pakauties ar Ašeradena kungu!

Ašeradens: Es varu atbildēt, jā, ka OIK likvidācijas plāns paredz tikt ar to galā trijos gados.

Zariņš: Es tad gribētu šeit tomēr iestarpināt – nav nekāda OIK likvidācijas plāna. Tas, kas ir plāns, ir plāns, ka OIK maksājumu paslēpt zem diviem citiem maksājumiem, kurš tiek nosaukts par to, ka OIK vairāk nebūs, ja. OIK vairāk nebūs, bet būs divi citi maksājumi, jūsu uzstājīgi aizstāvētie zaļie sertifikāti, un jaudas komponenti tiks noslēpti pārvades tarifā. Ar OIK jūs patiesībā...

Reizniece-Ozola: To gan mēs neļausim!

Zariņš: Nu, redziet! Un tas nozīmē, ka patiesībā nekāda plāna nav...

Ašeradena kungs?

Zariņš: ...jo valdība nav pieņēmusi ne zaļos sertifikātus, un Finanšu ministrija ir tiešām... Pārvades sistēmas operators ir ļoti argumentēti...

Ja plāns nav akceptēts, tas nenozīmē, ka viņa nav, viņš ir plāns!

Zariņš: Nu, pagaidiet, valdībai plāna nav, jo viņš nav akceptēts!

Ašeradena kungs?

Ašeradens: Nē, nu kādas muļķības, nu, skaidrs, ka valdībai...

Zariņš: Pasakiet konkrēti, kādas muļķības, parunāsim konkrēti!

Ļaujiet atbildēt, ļaujiet atbildēt!

Ašeradens: Jā.

Un pasakiet, kas ir muļķība!

Ašeradens: Skaidrs, ka mēs izdiskutējām šo te darba grupas rezultātu jeb darba grupas ziņojumu valdībā, un saskaņā ar šo arī ir iesniegts ziņojums, pie kā šobrīd notiek saskaņošana.

Reizniece-Ozola: Nu, taisnība ir...

Labi...

Reizniece-Ozola: Bet, ministra kungs, taisnība ir, ka valdība nav akceptējusi šobrīd Ekonomikas ministrijas piedāvājumu, jo mērķis nav atcelt OIK, paslēpjot to zem cita veida maksājumiem, mums uzdevums ir samazināt elektrības izmaksas gala patērētājiem!

Vēl pie vārda netikušie – Eglīša kungs?

Eglītis: Tieši tā. Tie zaļie sertifikāti, jaudas komponenti – tas ir tas pats OIK, nosaukts citā vārdā. Bet ko es gribēju teikt – mani izbrīna Zariņa kunga aktivitātes OIK lauciņā. Desmit gadus būdams SPRK, kas ir galvenā institūcija, kas Latvijā nodarbojas ar regulāciju, tieši energo-, elektrības tirgū un tā tālāk. Tāpēc nav pārsteigums, ka viņš tik ļoti labi...

Viņam vajadzēja darīt ko?

Eglītis: Viņš bija klāt visā tajā OIK būvēšanā, jo SPRK...

Ne valdība, ne Saeima, bet viņš?

Eglītis: Kā viens no elementiem, kā viens no elementiem. Tāpēc viņš tik daudz zina par to jautājumu.

Zariņš: Drīkst?

Protams, ka drīkst!

Zariņš: Eglīša kungs, lai jums nebūtu pārsteigums, jūs atveriet likumu un izlasiet, kādas kuram ir kompetences, un tad jūs sapratīsiet, kāda ir regulatora kompetence, un kāda ir Ekonomikas ministrijas kompetence...

Eglītis: Ļoti tieša.

Zariņš: ...un es kā regulators tieši šo jautājumu arī pacēlu, tieši pēc tam viņš aktualizējās, tālāk to pārņēma Daniels jau un sāka par tām lietām visām runāt. Jo es biju pirmais, gandrīz pirms desmit gadiem, kurš pateica, kāds sviests notiekas un kas mūs sagaida. Un tad mani vienkārši uztaisīja par nacionālās enerģētikas ienaidnieku, lai ar mani nevajadzētu diskutēt...

Paldies!

Zariņš: ...tieši tāpatās kā tagad. Pasakiet, ka tas, ko es runāju, ir muļķības!

Paldies, atbildējāt. Pavļuta kungs?

Pavļuts: Es domāju, nevienai no koalīcijas partijām šobrīd nebūtu nekāda pamata plēst kreklu un izlikties par lielāku cīnītāju par OIK. Visi ir blakus stāvējuši, šī sistēma ir izveidota divtūkstošo gadu otrā pusē (tur ir piedalījušies dažādi ministri, tur ir bijis gan Gerhards, gan tur ir bijis Kampars un dažādi premjeri) tāda, kādu mēs viņu zinājām. Tagad tas, ko es gribētu teikt klātesošajiem iepriekšējiem ministriem, ir sekojošais: normatīvā bāze, kas deva pamatu veikt pārbaudes, uz kuru pamata tiek šobrīd arī anulētas atļaujas stacijām, kuras acīmredzami nelikumīgi rīkojas, tika radīta vēl 2013. gada beigās, īsi pirms es atstāju amatu. Pēc tam ir bijuši trīs ministri, un faktiski šīs pārbaudes sākās dabā. Tikai pēc tam, kad žurnālisti...

Īsāk? Darām trijos gados ko?

Pavļuts: ...tad, kad žurnālisti konstatēja klajas nelikumības ar šiem te pseido...

Jā, vēsturi visu smuki pārstāstījāt. Darām ko?

Pavļuts: Labi. Mūsu plāns – izņemt OIK izmaksas no lietotāju rēķiniem – sastāv no astoņiem punktiem. Četri no šiem punktiem ir lietas, ko varēja darīt jau sen. Tagad nav ne...

Nē, nu saprotam stāstu – nevis žurnālisti darīja; mums ir plāns, mēs...

Pavļuts: Ir iespējams pārvērtēt iekšējās peļņas normas jau tagad, neskaņojot ar Eiropas Komisiju. Ir iespējams vienādot atbalsta termiņus. Ir kaudzēm pasākumi, ko varēja taisīt līdz šim.

Labi, Ašeradena kungam pēc brīža būs jāatbild. Kiršteina kungs?

Kiršteins: Jā, jā. Ļoti vienkārši – mēs te varam solīt visu ko, bet, es domāju, sākumā ir divas galvenās lietas jāizdara: pirmais ir, protams, jāatceļ tiem operatoriem, kas ir negodīgi izmantojuši, ja, šīs atļaujas, tas ir viens, un otrs – būtu jātiek vaļā no fosilā, respektīvi, no atbalsta gāzei. Es domāju, tad, ja mēs jau to izdarītu trīs gados, tas būtu ļoti daudz. Un trešais – nevajag solīt neiespējamo, tāpēc ka mums ir arī tiesu sistēma uzlabota, kas ir neatkarīga...

Kurš šeit sola visneiespējamāko?

Kiršteins: Nu, ka visu uzreiz atcels.

Kurš? Kurš sola visneiespējamāko?

Kiršteins: Un tie... Es pabeigšu! Un tie operatori...

Pavļuts: Tie, kas gada laikā sola. Tie sola neiespējamo.

Kiršteins: ...kas ir bijuši godīgi un tiešām viņi ir ieguldījuši naudu, viņu advokāti ļoti viegli panāks, ka viņi saņems daudz lielākas izmaksas nekā tās, ko valsts maksā ...

Vēl? Lūdzu, lūdzu, lūdzu!

Smiltēns: Konkrēti ko darīt. Pirmais, tā ir gāzes koģenerācija. Tā nav nekāda zaļā enerģija, to vajag ārā dabūt no visa tā OIK maksājuma, tie sastāda lielāko daļu, 60 procentus.

Pavļuts: Kā? Uz kā rēķina?

Smiltēns: Es... Uz "Latvenergo" peļņas rēķina, un arī budžetam būs jāiesaistās.

Pavļuts: Bet tā ir pārlikšana, jā.

Smiltēns: Tā ir pārlikšana. Otrs – OIK stacijām ir izsniegtas...

Reizniece-Ozola: Tas nesamazinās kopējo slogu. Tas nav risinājums.

Smiltēns: ...tūkstoš atļaujas, no tūkstoš atļaujām 40 šo gadu laikā ir pārbaudītas, tur vajag masīvas pārbaudes, Ašeradena kungs šādā tempā 20 gadus baudīs visas šīs stacijas. Trešais – sadales pārvades tarifi reāli uzpūsti vieni no dārgākajiem Eiropā. Konkrēti piemēri – kāpēc "Sadales tīklam" ir jāizveido uzņēmums, kas ražo elektrības stabus? Priekš kam viņiem jāiet privātā sektorā? Tās ir partiju barotavas acīmredzot iekšā, kas šajos lielajos uzņēmumos ir noslēptas.

Ašeradena kungam ir, ko atbildēt?

Smiltēns: ...mežos septiņreiz sadārdzinās ciršanas...

Ir? Ir?

Smiltēns: ...pazūd reāla nauda, par ko maksā visi elektroenerģijas...

Ir, ko atbildēt? Kliedziet atpakaļ viņiem, kliedziet atpakaļ! Nē, ļaujiet, lai viņš atbild, un tad!

Ašeradens: Es tikai... Jā, es drusciņ par to atļauju tempu. Ir... Bija... Jā, tiešām tika emitētas 1000 atļaujas šobrīd, spēkā ir 370 atļaujas, un mēs diezgan optimāli ejam uz priekšu...

Smiltēns: Četrdesmit!

Ašeradens: ...ar pārbaudēm.

Smiltēns: Četrdesmit pārbaudītas!

Ašeradens: Jā, tā kā tas ir...

Smiltēns: Tur vajag masīvu pārbaudi visās!

Ašeradens: Jā, bet tas... Viņas notiek šobrīd, tās pārbaudes. Attiecībā uz "Sadales tīkliem" es gribu teikt, ka šobrīd kā ministrs esmu iniciējis izmaksu samazināšanas programmu, un šobrīd ir, izmantojot konsultantus, tātad, viņu izmaksas tiek samazinātas "Sadales tīkliem" par 15 procentiem, pie tā viņi strādā, tiks atlaisti vairāk kā deviņsimt cilvēki un tā tālāk...

Tiks atlaisti vairāk kā deviņsimt cilvēki – kad?

Ašeradens: "Sadales tīklos".

Kad?

Ašeradens: Tas ir nākamo divpadsmit, sešpadsmit mēnešu jautājums.

Ā, sešpadsmit, nu, to mēs vēl nezinām.

Smiltēns: Un ko jūs darīsiet ar tām biznesa shēmām, kas "Sadales tīklos" ir?

Kas te ir šizofrēnisks? Atgriežamies pie tā jūsu novērtējuma, ka visi šizofrēniķi?

Zariņš: Nē, nu, nepārlēksim tagad... Pabeidzot šo diskusiju par OIK, jo es pieņemu, ka vairāk iespējas man atkal par to runāt nebūs. Tātad šo OIK stāstu, afēru, var atrisināt jau sen un vienkārši. Jau šī gada sākumā es iedevu konkrētu pasākumu plānu, kas būtu jādara Ekonomikas ministrijai: pirmkārt, jāizvērtē šīs sistēmas tiesiskums, kas nav ticis izdarīts, darba grupa to nav izdarījusi; otrais – veikt šīs pārbaudes, reālas pārbaudes, visaptverošas, un ne tikai esošo situāciju, bet arī paņemt par atbalsta periodu atpakaļ, pārbaudīt, kā viņi ir izpildījuši attiecībā uz pašpatēriņu, lietderīgo siltumu, kurināmo; deviņdesmit procenti aiziet projām...

Īsā versijā?

Zariņš: ...un nākošais...

Deviņdesmit procenti prom, un?

Zariņš: Vismaz, vismaz!

Un? Tālāk?

Zariņš: Un nākošais – pārrēķināt atlikušajiem, pārrēķināt šo peļņas atdevi tā, kā tas ir apsolīts Eiropas Komisijai, novēršot pārkompensāciju. Tā joprojām nav novērsta, un tas ir tas stāsts, kur vispār varētu pateikt...

Reizniece-Ozola: Te var piebilst – galvenais uzdevums...

Zariņš: ...un pārrēķināt TEC-2 atbalstu.

Reizniece-Ozola: ...galvenais uzdevums tiešām ir ierobežot peļņas iespējas, tas, ko Pavļuta kungs jau minēja, bet kas vēl ir svarīgi un kas ir interesanti – kāpēc Ekonomikas ministrija to nav iekļāvusi šobrīd, tajā ir jāieskaita arī viss sniegtais atbalsts līdz 2007. gadam. Vai tur ir kaut kādi īpaši draudzīgi vēja parku uzlicēji, kādēļ tas nav izdarīts, vai kādi citi iemesli, nezinu. Otrs – ir jāatjauno arī iespējas stingrākas kontroles veikt, kas arī tika atcelts pagājušajā gadā. Agrāk bija zaļajiem ražotājiem paredzēts, ja viņi nesaražo solīto jaudu, tad Ekonomikas ministrija var atbalstu samazināt. Kādēļ tas tika izņemts – arī labs jautājums.

Eglītis: Jūsu koalīcijā...

Tāpēc, ka ZZS koalīcijā, tas notiek? Jo? Konkrēti, konkrēti?

Eglītis: Nē, es gribēju vienu citu punktu.

Konkrēti?

Eglītis: Nē, nu, kā, visi...

Bet nu pasakiet arī šo?

Eglītis: ...visi jautājumi, kas skar OIK sistēmas, teiksim, lai viņa būtu skarbāka, visiem tiem lēmumiem jāiet cauri koalīcijai, un tur mēs zinām, kas ir lielākie partijas ziedotāji: biogāzes, biomasas, elektrostaciju īpašnieki un tā tālāk.

Reizniece-Ozola: Kāds ziņotājs? Ekonomikas ministrijā es pirmo darbu, ko izdarīju – ierobežoju atbalstu vēja parkiem, kas bija beztermiņa, un arī, ko tad, jautājums, Pavļuta kungs, kāpēc jūs neierobežojāt termiņu atbalsta?

Pavļuts: Es visam pārējam ierobežoju.

Reizniece-Ozola: Otrs – mēs izdomājām šo risinājumu ar peļņas normu ierobežošanu; trešais – protams, arī novirzījām "Latvenergo" dividendes OIK nostipr... noturēšanai nemainīgā līmenī, lai tas nepieaugtu; un ceturtais – arī "Latvenergo" pamatkapitāla samazināšanu piedāvājām, ko, paldies, Ašeradena kungam, mēs...

Der, neder atbilde? Runājam tālāk!

Eglītis: Tas, ko es gribēju pateikt, ka Jaunā Konservatīvā partija ir vienīgā, kas līdz šim ir oficiāli vērsusies pie Eiropas Komisijas...

Zariņš: Nu, muļķības!

Eglītis: ...Briselē ar lūgumu...

Zariņš: Mums ir vesela sarakste ar Eiropas Komisiju.

Eglītis: ...pārtraukt atbalstu TEC-2. Valdība ir pieņēmusi lēmumu, kas paredz – nākošo 11 gadu laikā mums būs jāmaksā 689 miljoni eiro TEC-2.

Reizniece-Ozola: Tā nav, es zinu, ka Pavļuts kā ministrs arī brauca un meklēja iespējas pārslēgt līgumu. Tā kā, nu...

Zariņš: Drīkst par šo pateikt vienu svarīgu ziņu?

Pavļuts: Drīkst? Par 90 procentiem ir klajš pārspīlējums, bet tas, ka varēja samazināt būtiski šīs izmaksas...

Zariņš: Tas ir vēl pieticīgi pateikts.

Pavļuts: Labi, labi. Bet ir vēl viena lieta, ko nepieminēja, kas attiecībā, tātad, runājot par ZZS lomu tajā visā vēsturiski – nav izskanējusi iespēja vēl pārvērtēt dubulto atbalstu, jo ir vesela kaudze ar stacijām, kas biogāzes stacijas, kas, piemēram, ir saņēmušas arī investīciju atbalstu no citām programmām, kas ir klajš, manuprāt, valsts atbalsta noteikumu pārkāpums, ko, savukārt, izvērtējot (un to Dūklava kungs lobēja savulaik ļoti aktīvi divtūkstošo gadu beigās), un tur mēs tieši varam pateikties tam, ka bija tāds sprādziens koģenerācijas, teiksim, atļauju izsniegšanā.

Zariņš: Es gribētu šeit divas lietas pielikt klāt...

Reizniece-Ozola: Biogāzes stacijai arī atkritumu ierobežojums ir jāuzliek.

Zariņš: ...par Eiropas Komisiju un par TEC-2. Mēs arī viņiem esam pieprasījuši šo informāciju, un mums viņi ir atbildējuši, es nezinu, vai jums viņi ir atbildējuši, mums viņi ir atbildējuši un pateikuši, ka šis atbalsts joprojām nav saskaņots, tas nozīmē, viņš joprojām ir nelikumīgs. Mums nelikumīgi liek maksāt OIK par TEC-2. Tālāk par šīm visam atbalsta shēmām, ko teica Daniels – to mēs arī ar Eiropas Komisiju esam izrunājuši, un tur arī ir ļoti interesanta situācija, tik tiešām. Eiropas Komisija savā lēmumā ir pateikusi, ka jāņem vērā ir viss atbalsts. Mums nez kāpēc ir viltīgi uztaisīti Kabineta noteikumi, kur atļauj to visu pārspēlēt, un ekonomikas ministrs pilnīgā nopietnībā to visu sauc par cīņu ar OIK. Īstenībā varētu uzskatāmi pierādīt, ja būtu iespēja, es ar faktiem uzskatāmi pierādītu, ka pašlaik notiek vienkārši...

Jums visu laiku nav iespēja, jau mēnešiem, Zariņa kungs...

Zariņš: ...OIK afēras piesegšana, kaut vai tie paši Kabineta noteikumi...

Ašeradens: Tur ir vēl viena, interesantāka lieta.

Zariņš: Labi, tad es sākšu ar to. Kaut vai par pašpatēriņu. Ministra kungs, vairāk kā desmit gadus Elektroenerģijas tirgus likumā ir pateikts, ka drīkst pārdot obligātajā iepirkumā tikai pārpalikumu. Jūs nez kāpēc uztaisāt Kabineta noteikumus, ar kuriem jūs pasakiet... Kad es jums to parādīju, šo nelikumību...

Paldies!

Zariņš: ...ka to nedrīkst vēl veselu gadu darīt...

Jautājums ir uzdots, atbilde?

Zariņš: ...kāpēc nedrīkst? Tāpēc, ka savādāk būs jāatņem licences, un jūs ar Kabineta noteikumiem... Tas ir tikai sākums, kas tagad sākas.

Zariņa kungs, mēs sapratām jūsu pārmetumu! Atbilde? Atbilde?

Ašeradens: Man drusku šajā debatē šķiet, ka šeit neviena ekonomikas ministra zālē nav bijis, es esmu, tā teikt, vienīgais, kas ar to nodarbojas.

Bet ir, ir daži vēl.

Ašeradens: Labi, bet... Ir daži, daži te vēl ir, tā kā es gribētu, ka droši vien viss, ka visi ir savu roku pielikuši pie tā, kā jau teica Pavļuta kungs. Bet attiecībā uz jūsu to pēdējo detaļu, uz pašpatēriņu, ja, ir... Jūs pirmīt pats pateicāt, ka viņš ir ielikts...Tā norma ir ielikta Ministru kabineta noteikumos, man jāpiekrīt...

Zariņš: Ar atrunu, ka pēc gada tikai sāksim pārbaudīt.

Ašeradens: Jā, jā, es atvainojos, man ir jāsaka, tā ir, tiešām, kā kolēģis teica, ir koalīcija, tā teikt, ar kuru tur ir jācīnās, lai panāktu vienošanos, tā kā... Bet ielikta viņa ir, lūdzu, iekšā, ja.

KPV LV klusē! Un jums programmā ar' nekā nav par šo šausmīgo netaisnību! Kāpēc tā?

Lukašenoks: Nē, nu, tas ir tā kā, teiksim, es varu pateikt no sākuma... Es kā uzņēmējs arī, teiksim, četrpadsmitajā gadā balsoju, un tad bija tās pašas runas par to, ka elektroenerģētikai ir jākļūst efektīvai un tā tālāk. Bet kā uzņēmējs es dabūju katru gadu maksāt arvien vairāk un vairāk, vairāk un vairāk, līdz ar to tas ir...

Kā uzņēmējs – jā, bet jūs kā deputāta kandidāts?

Lukašenoks: ...mēs pasakām, ka tas ir nelikumīgi, to atzina arī Eiropas Komisija...

Pateicāt?

Lukašenoks: ...to atzina arī LTRK savā atzinumā...

Pateicāt? Atzina?

Lukašenoks: ...ka tas ir nelikumīgi, līdz ar to, par cik mums nebija neviena ministra un pat neviena Saeimas deputāta nebija, mēs pasakām, ka mums, mūsu enerģētikai ir jākļūst efektīvai...

To mēs saprotam.

Lukašenoks: ...ir jākļūst, kā es teicu, vienai no lētākajām Eiropā, lai mēs varam konkurēt.

Es jautāju, kāpēc KPV LV programmā nav neviena vārda?

Lukašenoks: Atcelt OIK, tas ir viennozīmīgi un tas ir pretlikumīga, pretlikumīga lieta.

Es jautāju, kāpēc nav. Vēl...

Reizniece-Ozola: Bet kā – jūs atcelsiet vienkārši OIK, un tad valsts maksās par visām tiesvedībām? Tas taču arī bišķiņ... Jāprot arī paskaidrot tālāk, kā tieši jūs atcelsiet.

Lukašenoks: Tas nav, teiksim, tas nav vienkārši, teiksim, mēneši vai stundas, vai vienkārši kaut kāda diskusija, tas vienkārši ir mērķis, uz kuru jāvirzās.

A cik ilgi, kā?

Smiltēns: Lēnām jāvirzās. Tā kā tagad – 40 atļaujas pret 1000 atļaujām.

Zariņš: ...var atrisināt, ātri un vienkārši.

Jā. Man būtu lūgums – pēc dažām minūtēm mums ir jānoslēdz. Zariņa kungs visskaļāk par OIK, visi pārējie drusku klusāk par OIK, bet mēģinām šīs dažas minūtes arī par enerģētiku visu pārējo, tai skaitā, kas OIK vietā, tai skaitā

Austrumi-Rietumi.

Kiršteins: Trīs lietas. Tātad, pirmais – ir svarīgi, kas patērē siltumu un enerģiju, tātad mums ir vajadzīgas nulles enerģijas ēkas, otrs lielākais patērētājs ir transports kā tāds, un es gribētu vēl vienu būtisku lietu pateikt: mums līdz divdesmitajam gadam, no 2014. līdz 2020. gadam no Eiropas Savienības fondiem transporta attīstībai, ilgtspējīga transporta attīstībai, bija paredzēts miljards simt piecdesmit deviņi miljoni, un pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai, un inovācijām – četrsimt sešdesmit septiņi miljoni. Daļa projektu mums ir apstiprināti, bet mums ir ļoti liela nauda, kura ir jāizmanto, tātad šie Eiropas Savienības fondi tieši tām lietām, par ko jūs runājat.

Kiršteina kungs, jūs sakāt – mums vajag nulle procentu enerģijas ēkas. Un? Nu, vajag, viss, vajag, bet ko kandidāts Kiršteins darīs, lai tas notiktu?

Kiršteins: Ko es darīšu? Es kā pateicu: es ierosināšu samazināt nekustamā īpašuma nodokli tiem, kas šādas ēkas uzbūvēs.

Tiem, kas uzbūvēs. Paldies!

Kiršteins: Jā, nu, Rīgā.

Vēl versijas?

Smiltēns: Tā lieta ir tāda, ka, noslēdzot OIK tēmu – viņu nevar atcelt tie, kas viņu ir radījuši, ja, tā atcelšana notiks gadiem, izstiepta līdz brīdim, kad OIK beigsies pats no sevis. Tā vienkārši ir aksioma. Un te ir tajā ziņojumā, ko mēs dabūjām no premjera, tur viss ir iekšā. Otrs – ar OIK šīs te smagnējās sistēmas radīšanu ir sabojāta viena cita lieta: šobrīd attīstās milzums, daudzums dažādu tehnoloģiju, Īlons Masks, "Tesla", ir radījuši šo te jumta klājumu, kas spēj ģenerēt elektrību no saules, un tā tālāk. Tā ir nākotne, bet tur būs nepieciešams valsts atbalsts kaut kad, jo, ja tādas tehnoloģijas ievieš, tas nozīmē to, ka pārvades sadales, teiksim, noslodze samazinās un tā tālāk. Šim visam...

Paldies! Paldies! Valsts atbalsts.

Smiltēns: ...ar šo OIK shēmu sabojātas iespējas viņu atbalstīt.

Jā. Jūs sakāt, ka OIK beigsies atbilstoši tam ziņojumam, ko jūs vicināt, pats no sevis kaut kad?

Smiltēns: Nē, tas ir par atbildīgajiem OIK ieviešanā, ko mēs panācām ar lēmumprojektu Saeimā.

Jā, jā, jā. Viņš beigsies kaut kad pats no sevis, to jūs tikko pateicāt.

Smiltēns: Nu, viņš beigsies pats no sevis 2040. gadā, kad beigsies pēdējās atļaujas.

A ja "Latvijas reģionu apvienība" saka – obligātā iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšana, tad tas nozīmē likvidēšana 2040.?

Smiltēns: Nē, tas nozīmē likvidēšana tuvāko divu, trīs gadu laikā.

Ar ko?

Smiltēns: Ar tiem pasākumiem: atcelt gāzes koģenerācijai atbalstu, pārcelt, subsidētās elektroenerģijas nodoklis būs jāpagarina...

Pavļuts: Jāatjauno.

Smiltēns: Kā?

Pavļuts: Jāatjauno.

Smiltēns: Nu, jāatjauno.. Tur ir vesels komplekss pasākumu kopums, kas ir jāizdara.

Pēdējie kliedzieni par OIK! Pēdējie kliedzieni par OIK!

Eglītis: Ir sliktā ziņa tāda, ka Kučinska valdības laikā OIK maksājumi turpina pieaugt. Sešpadsmitajā gadā tie bija divsimt astoņi miljoni, septiņpadsmitajā gadā tie ir divsimt trīsdesmit pieci.

Ko darām? Ko darām? Pārsvarā – ko darām? Viss slikti, tas ir skaidrs.

Reizniece-Ozola: OIK maksājums iedzīvotājiem nepieaug, tas, tieši otrādi, turas...

Eglītis: Kopējā summa, masa.

Reizniece-Ozola: ...nemainīgā līmenī, tas, kas...

Smiltēns: Bet valsts, valsts maksā, vienalga, kurš maksā, tie ir arī nodokļi, valsts iedzīvotāju nodokļi.

Reizniece-Ozola: Valsts kompensē, "Latvenergo" kompensē, bet iedzīvotāji nekompensē, nemaksā to, tas ir ārkārtīgi svarīgi. Pieaug tāpēc, ka visus šos gadus ir izdotas atļaujas uz priekšu, un tur ir tā problēma, tam nav nekāda sakara ar...

Eglītis: Tāpēc ka necīnās ar problēmu.

Zariņa kungs?

Zariņš: OIK afēru varēja jau sen izbeigt, viņu var izbeigt vienkārši, ātri, ja vien būtu politiskā griba. Kas ir jādara, šos priekšlikumus es biju gada sākumā teicis, un arī tad, kad Ašeradena kungs pateica, vai ir kādam labāks plāns, lai iesniegtu Ministru Kabinetā, triju dienu laikā es viņu sagatavoju un iesniedzu. Viņu ne tikai neatbalstīja, jūs pat izvairījāties par viņu diskutēt.

Vēl par OIK, pēdējie kliedzieni!

Reizniece-Ozola: Zariņa kungs, labi, priekšlikumi, bet likvidēt, tas ir... aizliegts.

Zariņš: Nav runa... Runa, ka to var tiesiskā veidā izdarīt, vienkārši pārbaudiet jūs visi.

Pēdējie vārdi par OIK.

Pavļuts: Visi būtiskie, tiesiskie instrumenti, lai samazinātu OIK slogu, bija radīti uz to brīdi, kad es atstāju amatu 2014. gada janvārī. Pēc tam tā ir bijusi tiešām politiskā griba vai viņas trūkums kaut ko darīt. Reiznieces-Ozolas kundze kaut ko darīja, "Latvenergo", teiksim, izmaksu ziņā, TEC-u ziņā, ar citiem ministriem ir gājis švakāk, līdz skandāliem. Smiltēna kungs te arī drusku runā tā, it kā vispār nebūtu bijis pie šprices "Vienotībā" sasaukumos un...

Smiltēns: ...un tieši OIK sakarā es neesmu vispār bijis klāt.

Pavļuts: Bet kaut kur tu tur biji, ja.

Smiltēns: Un attiecībā uz "Latvijas Reģionu apvienību" – viņa nav bijusi šajā skandālā vispār un nav bijusi iesaistīta šīs problēmas radīšanā. Tāpēc arī būs vieglāk...

Kiršteins: Ir vēl viens efekts...

Ašeradena kungs?

Ašeradens: Jā, man liekas, šeit cilvēki demonstrē ļoti daudz nekompetences, bet nu labi.

Kuri? Konkrēti?

Ašeradens: Kopumā, es gribētu teikt, ja mēs runājam par OIK slogu kā tādu, nešaubīgi ir skaidrs, ka viņš... Tas ir... Negodīga sistēma tā ir bijusi, tas ir viens procents no IKP, kur citas valstis, jeb zinātnieki saka, ka nevajadzētu būt vairāk kā 0,3 procentiem no IKP. Tas ir diemžēl tā, kā mēs to esam izdarījuši, un ir skaidrs, ka trijos gados tā sistēma ir jālikvidē, un vairāk vai mazāk ir skaidrs, ka mēs...

Neatkārtojam vēlreiz, nu! Visiem viss ir skaidrs.

Kiršteins: Vēl vienu lietu es pateikšu, kas, manuprāt, ir būtiska – ir jāveic elektroenerģijas un siltumenerģijas tarifa noteikšanas metodes korekcija, ko drīkst darīt, ja. Tātad tas tarifs ir...

Reizniece-Ozola: Tāds regulators ir...

Kiršteins: ...jāaprēķina regulatoram, ja, pēc...

Bet tas nav Saeimas jautājums!

Kiršteins: Pa, pa, pa. Nē, lai OIK saņēmēji būtu spiesti arī ieguldīt, teiksim, atjaunojamos resursos, ja.

Labi, beidzam par OIK. Vēl kaut kas par enerģētiku...

Pavļuts: Par enerģētiku.

...ko jūs varat vēlētājiem izstāstīt interesantu un kaut cik saprotami, neskaitot pašpatēriņu un...

Pavļuts: Kamēr mēs nepabeigsim cīņu ar OIK, par jaunu atjaunojamās enerģijas atbalstu runāt ļoti grūti, jo sabiedrības uzticēšanās ir pilnībā zaudēta...

Neko jaunu neredzu.

Pavļuts: ..bet virziens ir iespējams – tas ir, pirmām kārtām, tomēr valsts atbalsts, pirmām kārtām investīciju daļā: iekārtu iegādē, jaunu, elektroefektīvu iekārtu iegādē...

Kas ir "valsts atbalsts" iepirkumu daļā?

Pavļuts: Valsts atbalsts, tas ir valsts fondu, teiksim, Eiropas Savienības fondu līdzekļi vai valsts investīciju līdzekļi...

Fondi, naudas došana?

Pavļuts: ...ja tādi būs. Otra lieta – mikroģenerācija, par ko šeit jau izskanēja. Mikroģenerācija, tā ir pašpatēriņa, teiksim, elektroenerģijas ražošana gan industrijā, gan mājsaimniecībām. Un šis virziens ir produktīvs.

Reizniece-Ozola: Ja mēs drīkstam pārslēgties no OIK uz citu enerģētikas bloku...

Jā!

Reizniece-Ozola: ...gāzi, es dzirdēju priekšlikumus būvēt Skultes ostu... Nu, tas arī, kas jāsaprot, ka katra jauna infrastruktūra, tā būs iedzīvotājiem no saviem maciņiem un arī uzņēmējiem jākompensē. Tāpēc...

Jūs sakāt, ka tas ir aplami?

Reizniece-Ozola: Tāpēc man šķiet, ka daudz prātīgāk ir īstenot to, ko arī Ašeradena kungs pieminēja, ka jāprot sastrādāties ar kaimiņiem. Ja Lietuvā jau ir izveidots gāzes termināls, tad mums ir gāzes krātuve, jāvienojas ir par pārvades tarifiem, par uzglabāšanas iespējām arī kaimiņiem, un mums iespēju izmantot viņu infrastruktūru, nevis jābūvē jauni...

Nevajag Skultes ostu? Lūdzu!

Eglītis: Latvija joprojām iepērk vairāk nekā deviņdesmit procentus gāzi no Krievijas; Klaipēdas gāze ir pārāk dārga, un vēl nav zināms, kas notiks ar to kuģi, ko viņi ir atvilkuši tagad, ja, un divdesmit ceturtajā gadā beidzas līgums...

Reizniece-Ozola: Klaipēdai nav savas gāzes! Tā ir tikai infrastruktūra. Pats vari iegādāties, izmantojot to visu.

Eglītis: ...tāpēc ir vajadzīgs jauns piegādes avots.

Smiltēns: Es tieši gribēju teikt, ka ir liela neskaidrība ar to, kas notiks Lietuvā ilgtermiņā, un, otrkārt, no Skultes līdz gāzes krātuvei ir septiņpadsmit kilometru tikai. Tā ir ģeniāla, fantastiska iespēja, kas teorētiski būtu jāizmanto.

Reizniece-Ozola: Maksās!

Ašeradens: Šeit es gan gribētu teikt, ka ir... Viens ir, protams, izcili būtiski ir starpsavienojumi, gan Somijas, gan Polijas starpsavienojums, bet attiecībā uz LNG termināli, šobrīd ir tiešām neskaidra situācija ar Klaipēdas termināli, un šobrīd Rīgas ostā tiek būvēts pirmais terminālis, kas apkalpos kuģus, un ir pilnīgi skaidri iespēja jāizvērtē Skultes terminālim, un...

Un tie dārgie, tie dārgie, tie maciņi, kas papildus tiks tērēti, tie nē?

Reizniece-Ozola: Es domāju, ka tādēļ ir politiķi, kam ir jāveido labas attiecības ar kaimiņiem.

Smiltēns: Jūs labāk lietuviešiem maksājat naudu nekā vietējiem?

Ašeradens: Un es gribu teikt, ka...

Reizniece-Ozola: Nē, es vienkārši negribu, ka mūsu patērētāji atkal maksā vismaz simts miljonus jauna termināla celtniecībai.

Pavļuts: Bet, kolēģi, jūs piekritīsiet, ka būtiskākais sarunās ar Poliju...

Ašeradens: ...neliels gāzes terminālis Skultē vai Rīgā var dot ļoti labu efektu.

Zariņa kungs?

Zariņš: Jā, nu redziet, te ir tas stāsts, kāpēc ir vajadzīga stratēģija! Ja nav stratēģijas, tad ir šie savstarpēji pretrunīgie uzstādījumi.

Šīs ir priekšvēlēšanas! Normāli!

Zariņš: Jā, bet tas ir tas, par ko es runāju – ja būs stratēģija, tad nebūtu iespējamas vispār šādas...

[starpsaucieni]

Zariņš: Es jūs nepārtraucu! Es pabeigšu...

Visi visus pārtrauc šeit, droši, droši!

Zariņš: Es pabeigšu savu... Ja mēs runājam par OIK, to elementāri var atrisināt, ja pārbaudītu pašpatēriņu, efektivitāti, lietderību, lietderīgo siltumu. Ko visu laiku, man liekas, ministrija, nevēlaties darīt...

Zariņa kungs, OIK beidzām, OIK beidzām.

Zariņš: ...esat tieši pretēji – uztaisījuši Kabineta noteikumus, lai piesegtu "oikistus"...

OIK beidzām, OIK, Zariņa kungs, finišējam, lūdzu!

Zariņš: ...un OIK varētu turpināt. Jā, es finišēšu.

Kiršteins: Ilgtermiņā gāzes cenas, kā rāda, dažādi pētījumi, viņas neapšaubāmi kritīs. Amerikas Savienotās Valstis ir pasūtījušas septiņdesmit lielos kuģus sašķidrinātās gāzes vešanai Dienvidkorejā, ja, tātad, šie kuģi var pārvadāt vairāk nekā "Nordstream-2" gāzes vads, un ir pareizs...

Un Latvija? Rīga, Skulte? Klaipēda?

Kiršteins: Un Latvija tikai... Ne tikai, es uzskatu...

Smiltēns: Skulte vistuvākais.

Kiršteins: Es pateikšu tūliņ. Mums ir svarīgi arī starpsavienojumi ar Lietuvu...

Smiltēns: Ar Lietuvu, Poliju.

Kiršteins: ...un tiešām ar Poliju, jo tur arī termināli ir. Bet te viena problēma ir, kas varbūt ir... Skultē, tur nevar lielie kuģi iebraukt. Tur var iebraukt, teiksim...

Smiltēns: Nu, tā jau ir...

Kiršteins: Tā ir tā.

Pavļuts: Kolēģi, mums nav jāizgudro jauns velosipēds.

Kiršteins: Bet gāze būs. No viņas neatteiksies, viņa būs lētāka, ja...

Pavļuts: Ir tāda lieta kā BEMIP plāns, viņš eksistē jau desmit gadus, šī stratēģija eksistē un Zariņa kungs par to brīnišķīgi zina. Stratēģijā mūsdienās enerģētikā jābūt starptautiskām, pārrobežu stratēģijām, tāds BEMIP plāns ir, viņu īsteno jau sen, un Latvijas ģeostratēģiskajām interesēm pats svarīgākais būtu gan savienojums, elektrības savienojums ar kontinentālo Eiropu, tātad desinhronizācijas projekts, vienkārši nosaucot viņu cilvēcīgā vārdā...

Reizniece-Ozola: Gan gāzes ar Poliju.

Pavļuts: ...gan gāzes vada savienojums ar Poliju. Tas izmainītu stratēģisko situāciju pamatos. Un viens pats nelielas jaudas ar tehniskiem apgrūtinājumiem LNG terminālis Baltijas jūras līcī pats par sevi situāciju nemainīs.

Enerģētikai ļoti daudz laika veltījām, ir citas lietas vēl ekonomikā un tautsaimniecībā. Ejam uz priekšu. Viena no lietām, ko es aicinātu apvienot, ir darbaspēks un algas, nu, kas tā kā drusku saistās kopā. Darba tirgus pa vidu. Ir dažas programmas, kuras runā ļoti konkrēti, dažas mazāk. "Jaunā Vienotība" ir vienīgā, kas ir nosolījusi 1500 eiro vidējās algas pieaugumu, ZZS runā par labām darbavietām, JKP runā par darbaspēka problēmu risināšanu ar repatriāciju, "Nacionālā Apvienība" – mobilitātes veicināšana darbaspēka jomā un jauniešu diskriminācija darba tirgū valodu dēļ. Nu, daži nerunā vispār neko par šiem jautājumiem, KPV LV ir vieni no tiem. Jūs sākat.

Lukašenoks: Nu, pirmkārt, skatoties, teiksim, darba tirgus un, teiksim, tautsaimniecības nākotnē, es nevaru, teiksim, nepievērst uzmanību tām, teiksim, tām nepilnībām, ka no 800 000, teiksim, darbaspēka joprojām mazāk nekā... Vairāk... Ap 400 000 saņem mazāk nekā 500 eiro uz rokas to algu, un tas koeficients, strādājošie pret pensionāriem, ir viens no lielākajiem pasaulē un Eiropā, un tieši, teiksim, ko mēs piedāvājam. Tas ir, trīspakāpju programmu: pirmais, tas ir... Sākam mēs no nodokļu reformas un kļūstam reāli... Ar darba tirgus reformām, un kļūstam reāli pievilcīgi starptautiskām korporācijām, jo pašlaik mēs vispār neesam...

Īsi, īsi! Nodokļi, kas vēl – otrais, trešais?

Lukašenoks: Nodokļi, nodokļi, darba tirgus...

Ko darba tirgus?

Lukašenoks: Darba tirgus reforma, lai mēs kļūtu...

Ko reformēt?

Lukašenoks: Lai mēs kļūtu fleksibli priekš lielām korporācijām, lai mēs kļūtu fleksibli, jo pagaidām...

Labi, to jums būs jāskaidro. Un trešais?

Lukašenoks: Un trešais, tas ir Latvijas imidža, Latvijas tēla, teiksim, slavēšana pasaulē, tas, kas tagad pašlaik, teiksim, tiek sačakarēts...

Paldies!

Lukašenoks: ...ar to pašu finanšu centru.

Paldies, paldies! "Nacionālā apvienība"?

Kiršteins: Jā, nu, vispirms vajadzētu atcerēties, ka visvairāk darbavietas pasaulē rada mazie un vidējie uzņēmumi, ja, lielās korporācijas – tas ir viens. Un, otrs, mums ir priekšlikums arī šeit samazināt birokrātiju un, piemēram, ideja par ģimeņu uzņēmumiem, ieviest tādu jēdzienu kā "ģimenes uzņēmums", kurā strādā un kurā ir fiksētais, teiksim, nodokļu maksājums, nu, atkarībā no apgrozījuma.

Smiltēns: Mikrouzņēmumu režīms jau eksistē.

Kiršteins: Mazāks, jā. Nu, tas būtu ģimenes uzņēmums, kuru neierobežo dažādas... Un savā laikā, kad mēs tikāmies ar VID iepriekšējo vadītāju, tad viens no uzstādījumiem, ko mums arī solīja VID, ka daudziem maziem uzņēmumiem varētu vienkāršot visu šo grāmatvedības sistēmu, lai viņiem nebūtu jātur, ja, tur tie daudzie grāmatveži un jāmaksā nauda, ko viņi varētu maksāt valsts...

Precizējošs jautājums par jūsu programmu: "Veicināsim mobilitāti, dodot iespēju cilvēkiem elastīgāk sekot darbaspēka tirgus izmaiņām." Tieši kā veicināsiet mobilitāti cilvēkam fiziski?

Kiršteins: Tas ir jādara pašvaldībām.

Ā!

Kiršteins: Valmierā astoņi tūkst...

Ir Saeimas deputātu vēlēšanas. Ašeradena kungs?

Ašeradens: Jā, jā, paldies. Tas ir ļoti svarīgs jautājums, jo šis te 1500 eiro alga jau rādīt, ka Latvijā ir inovatīva un produktīva ekonomika, un vidējā alga pārsniegtu minimālo algu tajās valstīs, uz kurām brauc Latvijas iedzīvotāji. Nu, mēs redzam, šobrīd Igaunijā situācija attīstās tādā veidā, kad viņa jau pārsniegusi 1200 eiro un migrācijas saldo ir pozitīvs. Kā to darīt? Ir vairākas lietas, kas ir šobrīd sagatavotas, un mēs redzēsim rezultātu. Skaidrs, ka uzņēmējiem ir jāiegulda gan tehnoloģijās, gan savos darbiniekos, pirmās reinvestētās peļņas nulles likme, kas ļauj atstāt uzņēmuma rīcībā resursu attīstībai. Otra ļoti svarīga lieta – valdība ir rezervējusi vairāk kā simt piecdesmit miljonus eiro mūžizglītībai un vajadzētu vismaz 15 % iedzīvotāju mācīties. Kvalitatīvā augstākā izglītība...

Mēs pagūsim izrunāt visu, nevajag nolasīt to lapu līdz galam! Papildjautājums par jūsu 1500 eiro, kas visiem, es domāju, interesē, kas ir palasījuši. Tas nozīmē – katru gadu no pašreizējiem 1000 eiro pieaugums ir desmit un vēl vairāk procentu vidējai algai.

Ašeradens: Nav tik daudz, mazāk ir, bet...

Nu, kā – šobrīd ir tūkstotis!

Ašeradens: Jā, jā, skaidrs.

Tas nozīmē – milzīgs algu burbulis! Nu, tas ir... Pretī ir jābūt tādai pašai ekonomikas attīstībai, vai arī mēs nespējam nosegt to.

Ašeradens: Jā, tas lielais risks ir, ja mēs neaugsim līdzi ar produktivitāti, protams, ekonomika...

Risks tur apakšā ir, par to diskutējam. Pavļuta kungs?

Pavļuts: Jā, man sanāks atkārtoties. Es redzu, ka atalgojuma pieauguma avots mūsu valstī ir divas lielas lietas: pirmais ir iedzīvotāju prasmes. Te ir gan vispārējās, gan augstākās izglītības elements, par to mēs varam runāt atsevišķi, otrs ir reāls mūžizglītības piedāvājums...

Ko dara politiķi?

Pavļuts: ...ka jebkuram cilvēkam Latvijā, strādājošam, ir valsts garantēta biļete, sauciet to par vaučeri, pēc Singapūras principa, kur cilvēks var apgūt dzīvei, dzīves laikā nepieciešamās prasmes, jo vajadzības mainīsies. Jāsāk tagad. Angļu valoda, tehnoloģijas...

Valsts visiem finansē vaučerus?

Pavļuts: Reizi dažos gados zināmā summā finansē vajadzīgās prasmes. Otrs punkts – tiešā veidā, protams, ka valsts nevar ietekmēt, kāds atalgojuma līmenis privātā sektorā, bet mūsu uzdevums ir investēt nevis zināšanu ekonomikā, tas bija pirms desmit gadiem, bet digitālajā transformācijā.

Paldies, par to būs jāpastrīdas. Eglīša kungs?

Eglītis: Mūsu galvenais uzsvars ir uz to, ka darbaspēka nodokļi joprojām ir pārāk augsti, tāpēc mēs piedāvājam savā programmā – 500 eiro ir neapliekamais minimums, tas nozīmē, ka, nu, cilvēkiem uz rokas paliek vairāk naudas. Otrs punkts, Nodarbinātības valsts aģentūra, mēs uzskatām, ka tās Eiropas fonda naudas, kas tur iet, Eiropas Sociālā fonda naudas, vairāki desmiti miljoni katru gadu, viņas netiek efektīvi izmantotas; darba meklētājiem, bezdarbniekiem būtībā tur, nu, tādas jocīgas programmas, bet nu nepalīdz pēc būtības iegūt jaunas, vērtīgas zināšanas darba tirgum. Mēs labāk to naudu tad atdodam biznesa asociācijām, investoriem, ja vajag, lai viņi paši apmāca, kā vajag, darbiniekus.

Paldies! Smiltēna kungs?

Smiltēns: Mēs nevaram vairāk būt atļauties tāda mazā Ķīna, kas iestrēgusi vidēju ienākumu slazdā. Mums ir jādomā par to, un tā filozofija jāmaina, mēs daudz runājam, kā mēs varam dabūt ārā, teiksim, pievienoto vērtību no hektāra, no kubikmetra un tā tālāk, mums jārunā – pievienotā vērtība no cilvēka.

"Reģionu apvienība" piedāvā...

Smiltēns: Tas nozīmē, ka uzņēmējiem, procesiem jābūt ir tā, ka tur ir gudri cilvēki, gudri procesi un gudras tehnoloģijas. Tam atbilstoši klāt...

Lai tas notiktu, "Reģionu apvienība" piedāvā...?

Smiltēns: ...pusmiljarda šis te portfelis, kas ir ALTUM jau šobrīd, kas ir jāpalielina, dažādi finanšu instrumenti; izglītības sistēma, it sevišķi profesionālās izglītības sistēma, kur ir jābūt daudz ātrākiem apmācības moduļiem, es arī pie šīs reformas esmu savulaik strādājis, tur jābūt ir arī industriālajiem parkiem un iespējai Latvijā ievest jaunus uzņēmumus un radīt jaunas darba vietas.

Paldies!

Smiltēns: Tas ir ļoti īsumā, bet tēma ir ļoti smaga un, un...

Paldies, mēs tūlīt padiskutēsim! Zariņa kungs?

Zariņš: Jā, ja mēs runājam par darba algām, tātad, ir pasākumi, kas attiecas uz darba ņēmējiem un darba devējiem. Attiecībā uz darba ņēmējiem, kā mēs to redzam, mēs tomēr... Šie darbaspēka nodokļi tomēr ir par augstu, un arī, pirmkārt, kā mēs redzam, sociāli taisnīgi būtu tomēr šīs mazās darba algas... Rūpēties par to, lai tie, kas saņem šīs mazās, saņemtu lielākas. Savukārt, lai to nodrošinātu, mums ir jādomā par ekonomikas attīstību, lai tie ieņēmumi būtu. Un šeit, ja mēs runājam par darba devējiem, par mazajiem, vidējiem uzņēmumiem, es domāju, ka vienas no lielām lietām, teiksim, viņam varbūt šīs inovācijas lietas visas nav svarīgas, bet, kas viņam ir svarīgs – šis administratīvais slogs. Un šeit kā viens no konkrētiem instrumentiem, teiksim, atvieglot kaut vai to pašu grāmatvedību; ka mums VID jāuztaisa, ka nevis viņš ir mazo uzņēmumu bieds, bet gan mazo uzņēmumu palīgs, ka viņu vietā taisa visu grāmatvedību, arī IT risinājumi to visu var nodrošināt, ka mazajam uzņēmējam vienkārši galva par grāmatvedību nestāv...

Paldies!

Zariņš: ...viņš taisa savu biznesu, rūpējas par savu biznesu, sūta čekus VID, VID visu taisa, viss notiek elektroniski.

Paldies, paldies! Reiznieces kundze?

Reizniece-Ozola: Jā, man patika tā tēze, ka "valsts jau nemaksās uzņēmēju vietā algas", un tāpēc jautājums ir tad arī KPV LV kolēģim, kuram, es saprotu, vairāk uzņēmumu – cik tad lielas algas ir jūsu uzņēmumā, ko jūs solāt, kam būtu jābūt...

Bet pirms jautājuma iedodiet uzstādījumu no ZZS puses!

Reizniece-Ozola: Jā, bet, protams, ka mums ir jāmotivē uzņēmējs radīt labas darbavietas, labāk apmaksātas un tādas, kur ir iespēja arī izglītoties, tāpēc valstij ir jānodrošina nevis visu laiku kaut kādas jaunas idejas par nodokļu izmaiņām, tieši otrādi, nodokļu sistēmas stabilitāte, un to mēs arī esam solījuši, nodokļu reforma ir pieņemta, reinvestētās nulles procentu peļņa, ir pieņemta darbaspēka nodokļus samazināt arī nākamos divus gadus...

Bet ko tad valsts tām labām darbavietām darīs?

Reizniece-Ozola: ...mazināsies. Otra lieta, lai cilvēki atgrieztos Latvijā, ir svarīgs ne tikai algas lielums, bet arī tas, vai tās tiek maksātas legāli un kopā ar sociālo nodrošinājumu...

Un valsts dara?

Reizniece-Ozola: ...samazina ēnu ekonomiku, apkaro arī aplokšņu algas. Tas ir ārkārtīgi svarīgi. Trešais...

Labi.

Reizniece-Ozola: ...Valsts ieņēmumu dienests būs dažu gadu laikā modernākais Eiropā, lai mums būtu paraugs ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā, un vēl būtisks faktors...

Paldies, ļoti gari mēs par finansēm, par VID un nodokļiem vēl runāsim nākamnedēļ!

Reizniece-Ozola: Nē, ja drīkst... Ja drīkst vēl par darbiem.. Mums ir svarīgs...

Atveram diskusijas, atveram diskusijas, visi varētu pārtraukt!

Reizniece-Ozola: ...darbavietas ir svarīgi, lai ne tikai Rīgā...

Droši!

Reizniece-Ozola: ...bet arī reģionā...

Par reģioniem būs atsevišķi, par reģioniem būs atsevišķi.

Reizniece-Ozola: ... un tur ir svarīgi veidot mājokļu pieejamību.

Ē, visi strīdamies, vienīgā mana replika un aicinājums – neviens šeit nerunā īpaši par migrācijas jautājumiem. Uzņēmēji par viņiem runā. Lūdzu!

Pavļuts: Tad mēs par to runāsim, vai ne?

Mēs šobrīd sākam runāt!

Smiltēns: Tātad, pirmais: ir svarīgi saprast, ka mazajā algu galā mums ir nepieciešams pacelt neapliekamo minimumu līdz minimālajai algai. Jums bija 500 eiro piemērs, bet es uzskatu, pareizāk minimālā alga, jo tā vismaz mainoties nestu sev līdzi arī šo daļu. Mikrouzņēmumi nav slēdzami vai kaut kādā veidā radikāli citādi reformējami, tiem ir jābūt kā mazajiem dzīvesstila uzņēmumiem, kuriem ir nulle...

Vai tad kāds piedāvā viņus slēgt?

Smiltēns: Nu, taču katru reizi arī...

Reizniece-Ozola: Ik pa laikam ir bijis, ka tur vajadzētu...

Smiltēns: Ik pa laikam parādās publiski...

Nē, konkrēti, šeit kāds piedāvā?

Smiltēns: Nē, nu kā, uz piecpadsmit pacēla...

Nepiedāvā!

Smiltēns: ...uzņēmējiem no deviņi likmi, ja, viņus lēnām pieved pie SIA. Otrkārt...

[paralēli starpsaucieni fonā]

Mēģinām palikt pie savstarpējiem iebildumiem...

Smiltēns: ...otrkārt, nulle birokrātijas uzņēmumiem...

...pie savstarpējiem iebildumiem, nevis turpināt izkliegt savus saukļus! Pie savstarpējiem iebildumiem.

Ašeradens: Attiecībā, ja mēs runājam par demogrāfiju, tad...

Smiltēns: Mēs par darbaspēku nepaspējām...

Ašeradens: ...darba alga ir ārkārtīgi svarīgs faktors, un, pirmais, ja mēs spēsim palielināt šādā veidā darba algu, mēs sūtīsim skaidru signālu tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas ir devušies prom, mēs redzam, šobrīd...

Tas viss pareizi, lūdzu, savstarpēji!

Ašeradens: ...piedod, migrācijas saldo uzlabojas, tā kā tur nav nekādu šaubu.

Labi, jums bija jautājums...

Ašeradens: Man ir savstarpēji...

...lai veicinātu attīstību, jums bija jautājums KPV LV pārstāvjiem. Lūdzu!

Reizniece-Ozola: Jā. Cik būtu jāmaksā, un cik jūs maksājat saviem darbiniekiem, jo valsts nav uzņēmējs, valsts var palīdzēt, nevis maksāt tās vietā algu?

Lukašenoks: Nē, nu, mūsu Ludzas uzņēmums ir lielākais sociālo nodokļu maksātājs novadā, Rēzeknes uzņēmums ir otrais lielākas sociālo nodokļu maksātājs novadā, mūsu darba algas ir krietni augstākas, protams, ka par minimālo, un visas algas tiek maksātas pilnīgi oficiāli, teiksim, tiešos ciparos, nu, tas jau ir, teiksim, tuvāk komercnoslēpumam, un tad man būtu, teiksim, pretī nākošais jautājums: sakiet, teiksim, ja mums viss tik ir labi, ja viss tik attīstās, IKP pieaug un viss ir, viss ir tiešām tik labi, kā, teiksim, tas skan no jūsu puses, kāpēc, teiksim, tie lielie investori, lielie uzņēmumi nenāk pie mums būvēt pie mums Latvijā savas ražošanas ķēdes daļas? Kāpēc viņi nenāk, lielie investori nenāk, kāpēc mēs pilnīgi neesam radarā?

Paldies! Atbilde kāda ir?

Reizniece-Ozola: Latvijā nāk uzņēmumi, vien šinī gadā vien pirmajā pusgadā divpadsmit jauni uzņēmumi, 59,5 miljoni investīcijas, 1613 jaunas darbavietas. Gana labs rezultāts, ko, nu, Ekonomikas ministrija ar savu LIAA...

Tas ir labs, slikts rezultāts? Izstrīdieties par šito!

Lukašenoks: Tas pat, teiksim, pat salīdzinot ar Lietuvu, kur nāk, teiksim, milži, kur uz 300 miljoniem tikai gada laikā atnāca investīcijas...

Reizniece-Ozola: Nav vajadzīgs milzis... Mums vajag labas investīcijas, kas rada labas darbavietas.

Lukašenoks: Tieši otrādi, Latvijai vajag, teiksim, lielās korporācijas, kur izbūvētu pie mums savas globālās piegādes un ražošanas ķēdes sastāvdaļas. Tikai tā mēs varam nodrošināt lielākas algas, tikai tā mēs varam...

Reizniece-Ozola: Jā, bet nav pareizi, ka mēs ieiesim tādā žurku cīņā, par ļoti zemiem nodokļiem šeit ofšora zonas, lai lielās korporācijas izvēlētos Latviju. Tās ir divas dažādas lietas.

Lukašenoks: Nē, nu tas... Neiet runa par ofšora zonām, iet runa tīri par ražošanu. Iet runa par ražošanu. Teiksim...

Bet noprecizējiet, ko jūs gribējāt pateikt vēlētājiem ar to jautājumu par nodokļiem?

Reizniece-Ozola: Es tikai gribēju pajautāt...

A vienkārši pajautāt? Skaidrs.

Reizniece-Ozola: Jo citādi sanāk tā, ka mēs solām 1500, tik jautājums, vai tad mēs paši maksājam?

Un paši nem... Nē, viņi nesola 1500, 1500 sola "Jaunā vienotība"! Tie, kas vēl netika tagad pie vārda, Pavļuta kungs?

Pavļuts: Jā, es gribēju iestāties noteikti par stabilitāti nodokļu jomā, un es arī gribētu teikt, ka reizi Saeimas sasaukumā jāapgroza nodokļi tikai vienu reizi. Bet vai jums pašai neliekas, ka ir kaut kas labojams tajā, kas pagājušogad tika sastrādāts un ko jūs nosaucāt par dāvanu Simtgadē? Grāmatvežiem, piemēram, ir viedoklis par šo Simtgades dāvanu, jūs noteikti esat dzirdējusi. Šogad viņi, piemēram, pabeidza pārskata periodu nevis maijā, kā viņi ir pieraduši, bet nu vēl augustā bija tā, ka gali bija jāvelk kopā, nevarēja saprast, kā ar to visu tikt galā, ja. Vai nav kaut kas labojams, piemēram, teiksim, šis te minimums, teiksim, kā viņš tiek...

Reizniece-Ozola: Piemēram, atcelt progresivitāti? Es neesmu...

Pavļuts: Ja tas ir vienīgais veids, kā jūs redzējāt progresivitāti, tad tā reforma nav pilnīga. Bet progresivitāte ir jānodrošina citādi.

Reizniece-Ozola: Es mēģināšu paskaidrot. Grāmatvežiem tiešām... Un paldies viņiem, ka viņi ir tikuši ar to galā, jo tik liela nodokļu reforma vislielāko slogu beigu beigās liek uz Valsts ieņēmumu dienestu un uz grāmatvežiem, bet jūs arī paši zināt, ka progresīva sistēma ir daudz grūtāk administrējama, nekā, ja ir plakana likme, un ja mēs izvēlamies taisnīgāku nodokļu sistēmu, tad tas prasa arī lielāku darbu no grāmatvežiem diemžēl un arī no Valsts ieņēmumu dienesta.

Pavļuts: To varēja vienkāršāk izdarīt, Reiznieces kundze.

Cienītie...

Reizniece-Ozola: Jā, nu, mēs varēsim izdarīt, ja būsiet valdībā, varēsim padiskutēt par to, kā maksāt progresīvo nodokli...

Atgādinu...

Reizniece-Ozola: ...tehniskas lietas ir uzlabojamas vienmēr.

Atgādinu: pirmkārt, atsevišķa diskusija vēl būs par nodokļiem un viņu iekasēšanu; otrkārt, mēs turpinām runāt par darbaspēku darba tirgū, kā viņā celt augstākas algas, nevis, ar kādiem nodokļiem aplikt. Kiršteina kungs?

Kiršteins: Jautājums bija par mobilitāti.

Arī.

Kiršteins: Mums ir priekšlikums konkrēts, ja, tātad, uz šo brīdi, es paskatījos ALTUM jaunajām ģimenēm pirmo iemaksu lai mājoklim garantētu, nu, piemēram, lai viņi varētu uz Valmieru pārcelties, kur dienā astoņi tūkstoši iebrauc, nu, no kaut kādiem rajoniem, dienā astoņi tūkstoši strādājošo iebrauc, ja, pilsētā; lai varētu iegādāties dzīvokli pašvaldībā...

[fonā piebilde]: Bišķiņ mazāk.

Kiršteins: No septiņi līdz astoņi, mēs tikko bijām pie priekšsēdētāja.

Lai – tad tiek darīts kas?

Kiršteins: Tātad ir jāpalielina vēl valsts atbalsts ALTUM, kas ir valsts banka, lai šo pirmo iemaksu nosegtu ne tikai pieciem tūkstošiem, bet nākošajos gados vismaz vēl desmit tūkstoš ģimenēm, ja. Un pašvaldībām...

Tātad jautājums – kaut kam jāatņem?

Smiltēns: Viņi jau šobrīd izsniedz sešdesmit četri tūkstoši ģimenēm.

Kiršteins: Un, un... Es pabeigšu...

Reizniece-Ozola: Šobrīd jau ir, nē, desmit tūkstoši ģimenēm.

Smiltēns: Desmit tūkstoš ģimenēm, bet 64 miljoni, jā. Taisnība

Kiršteins: Un kāpēc es pieminēju pašvaldības – ir atsevišķas pilsētas, kuras (lai netaisītu reklāmu, nesaukšu vārdā) būvē mājas tieši par konkurentām cenām, lai nebūtu šīs spekulatīvās cenas, lai tieši šīs jaunās ģimenes vai strādājošie varētu iegādāties šos dzīvokļus. Par pašvaldības cenām.

Paldies!

Smiltēns: Par darbaspēku vispār mēs sākām runāt un par atalgojumu. Tie 1500 eiro vai 1000 jau šodien patiesībā, ja jūs aizbrauksiet uz Latgali vai kaut vai Vidzemē uz Mazsalacu vai kādu citu novadu, viņi tiešām brīnīsies par to, ka, redziet, valstī ir vidējā alga 1000 eiro. Šī nevienlīdzība ir zvērīga, viņa vienkārši brēc uz mums, tāpēc ka šis atalgojums ir ļoti dažāds. Pirmais: ir nepieciešams, ja mēs runājam par tādu kvalificēto daļu, ir daudz investoru, daudz naudas ir pieejamas, trūkst Latvijā idejas. Izglītības eksports arī nodrošinātu jaunu, spējīgu, iespējams, uzņēmēju, kas varētu šeit, Latvijā, kaut ko radīt, pievilināšanu Latvijai. Otrs segments: mēs ļoti labi saprotam un, būsim šeit visi godīgi – tie uzņēmēji, kuriem reāli trūkst darbaspēks, ieved darbaspēku caur Poliju, vai ukraiņi brauc.

Un jūsu politiskais piedāvājums...

Smiltēns: Tas nozīmē...

...vai nostāja?

Smiltēns: ...ka pēc vēlēšanām tāpat būs jādomā par darbaspēku. Un otrs...

A pirms vēlēšanām nav jādomā par darbaspēku un ievešanu? Smiltēna kungs, nesapratu.

Smiltēns: Šobrīd otra daļa – ja Latgalē ir tik liels bezdarbs, tas nozīmē to, ka tur pastiprināti būtu jāveido šie industriālie parki un jāveicina uzņēmējdarbības arī pārcelšanās uz reģioniem, jāpiesaista viņi...

Precizējiet, lūdzu, savu pozīciju!

Smiltēns: ...lai tur radītu jaunas darbavietas.

Precizējiet, lūdzu, savu pozīciju! Ja ieved caur Poliju, un jūsu atbilde ir: "Būs jādomā pēc vēlēšanām", tad "Reģionālās apvienības" pozīcija ir...?

Smiltēns: Ko darīt ar šo situāciju, ka uzņēmēji...

Varbūt kaut kas jādomā pirms tam, kaut kādi iebildumi, savstarpēji atšķirīgi viedokļi?

Reizniece-Ozola: Nu, tas, ko droši vien Smiltēna kungs grib pateikt caur puķēm, ka pirms vēlēšanām nedrīkst par to skaļi runāt, bet pēc vēlēšanām viņi piedāvās plašāk atvērt robežas.

Jūs piekrītat šādai pieejai?

Smiltēns: Nevis caur puķēm, bet šobrīd tāpat to jautājumu nevar atrisināt. Tas nākamajos četros gados būs jādomā par to...

Pavļuts: Kas? Kā? Kas jāatrisina?

Smiltēns: Kā – kas jāatrisina?!

Pavļuts: Ap šo jautājumu? Par ko?

Zariņš [smejas]: Vienkārši jārisina, ir jābūt procesam, kur risināsim...

Pavļuts: Šobrīd ir fakts tas, ka Latvijā trūkst darbaspēka, šobrīd visas industrijas darbaspēku ieved, diemžēl ieved arī mazkvalificētu, mazapmaksātu darbaspēku, tas ir fakts. Ir likumdošana spēkā, kas to ļauj, tā ir realitāte.

Un jūs uzskatāt, ka likumdošana nav jāmaina?

Pavļuts: Mūsuprāt, prioritāte ir sekmēt, tātad, šo te "viedo imigrāciju", priekšdarbi ir veikti, bet nepietiekami, un Latvijai ir jābūt atvērtai valstij, pirmām kārtām, smadzenēm un kompetencei.

Ašeradena kungs?

Ašeradens: Jā, drusciņ papildināt Kiršteina kungu – jā, mēs esam vienā jaunā situācijā, manuprāt, ļoti patiesībā pat labā varbūt situācijā, arvien vairāk reģionu centri runā par to, ka ir iespaidīgs dzīvojamās telpas deficīts, ir mājokļu deficīts, un tā ir taisnība, ka tiešām viņš trūkst, un liekas, ka tas nonāk konfliktā arī iedzīvotāju maksātspēju, lai tur attīstītu privātais sektors, un ir jāveic, ir...

Reizniece-Ozola: Kompliments Ašeradenam, kurš mēģina ar EIB vienoties par jaunas mājokļu programmas izstrādi...

Komplimentus tagad mazāk, ja, tagad diskusijas!

Reizniece-Ozola: Kāpēc nē? Arī vajag paslavēt par labām...

Ā, nu labi. Tad jājaucas iekšā ir.

Ašeradens: Bet, respektīvi, tas izskatās, ka ar valdības programmu kopā pašvaldībām būtu apmēram 1000 mājokļi gadā jāceļ ārpus Rīgas.

Pa vidu starp komplimentiem?

Zariņš: Nē, nu, tas, kā mēs to redzam, viens no risinājumiem, kā mēs tiešām varam pacelt šo produktivitāti, mūsu ekonomiku padarīt produktīvu, priekš tā ir vajadzīgi cilvēki ar atbilstošām prasmēm. Ja mēs reāli novērtējam mūsu demogrāfiju, nu, ar to situāciju, kas ir, ir skaidrs, ka mums ir vajadzīga šī viedā imigrācijas politika. Un šeit mēs, pirmkārt, runājam par...

Šeit jūs esat vienprātīgi!

Zariņš: ...augstākās izglītības...

Šeit jūs esat vienprātīgi!

Zariņš: ...augstākās izglītības eksportu.

Smiltēns: Viedā imigrācijas politika, jau plāns ir.

Pag, pag, ļaujam, ļaujam!

Zariņš: Jo vislabākais veids... Es atļaušos pabeigt līdz galam, ja jūs man atļausiet, Smiltēna kungs! Vislabākais veids, kā mēs varam risināt šo jautājumu – caur šo augstākās izglītības eksportu. Proti, ka mēs šeit iemānām iekšā pēc iespējas vairāk inteliģentu...

Iemānām? Iemānām, Zariņa kungs?

Zariņš: ...cilvēku, jā, dabūjam iekšā, dabūjam iekšā viņus, pārliecinām.

Jūs runājat par vienu un to pašu viedokli vai divām dažādām imigrācijām?

Pavļuts: Man ir sajūta, ka nē, jo, redziet, es brīnišķīgi atceros, kā vienā citā diskusijā arī, tur bija daži klātesošie, kā Vjačeslavs Dombrovskis, jūsu tagadējais partijas biedrs un premjera kandidāts, teica, ka, ja kaut kas nepatīk, lai brauc prom, nu, tostarp arī no Rīgas, ja, lūk. Nu, tas arī, izskatās, notiek, arī Rīgas iedzīvotāju skaits samazinās, jūsu partija tur saimnieko nu jau devīto gadu, jūs gribējāt stratēģiju, man arī ir jautājums, kur ir Rīgas ekonomiskās attīstības stratēģija...

Zariņš: Ir Rīgas ekonomiskās attīstības stratēģija.

Pavļuts: ...kāpēc Rīga arvien vairāk atpaliek no Viļņas, ne tikai Tallinas, nu jau arī no Viļņas...

Zariņš: Es drīkstēšu atbildēt uz šo jautājumu?

Sākat, jau sākat!

Pavļuts: Tad, kad jūs mani nepārtrauksiet, jā, tad jūs varēsit.

Zariņš: Jā, jā.

Pavļuts: Lūk. Un visbeidzot, ja mēs runājam tagad, kādas ir Rīgas priekšrocības – tieši Rīgā var veidot pakalpojumos, starptautiskos, tirgojamos pakalpojumos balstītu Lielrīgas ekonomisko puduri. Tas realitātē nenotiek.

Paldies, neaizraujamies arī ar Rīgas Domes darbības apspriešanu!

Zariņš: Es drīkstu atbildēt?

Pavļuts: Kāpēc nē? Tā ir vairāk nekā puse Latvijas ekonomikas!

Es saku – neaizraujamies!

Zariņš: Es piekrītu...

Es saku – apspriežam, bet neaizraujamies!

Zariņš: Es piekrītu Daniela teiktajam, tieši tā, Rīgai ir šis potenciāls. Tā problēma ir kur, kāpēc... Jo Rīga un valsts visu laiku tiek pretstādīta, jo, ja mēs paskatāmies, Rīgā, ja mēs paskatāmies, kā vispār ir uzveidots mūsu ekonomiskais modelis valstī – izveidots tā, ka pašvaldībai kaut kādas vienas funkcijas, valstij kaut kādas citas, un, ja mēs paskatīsimies, ja pašvaldība strādā uz savām funkcijām, viņa nav ieinteresēta uzņēmējdarbības attīstībā, jo viņa no tās nesaņem, viņai daudz izdevīgāk ir...

[fonā murdoņa, daudz starpsaucienu]

Eglītis: To var redzēt, ka nav ieinteresēta.

Zariņš: ...daudz vairāk, daudz vairāk viņai svarīgi risināt šīs sociālās programmas, un te ir viens no jautājumiem, kas jāmaina, ka pašvaldību vajag uztaisīt tā, lai viņa būtu motivēta uzņēmējdarbības attīstībai.

Ar ko?

Zariņš: Caur nodokļu politiku to pašu!

Piemēram?

Zariņš: Piemēram, pārdalot IIN, kad saņems...

Smiltēns: Nevis IIN, bet UIN.

Zariņš: Nu, UIN jau vairs nav aktuāli. Ja iedzīvotāju ienākuma nodokli viņš saņem nevis tur, kur dzīvo tikai, bet arī tur, kur strādā. Plus, iespējams, ka PVN no tās radītās vērtības...

Labi, paldies, paldies!

Reizniece-Ozola: Tad saņems tikai Rīga, būs nenormāli motivēta, ha-ha.

Zariņš: Jo savādāk kāpēc no Rīgas brauc projām? Tāpēc, ka ir izdevīgi, lai Rīgā kaut kas būtu, bet dzīvos visi blakus pašvaldībās.

Eglītis: Tāpēc, ka Ušakovam neinteresē uzņēmējdarbība.

Pavļuts: Deviņi no desmit "startapiem" ir Rīgā, "startapus" atbalsta valsts, Ekonomikas ministrija dažādos sasaukumos, Rīgai tas neinteresē. Viļņas pašvaldība ierāda telpas, Viļņas tehnoloģiju parks... Ko Rīga ir palīdzējusi "startapiem"?

Zariņš: Tā nav. Tā nav. Tā nav.

Kungi, pabeidzam par darbaspēkiem, par migrāciju vēl bija piebildes?

Reizniece-Ozola: Par migrāciju un mobilitāti...

Jā?

Reizniece-Ozola: Viena lieta, kas jāsaprot, tad, kad mēs uzrunājam ārvalstīs dzīvojošos tautiešus – ja viņi izlems braukt uz Latviju, labi, varbūt Rīga kā mērķis, ir vairāk darbavietu, bet viņi normālā veidā gribētu braukt uz turieni, no kurienes viņi ir atgriezušies, tāpēc ļoti svarīgi, lai ļautu viņiem iespēju atgriezties arī Kuldīgā, Talsos un kaut kur citur ārpus Rīgas.

Darīt to ar...?

Reizniece-Ozola: Piemēram, mājokļi viens faktors, otrs ir mobilitāte, mēs piedāvāsim nodokļu atvieglojumus arī uzņēmumiem transportēšanai, lai varētu darbaspēku aizvest līdz uzņēmumam un uz mājām atpakaļ. Šobrīd mēs esam ar arodbiedrībām jau ieviesuši kopīgi atvieglojumus ēdināšanai, nākamais solis nākamajā gadā ir transportam.

Piedāvājums nākamajam gadam, ja mēs esam tehniski. Vēl imigrācija?

Kiršteins: Jā. Mums ir uzņēmums, kurš izved strādniekus, nevis ieved. Jūs ziniet, ka "Valmieras stikla šķiedra" uzbūvēja rūpnīcu Amerikas Savienotajās Valstīs un maksā tās algas vidējās, kas ir Amerikā, vidējās, kas ir Amerikā, un cilvēki neiet strādāt, viņiem vienkārši nepatīk strādāt, ja.

Un kas no tā?

Kiršteins: Viņi ved strādniekus, vienu brīdi veda no šejienes uz Ameriku.

Un kas no tā?

Kiršteins: Tātad "Nacionālā apvienība" uzskata, un tas mums arī ir ierakstīts, tā nav problēma, mēs varam, ja mums vajag, ievest metinātājus no Ukrainas kvalificētus, mēs to varam darīt, bet ir viens nosacījums...

Ašeradens: Pa, pa, pa, pa, pa, tas liekas kaut kas jauns tagad.

Kiršteins: Mēs nedrīkstam maksāt mazākas algas kā ir vietējās, lai neievestu nekvalitatīvu darbaspēku. Ja iebrauc...

[fonā starpsaucieni]

Kas bija jauns, Ašeradena kungs, kas bija jauns?

Ašeradens: Man ir jāsaka, ka "Nacionālā apvienība" ir bijusi ļoti striktās, bloķējošās pozīcijās par mazkvalificēta darbaspēka ievešanu.

Kiršteins: Nu, tāpēc es domāju par kvalificētu darbaspēku.

Zariņš: Jūs pat nedzimušus zīdaiņus neatļāvāt naturalizēt.

Ašeradens: Tā ka mēs esam ļoti priecīgi, ka mums izdevās vienoties par kvalificētu.

Eglīša kungs?

Kiršteins: Nē, nē, Ašeradena kungs nedzirdēja, es teicu – kvalificēti augstākās kategorijas metinātāji, kādu mums Latvijā nav, nevis mazkvalificēti. Mēs pie tā pieturamies.

Ašeradens: Nu, jāsaka, ka mēs to profesiju sarakstu apspriedām skrupulozi, tur pat dažas dakteru grupas tika izslēgtas no tā saraksta.

Kiršteins: Respektīvi, algas maksājam tādas pašas kā šeit...

Ašeradens: Nē, nē, nē, tur bija...

Jūs uzskatāt, ka šī ir atkāpšanās no iepriekšējām pozīcijām "Nacionālajai apvienībai"?

Ašeradens: Nē, es priecājos, jā, ka mainās tā situācija koalīcijā.

Eglīša kungs?

Eglītis: Jā, kamēr mēs te runājam, ir cilvēki, kas dara, ir tāds uzņēmums "Your Move", Reinis Znotiņš, Jānis Kreilis, viņi ir...

Bez reklāmām!

Eglītis: Ko viņi dara – viņi atrod darbiniekus diasporā, latviešus, aizbraukušus tautiešus, un viņi saliek kopā ar tām darba iespējām, kas ir Latvijā, Rīgā.

Un "Jaunā konservatīvā partija" no tā?

Eglītis: Tā ir ļoti laba iniciatīva un mēs to atbalstām. Mēs atbalstām...

Vienkārši atbalsta uzņēmējus. Nu labi.

Smiltēns: Mums fundamentāli svarīga ir reģionālā nodarbinātība, bet tā reālā problēma ir tāda, lai, kaut vai no ārvalstīm šos cilvēkus atsaucot mājās un aizceļot uz Valmieru vai Rūjienu, vai jebkuru citu pilsētu, problēma ir tā, ka nav labu mājvietu un dzīvokļu, ko izīrēt. Es domāju, ka tā politika ir pareizs virziens, ko dara Ašeradena kungs, bet viņa ir negudra. Viņi šobrīd to, ko bija...

Pareiza, bet negudra? Ļoti ietveroši.

Smiltēns: Tik tiešām negudra, tāpēc ka ir paredzēti miljoni, lai būvētu mājas, iedotu pašvaldībām, būvētu šīs te mājas un nodrošinātu dzīvokļus tā vietā, lai šo naudu izdalītu finanšu instrumentos un dabūtu multiplikatoru, un reāli izdarītu četrreiz vairāk.

Ašeradens: Jā, tad tiešām paldies, es esmu aizgājis...

Smiltēns: Jo Tautsaimniecības komisijā tieši tāda arī prezentācija bija.

Ašeradens: Es atvainojos, jā, es esmu aizgājis tad gudrā virzienā, mēs tobrīd tad strādājam ar Eiropas Investīciju banku pie finanšu instrumenta, kā tādus projektus finansē.

Labi. Man jādzen drusku laiku, iesim uz priekšu, varbūt, ka mēs aizķersimies vēl citā kontekstā pie šī paša. Kiršteina kunga aplis ir nākamais, jo vairākas pieminētās lietas es gribētu atsevišķā jautājumā vēl aktualizēt. Te pieminētā zināšanu modernā, digitālā, tehnoloģiskā, nu, visādu veidu gudrā ekonomika ir tā vai citādāk pieminēta dažādās programmās, un līdz galam varbūt nenolasāma. Ir Inovāciju fonda plāns, kas ir pieminēts "Nacionālās apvienības" programmā, un ir Nacionālā inovāciju sistēma, kas ir "Saskaņas" programmā, un tad tālāk dažādās vietās, dažādos formulējumos ir gan roboti un mašīnintelekti, gan visāda veida tehnoloģiju, uzņēmumu, inovāciju un tehnoloģiju uzņēmumu atbalstīšana un tamlīdzīgi. Kādu jūs redzat valsts lomu un līdz ar to politisko pamatuzstādījumu inovāciju, zinātnes, saucamās zinātnes un attīstības līdzdalībai ekonomikas, nu, vai nu transformācijā, vai nu kaut kādu jaunu ekonomisko sektoru attīstīšanā, un tai skaitā kas jūsu programmā zem šiem jēdzieniem vai par inovācijām, vai tehnoloģijām konkrēti kā ir domāts?

Kiršteins: Jā. Tātad vispirms. Lielākās algas mums ir... Mēs te runājam par vidējo algu, ja, bet mums ir informāciju un komunikāciju pakalpojumos 1549 pašreiz. Mums ir uzņēmumi Latvijā, kas maksā kaut kur ap 3000 mēnesī, tātad šie tehnoloģiskie uzņēmumi, bet šis ir komplekss jautājums, ko var atrisināt tikai kopā. Mēs nevaram, teiksim, izraut vienu sektoru vai pacelt algas kaut kādiem mazākajiem, ja, cilvēkiem, jo šeit ir Baltijas valstis. Mēs ejam vienādi, algu pieaugums mums ir drusciņ lielāks...

Ko darīs inovāciju fonds?

Kiršteins: Līdz ar to viņš, attiecīgi, viņš skatīsies, kuras ir tās nozares, viņš var koriģēt, kā es teicu, Eiropas Savienības...

Viņš skatīsies uz šīm nozarēm – un?

Kiršteins: Nē, nē, nu, inovāciju fondā ir jābūt kaut kādiem līdzekļiem, kas, piemēram, jaunos uzņēmējus, kas strādā ar tehnoloģijām, ja... Es jums vienu piemēru pateikšu...

Bet vienu un īsu!

Kiršteins: Vienu un īsu. Briti pienāca vienā prezentācijā un piedāvāja puišiem pārcelties uz Angliju, jo trīs gadus nebūs jāmaksā nekādi nodokļi, ja apgrozījums nepārsniegs 200 000 katram. Viens piemērs.

Paldies, nodokļu mazināšana. Ašeradena kungs? Paldies.

Kiršteins: Trīs gadus nav jāmaksā nekas.

Ašeradens: Svarīgs jautājums, tātad, pirmais ir noteikti ekosistēmu attīstības princips, tas ir ārkārtīgi svarīgs. Pirmais ir "start-up", piedod, tā "start-up" kopiena ir izaugusi šobrīd, vairāk kā 300 uzņēmumi, vairāki simti miljonu investīcijas un strauja izaugsmes dinamika. Līdzīgi attīstās daudzstāvu koka ēku apbūves ekosistēma, kurā Latvija jau sāk piedalīties globālajās vērtību ķēdēs ar koka apbūvi. Ja mēs runājam par vēl vienu no konkrētām lietām, ko valdība šobrīd dara un kas tiek atbalstīts, tie ir tādi konkrētie inovāciju izaugsmes punkti, es minēšu dažus: viens ir cilvēka genoma centrs, un šī gada rudenī BGI, liela Ķīnas kompānija, kopā ar "Roche", "Microsoft" un Latvijas genoma zinātniekiem atvērs šī te genoma pētniecības centru, šeit būs uzstādīti vairāki sekvenceri un Latvijas zinātnieki varēs strādāt. Otrs ir grupa, kas strādā šobrīd pie "viedajām pilsētām", tā ir "Accenture", NT, "Tilde", dronu kompānijas. LMT un "Lattelecom" inovāciju fonds ir izcils piemērs...

Es ļāvu jums ilgi runāt...

Ašeradens: Jā.

...bet tagad gan beidzam! Es visiem aicinu mazāk stāstīt, ko šobrīd valdība dara, vairāk, ko konkrētā partija piedāvā.

Ašeradens: Jā, bet ja tu prasi, ko atbalstīs, tad tās ir tās lietas, bet konkrētas, nevis runāt par inovāciju...

Jau minūti norunājāt, nu, es jums abiem ļāvu minūti...

Ašeradens: Paldies!

Nu, esam korekti! Pavļuta kungs?

Pavļuts: "Attīstībai / Par!" piedāvā piecu gadu laikā trīskāršot no 25 līdz 75 miljoniem eiro valsts ieguldījumus pētniecībā, zinātnē, pētniecībā; nākotnē, protams, ka mums jāatrod pareizs līdzsvars starp fundamentālo un lietišķo pētniecību, bet, nu, droši vien lietišķā pētniecība varētu būt ar proporciju ar divi pret viens pret fundamentālo...

Divi pret viens?

Pavļuts: Attiecība... Tā ir normāla diezgan prakse starptautiski attīstītās valstīs. Nākošais – noteikti būtu turpināmas arī nākamajā fonda plānošanas periodā investīcijas tajās uzņēmēju atbalsta programmās, kas sekmē uzņēmēju sadarbību, kas sekmē sadarbību tieši jaunu produktu un pētījumu ieviešanā un izstrādē, un arī "start-up" jomā viennozīmīgi nepieciešams turpināt atbalstu, jo īpaši augstskolās, jo tieši augstskolas šobrīd ir vājā vieta attiecībā uz jaunu "startapu" veidošanos.

Paldies! Es arī aicinu zem frāzēm "turpināt atbalstu" pateikt kaut ko saprotamu. Eglīša kungs?

Eglītis: Jā. Tātad viens no mūsu uzstādījumiem ir 1,5 procenti no IKP zinātnes finansējums piecu gadu laikā...

Pavļuts: Tas ir tas pats.

Eglītis: Jā, nu, tas līdzīgi, aptuveni no 200 miljoniem līdz 450 miljoniem palielināt. Otrs – mēs gribam izveidot Rīgā tiešām pasaules reģionāla līmeņa IT augstskolu, tas nozīmē, ka mums būtu šeit labākie mācībspēki, labākie studenti ne tikai no Latvijas, arī no reģiona, jo pašreiz IT sektors tiešām rūc. Un... Jā, un par "start-up" vidi, ko es gribēju pieminēt – mūsu rindās partijā ir arī tāds Andris Bērziņš, "TechHub Riga", viņš ir būtībā izveidojis Latvijā "start-up" vidi.

Politiskais piedāvājums? Ka Andris Bērziņš pāries politikā no...

Eglītis: Nē, mēs zinām, ko darīt!

Smiltēna kungs?

Smiltēns: Jā, nu, es domāju, ja valsts grib kā prioritāti izvirzīt inovācijas un jaunus produktus, un attīstīt šo sadaļu, tad viņai jābūt atbilstoši arī skaitļos. Un ja mums ir 0,35 procenti šobrīd no iekšzemes kopprodukta zinātnei, tad tas par kaut ko līdzšinējā politikā liecina. Līdz ar to es piekrītu abiem kolēģiem, ka šis te finansējums zinātnei ir jāpalielina, it sevišķi tajā sadaļā, kas ir komercializējamā zinātne, un mūsu piedāvājums ir iesaistīt lielās valsts kapitālsabiedrības, jo rodas tur, kur jau ir kaut kas, kur ir jau kaut kāds klasteris vai kaut kāda jauda. Vai nu "Valsts meži", vai "Latvenergo", vai citi lielie uzņēmumi, uz viņu bāzes arī šīs inovācijas varētu palīdzēt rasties un ar viņu finansējumu iesākt. "Startapos"...

Paldies, diskusijā mums jārunā, kāpēc tas nav noticis. Zariņa kungs?

Kiršteins: Tāpēc ka fiziku nemāca skolās. Tāpēc mēs gribas savu izglītības ministru.

Smiltēns: Un tā bija būtiska sadaļa, par ko es gribēju turpināt..

Zariņa kungs? Pabeidzam aplīti, lūdzu, pabeidzam! Zariņa kungs?

Zariņš: Ir sapņi un ir realitāte. Tātad reāli lai mēs šo tiešām inovāciju spēju valstī celtu, tam ir vajadzīga sistēmiska pieeja, kuras līdz šim valstij nav bijis, un līdz ar to mēs varam daudz un skaisti runāt, un nekas mums atkal nesanāks, stāvēs simti un miljoni Eiropas struktūrfondos un viņi tiks nesaimnieciski apgūti, jo, no vienas puses, mūsu zinātne... Tātad kas ir inovācijas vispār? Priekš inovāciju sistēmas ir nepieciešamas sekojošas lietas: tā ir izglītība, tā ir zinātne, tā ir tautsaimniecība, komersanti, kuri nāk iekšā, un finansējums atbilstošs.

Un ko jūs atšķirīgu piedāvājat?

Zariņš: Atšķirīgu, tātad, pirmkārt, pareiza sistēma ir jāizveido. Tā problēma ir kas – mūsu zinātne tiešām, viņa ir badā mērdēta, viņai krietni vēl vajadzīgāks lielāks finansējums, un tas nav nemaz tik liels, vismaz pirmajā solī plus 26 miljoni būtu vajadzīgi pielikt klāt, un... Runājot par visām šīm pētījumu programmām, lai zinātnieki varētu nonākt līdz tam līmenim, kad viņi var piedāvāt kaut kādu produktu, jo problēma ir kur – kāpēc mums neiet ar tām inovācijām...

Paldies! Visi ir tik, tiki...

Kiršteins: Jautājumu drīkst?

Tūlīt varēs, pabeidzam.

Zariņš: Un ko es vēl gribēju pateikt – viena lieta, ko mēs esam...

Reiznieces-Ozolas kundze! Nu, cienītie, nu, mēs vienojāmies par kaut kādu laiku. Lūdzu, Ozolas kundze, lūdzu!

Reizniece-Ozola: Tad, kad visi sola finansējumu palielināt, tad finanšu ministram būtu jāsaka "nē", bet šoreiz...

Jūs arī solāt?

Reizniece-Ozola: ...šoreiz es arī piekritīšu, beidzot ir pienācis laiks arī zinātnei, jo pagājušajos gados bija veselība, izglītība un citas jomas jāfinansē. 0,36 procenti ir pārāk maz, ir jāpalielina tuvākajos gados četros līdz vienam, un mēs ceram, ka uzņēmuma ienākumu nodokļa reforma arī motivēs privāto sektoru ieguldīt pētniecībā, attīstībā, jo šobrīd par to tad nodoklis nebūs jāmaksā. Otra lieta ir izglītība, mums 2025. gadā pietrūks 17 000 tehnisko prātu darba tirgū, tāpēc mēs nesolām bezmaksas augstāko izglītību visiem, bet tajās jomās, kur ir nepieciešami kvalificēti darbinieki, darba tirgus pētījums to ļoti labi parāda. Un trešais, arī jāpiekrīt, nedrīkst izjaukt tās labās lietas, kas šobrīd strādā no fondu programmām...

Paldies, paldies!

Reizniece-Ozola: ...biznesa inkubatora, tehnoloģiju pārneses, kompetenču centri.

Paldies! KPV LV?

Lukašenoks: Tā. Valsts no savas puses var nodrošināt tikai paredzamu tiesvedības sistēmu, labu nodokļu sistēmu un arī izglītību, tās pašas investīcijas zinātnē, kas ir līdz tiem pašiem 1,5 procentiem un tie paši akseleratoru centri, biznesa inkubatori, kuri darbojas reāli, un tad privātais sektors, privātais sektors jau no savas puses nodrošina darbavietas, nodrošina inovācijas, jo tikai privātais kapitāls var nodrošināt tiešām to IT un finanšu tehnoloģiju uzplaukumu. Mēs redzam Rīgu un Latviju, tīri ja runājam par augstām tehnoloģijām, kā finanšu tehnoloģijas un IT jomā, kur valsts tikai nodrošina ekosistēmu, visu pārējo dara privātie uzņēmēji un privātie investori no ārzemēm.

Paldies! Bija jautājums?

Kiršteins: Jā. Zariņa kungs te teica, ka naudas nav. Jūs zināt, cik daudz inovācijām un pētniecībai, un tehnoloģijām ir paredzēts no Eiropas Savienības līdz divdesmitajam gadam?

Zariņš: Kuru programmu jūs vēlaties, lai jums nosauc? Tur ir simti miljoni.

Kiršteins: Nē, nē, nu, summas. Apmēram vienu summu jūs varat pateikt?

Zariņš: Pie divsimt miljoniem.

Kiršteins: Četrsimt sešdesmit septiņi.

Zariņš: Nē, nu, tas ir tieši inovācijām. Jūs jau pielikāt klāt vēl citas lietas. Es jums varu iziet pa...

Kiršteins: Pētniecībai, jā. Tātad jautājums ir, kādā veidā panākt izglītības sistēmu, lai šie cilvēki, kas kļūst par speciālistiem, varētu šo naudu apgūt, ja?

Zariņš: Precīzi! Un tas ir tas pats, par ko mēs runājām, kāpēc ir vajadzīgs augstākās izglītības eksports, jo savādāk mums to cilvēku nebūs. Mēs varam sapņaini šeit runāt, atrast viņiem naudu, izveidot pareizo sistēmu...

Un ko jūs, ja jūs būsiet pie varas valdībā, kā tieši jūs iemānīsiet iekšā?

Zariņš: Te ir ļoti vienkārša lieta. Pirmkārt... Te ir vesela rinda lietu. Pirmkārt, tas ir jautājums par pašām augstskolām, par viņu autonomiju, par viņu iespējām veidot šīs mācību programmas, šeit ir vēl, protams, jautājums par valodām augstskolā.

Reizniece-Ozola: Viņiem šobrīd netrūkst autonomijas.

Zariņš: Viņiem tur ir problēma piesaistīt pasniedzēju, kurš varētu būt uz vietas, jo, ja viņam jābrauc no ārzemēm, ja viņam jādabū ir "B" sertifikāts latviešu valodā, tad viņš jums pateiks: "Paldies, es uz šejieni nebraukšu!". Un ko jūs, mācīsiet viņus latviešu valodā šeit visus?

Reizniece-Ozolas: Arī latviešu valodā, tieši tā.

Zariņš: Mums ir reāli jānovērtē, ko mēs varam šeit, kādus cilvēkus dabūt, un kas viņiem priekš tā ir nepieciešams.

Paldies! Ašeradena kungs?

Ašeradens: Es gribu teikt, ka šodien valdībā gan bija svarīga diskusija, gan arī tika pieņemts lēmums par to, ka tomēr vidējai izglītībai ir jānodrošina pilnīgi cits kvalitātes līmenis nekā tas ir līdz šim, un, ja mēs skatāmies par... Ja mēs domājam arī par inovatīvo ekonomiku, tad, ja 13 procenti bērnu spēj kvalificēties matemātikas eksāmenam, būs ļoti grūti. Tā kā es gribu teikt, tas pamats ir ielikts, un tā pārejas kompetenču izglītība ir paveikta. Tā vēl viena lieta ir... Nu, tā ir izdarīta šobrīd.

[starpsaucieni: "Paveikta?" "Sākta!" "Nē, nu kam jau ir pabeigta..."]

Ašeradens: Respektīvi, uzsākta, pareizāk sakot. Tas pamats ir ielikts, pareizāk. Tā otrā lieta, kas tiešām ir neatliekami jārisina un šeit jau kolēģi pieminēja, mums valstī katastrofāli trūkst IKT speciālisti, un apmācībā šeit ir...

Nu, bet tad taisām jaunu augstskolu, netaisām jaunu augstskolu?

Zariņš: No kurienes viņi ņems tos speciālistus?

Ašeradens: Es domāju, to var atrisināt esošo skolu ietvaros, ir... Tas, kas ir, ļoti svarīgi ir... Ja mēs skatāmies, mums trūkst apmēram 3000 cilvēku gadā.

Kāpēc tas nav izdarīts aizvadītos četros gados, tai skaitā Šadurska kunga ministra amatā?

Ašeradens: Jā, nu, mēs...

Pavļuts: Tieši tāpēc es aicinu atcerēties to, kuras ir tās valsts budžeta finansētās vietas, kuras šobrīd nav aizpildītas. Cita starpā, tās ir specialitātes, varbūt ne gluži IKT, bet, katrā ziņā, tehniskās specialitātes, inženieru specialitātes. Tās un pedagogi.

Bet kāpēc tas ir noticis?

[fonā murdoņa un starpsaucieni]

Ašeradens: Mīļie kolēģi, budžeta vietas ir pietiekamas šobrīd...

Pavļuts: Acīmredzot temps, ar kādu notiek reforma vispārējā izglītībā, tostarp vidējā izglītībā, ir nepietiekams. Šadurska kungs varēja sešpadsmitajā gadā kārtīgi iedarbināt...

Grūta fizika skolā?

Kiršteins: RTU ir atvērta vidusskolām. Tas ir viena no labākajām...

Pavļuts: ...kompetenču modeli, mēs esam nonākuši astoņpadsmitā gada augustā, sāks vēl kaut kad nākamgad, es tiešām neredzu, kādā veidā šī reforma faktiski tiktu īstenota. No 20 000 pedagogu knapi divi tūkstoši vispār kaut kādā veidā ir tikuši apmācīti, ja jūs parunājat ar viņiem, kā viņi ir sagatavoti, viņi saka – mēs nesaprotam, kas mums jādara!

Eglītis: Vēl pirms tam...

Lai atbild Ašeradena kungs, un tad!

Ašeradens: Jā, es... Viena lieta ir skaidra, kad tas daudzums ir, lai mēs piedzītu šo te personāla skaitu, kas mums nepieciešams valsts izaugsmei, ir pilnīgi skaidrs, ka augstskolām ir jādomā par studentu piesaisti no ārpuses un liekas, ka tas ir nākamā gada...

Reizniece-Ozola: Savējie vai nemācās?

Man vēl viens aicinājums...

Ašeradens: Savējie ir apmēram viens tūkstotis...

Man šodien ir aicinājumu diena. Man aicinājums ir svītrot vārdus "mums ir jādomā par", jo tas priekšvēlēšanu jomā...

Pavļuts: Es esmu par.

Eglīša kungs?

Eglītis: Es domāju, augstskolās, tur mums jāskatās, tur ir problēma, ka tur izveidojušās tādas cunftes, ja, tātad, kas viens otru tur piesedz un neļauj īsti nākt iekšā jaunām vēsmām, jauniem profesoriem. Īstenībā "Vienotībai" bija iespēja ilgus gadus, bija Ina Druviete, kas bremzēja daudzas lietas, pēc tam Šadurskis un tā tālāk.

Pavļuts: Profesors?

Eglītis: Kā, lūdzu?

Pavļuts: Profesors, profesors, nu, abi uzvārdi, ko tu pieminēji. Par to arī runa...

Un kā jūs bremzēsiet cunftes? Kā, jūs vienkārši metīsiet cilvēkus ārā no darba Latvijas Universitātē?

Eglītis: Nē, vienkārši ir jāļauj... Ir vienkārši jānoliek tie kritēriji, kas ir jāizpilda šiem profesoriem, tām jābūt starptautiski citējamām publikācijām, tām jābūt valodu zināšanām un tā tālāk.

Ašeradens: Nē, nu skaidrs, ka jāpalielina augstskolām finansējums, nekas cits tur nav jādara.

Reizniece-Ozola: Un arī kvalitātes kritēriji, un tur var "pātagas un burkāna" metodi kombinēt, piemēram, ievēlot uz mūžu par profesoru, bet sākotnējiem kritērijiem jābūt daudz, daudz augstākiem nekā šobrīd.

Ejam tālāk! Nākošais jautājums, lai mēs pabeigtu kaut cik savlaicīgi. Ašeradena kungs sāks. Vārds, kas nav pārāk daudz programmās, ir "investīcijas". Nu, primāri zem tā mēs saprotam ārvalstu investīcijas. "Saskaņa" ir "ārvalstu investīcijas", ZZS arī tā ļoti vispārīgi – "investīciju vide". Kādas investīcijas, kā; mēs gribam vairāk piesaistīt vai negribam, klausoties, ka investīciju rādītāji ir labi...

Reizniece-Ozola: Mēs gribam vēl labākus.

Nē, nē, te es bišķiņ salieku pretī; un – kā?

Ašeradens: Ja mēs raugāmies uz investīciju vidi, tad ir divi jautājumi, pirmais no tiem ir drošība, tātad, sešpadsmitajā gadā bija gandrīz nulles signāls pēc situācijas Krimā un Dienvidukrainā, un, tātad, šeit tika situācija vērtēta kā nedroša. Šobrīd investīcijas atgriezušās, pagājušais gads ir bijis izcils, un vairāk kā 670 miljoni ārvalstu tiešās investīcijas, un šogad ir arī...

Kādas gribam un kā?

Ašeradens: Jā. Un, tad, protams, ja mēs skatāmies uz ekonomikas struktūru, tad ir pirmā daļa, kas ir ārkārtīgi svarīga Latvijas reģionu attīstībai, tātad tās ir investīcijas rūpniecībā, un mēs ļoti labi redzam industriālo zonu attīstību Jelgavā, Liepājā, Saldū, var nosaukt vēl garu sarakstu...

Sauksim viņu ātrāk, lūdzu, pirmais reģions...

Ašeradens: Un otrs ir, protams, ko mēs gribam redzēt, tātad investīcijas inovācijās un pakalpojumos, kas būtu redzamas Rīgā.

Par to "kā" jādiskutē tālāk, mēģinām tomēr būt lakoniskāki. Pavļuta kungs?

Pavļuts: Investīcijas, parasti ārvalstu tiešās investīcijas nāk trijos veidos: tādas, kas meklē tirgu, piemēram, mazumtirdzniecību ķēdes; tādas, kas meklē lētāku darba vidi, tātad lētāku darbaspēku, to mēs visi arī esam redzējuši; un trešās, kas balstās uz stratēģiskām, salīdzinošām konkurences priekšrocībām. Mums ir vajadzīgas pēdējās, jo pirmās divas mēs esam izsmēluši.

Kā?

Pavļuts: Tas var balstīties tikai un vienīgi darbaspēka piedāvājumā, tāpēc mūsu programmā ir runa par mūžizglītību un izglītības reformām. Tātad tikai zināšanas var būt pamats turpmākām investīcijām Latvijā.

Tai skaitā minētie vaučeri un...?

Pavļuts: Tai skaitā. Protams, mums jāsakārto pamatpakalpojumi. Jebkurš investors skatās un redz – ja cilvēkiem liegta veselības aprūpe, tad viņi, protams, izdara secinājumus par šo.

Paldies! Eglīša kungs?

Eglītis: Jā. Pirmkārt, mēs uzskatām, ka galvenais par investīcijām atbildīgais valstī, Ozola kungs ir aizsēdējies savā amatā, sešpadsmit gadi jau, tur vajadzētu pārmaiņas.

Smiltēns: Piedod, Dana!

Eglītis: Divi punkti, ko mēs gribētu...

Reizniece-Ozola: Tas ir algots darbinieks, nevis vēlēts, ja.

Eglītis: Divi punkti, jā. Pirmais, ko es pieminēju jau iepriekš – Nodarbinātības valsts aģentūras reforma, tieši kā tiek apmācīti bezdarbnieki un tie, kas meklē darbu. Un otrs – specializēta tiesa komercjautājumiem, jo pašreiz tie lietu izskatīšanas termiņi nav saprātīgi. Tas atbaida.

Paldies! Smiltēna kungs?

Smiltēns: Investīcijas vajadzīgas, lai valsts vairāk iegūtu, lai šeit ienāktu līdzekļi un šeit rastos darbavietas, līdz ar to es pilnīgi arī pievienojos tam, ko mans kolēģis teica, ka mums nepieciešamas tās, nu, investīcijas, kas meklē šo te, šīs te ekonomiskās priekšrocības. Otrs būtiskais elements – šobrīd tās pamatinvestīcijas veidojas Rīga, Pierīga un atsevišķi centri. Mums vajag vairāk investīcijas reģionos, lai tur radītu darbavietas un tur celtu arī ienākumu līmeni cilvēkiem.

Kā?

Smiltēns: Un... Tas nozīmē, Jānis Vilnītis beidzot ir izcīnījies divus gadus ar Ašeradena kungu, kuri mēģināja "Liepājas Metalurga" šo te kompleksu pārdot kā veselumu, un tikai tagad atzinās – jā, tā bija Vilnītim laba ideja nonākt pie secinājumā, ka tur jāizveido šis industriālais parks. Es zinu, ka šie papīri šonedēļ tiek parakstīti un slēgti. Un trešais, griežam otrādāk – kur valsts investē savu naudu un kā valsts atbalsta vietējās nozares. Zariņa kungs, stāv fantastisks piemērs – Dziesmu svētku estrādes kupolu būvēs no metāla, nevis no koka. Un tas ir kā mēs pasūtām un kā valsts investē...

Diskusijas, Smiltēna kungs, būs tūlīt, ievērojam drusku laiku! "Saskaņa": "Piesaistīsim ārvalstu investīcijas rūpniecībā, aktivizējot reģionālās speciālās ekonomiskās zonas".

Zariņš: Jā, nu par to ekonomisko faktoru jau daudzi runāja, es gribēju... Tas, kas netika pieminēts, tiešām vismazāk tiek pieminēts, bet, manuprāt, tas ir pirmais, ko dara jebkurš investors – viņš skatās kā, vai viņš savas investīcijas vispār varēs atgūt, cik šeit ir droši. Un tas ir pirmais, drošības, jautājums. Un šeit Latvija ir izdarījusi lielu lāča pakalpojumu ar šo visu retoriku, kas iekšā ir, ka mēs esam ģeopolitiski riski kaut kādi, tūlīt nonāksim Kremļa rokās un tamlīdzīgi. Tās ir pilnīgas muļķības...

Kā piesaistīsim?

Zariņš: ...un, "Saskaņai" nākot pie varas, visi varēs pārliecināties par to, ka tās ir pilnīgas muļķības, ka "Saskaņa" ir proeiropeisks spēks, ar reālu sociāldemokrātisku politiku, sociāli atbildīgu politiku īsteno, un mums, kā es minēju, viens no šiem jautājumiem, ko mēs redzam, kas ļoti svarīgs ir uzņēmējam – ja viņš gulda investīcijas, viņš grib redzēt, kā viņš viņas atpelnīs. Tie ir cilvēki, vai šeit būs, kas viņiem...

"Saskaņas" nākšana pie varas pati par sevi parādīs?

Zariņš: Jau pati par sevi būs liels pluss valsts attīstībai investīciju piesaistē...

Paldies, sapratu ideju!

Zariņš: ...jo atrisinās šo ģeopolitisko muļķību, kas visu laiku tiek stāstīta.

Pastrīdēsimies pēc brīža, pabeidzam astoņas atbildes! Reiznieces kundze?

Reizniece-Ozola: Drošība ir svarīga – gan ģeopolitiskā drošība, gan arī stabilitāte, piemēram, nodokļu politikā, tas ir ārkārtīgi svarīgi...

Zariņš: Tieši tā!

Reizniece-Ozola: ...nevis visu laiku mainīt, bet uzņēmumi zina, ar ko rēķināties visā savā investīciju periodā. Otrs ir darbaspēks, un trešais – labas infrastruktūras att...

Darbaspēks – ko?

Reizniece-Ozola: Darbaspēka pieejamība, mēs daudz jau runājām par izglītības kvalitātes uzlabošanu...

Ko jūs sakāt, ko? Ko ar viņu iesākt? Runājām visi grupā, jā.

Reizniece-Ozola: Vispārējās izglītības reforma, lai nebūtu tā, ka mums jāpriecājas par četrām ballēm kā vidējo atzīmi, augstākā izglītība, es jau minēju, valsts apmaksāta tajās nozarēs, kur speciālistu pietrūkst. Trešais – infrastruktūras attīstība reģionos, un viens piemērs ir ceļi, kāpēc mēs atjaunojām autoceļu fonda ideju, daļu no akcīzes novirzot ceļos, tāpēc, lai varētu investīcijas piesaistīt ne tikai Rīgā, kas, dabiski, ir pievilcīga, bet arī reģionos. Un mēs gribam...

Paldies!

Reizniece-Ozola: ...lai arī investīcijas, vietējās investīcijas, tiktu palielinātas iekārtās, tā ir viena problēma, ka mēs būvēs ieguldām, bet iekārtās nē, bet nākamajā plānošanas periodā...

Paldies, paldies, paldies, nu, netaisām konkursu par garāko pirmo atbildi!

Reizniece-Ozola: ...par grantiem iekārtu attīstībai.

Lukašenoka kungs?

Lukašenoks: Tātad no sākuma es pateikšu kā, un pēc tam tad – kādas investīcijas. Kā – tas ir uzņēmējdarbības vide, tas ir, kā es jau teicu, vismaz trešās zemākās energoresursu cenas Eiropā, tās ir vismaz trešās zemākas nodokļu, UIN nodokļu likmes Eiropā, un, trešais, tas ir jau pati Latvijas tēla veicināšana, veidošana. Un kādas investīcijas mēs gribam – mēs gribam IKT un finanšu tehnoloģiju centru Rīgā un ražošanu reģionos.

Paldies! Kiršteina kungs?

Kiršteins: Jā, nu, vispirms – investīcijas jau nav speciāli nekur jāpiesaista, ja ir labs projekts, viņas pašas atskries, un Latvijā šobrīd Latvijas iedzīvotāji ir noguldījuši 6,4 miljardus, nauda šeit stāv, mums nevajag viņu no ārzemēm atvest, ja mums ir ideja. Un piemēri ir ļoti vienkārši – Jelgava, Saldus, Ogre, Valmiera, Liepāja, Ventspils. Ja pilsētas dome, protams, arī ar valsts atbalstu, rada, teiksim, nekustamo īpašumu, zemes gabalu kaut kādu, pievelk tur tīklus attiecīgi, pasaka, ka pieci gadi būs stabili pazemināta nekustamā īpašuma nodokļa likme, ko pašvaldības var noteikt...

Ārvalstu investīcijas īpaši nevajag, pietiek ar vietējo resursu, tāda ir jūsu atbilde?

Reizniece-Ozola: Bet pašvaldības jau nevar samazināt nekustamā īpašuma nodokli.

Kiršteins: Nē, ja rada šo pretimnākšanu, tad tur arī parādās investīcijas kā tādas, un pūļa vēl finansēšana kā tāda tagad attīstās, ja jums ir ideja, ja, jūs naudu varat bez problēmām dabūt. Katra ideja dabūs naudu.

Paldies! Savstarpējie strīdi iebilžu līmenī, lūdzu, nevis savstarpējas piekrišanas līmenī vai papildināšanas. Lūdzu!

Lukašenoks: Sakiet, tāds jautājums būtu – pašlaik, teiksim, pēc "Brexit", pēc sešpadsmitā gada visa Eiropa konkurē par Londonas finanšu tehnoloģijām un finanšu nozares darbiem pilnīgi visā Eiropā: Parīze, Frankfurte, mazāki finanšu centri kā Krakova, Prāga, Vīne un tā tālāk. Latvijā pa šo laiku tikai "Luminor" pasludināja, ka viņi aiziet, teiksim, savu "headquarter" taisa Tallinā un tika pilnīgi, teiksim, nevis pa kluso, teiksim, reformēts, vot, pilnīgi sagrauts, teiksim, finanšu nozares tēls Latvijā.

Jautājums?

Lukašenoks: Kas tika darīts, lai "Brexit" izejošās no Latgales darbavietas piesaistītu Latvijai un vai vispār tika kaut kas darīts?

Paldies!

Reizniece-Ozola: Ja tas ir jautājums man, tad, tieši otrādi, finanšu sektors beidzot tiek sakārtots, lai to neizmanto melnas naudas skalošanai un potenciāli arī terorisma finansēšanai. Tas ir īstais ieguvums no tām darbībām, kas šobrīd notiek. Kas tiek darīts finanšu sektora piesaistē Latvijā – es pati esmu bijusi vizītē Sitijā, tiekoties arī ar lielajām bankām ne tikai Sitijā, bet citur, arī ASV, un mēģinot piedāvāt Latviju kā investīcijām pievilcīgu vidi...

Lukašenoks: Rezultāts?

Reizniece-Ozola: Ekonomikas ministrija ir vienojusies ar finanšu sektora nozari par desmit tūkstoš jaunu darbavietu izveidi, biroja telpu attīstību un valsts atbalstu šajā, un tas ir arī iemesls, kāpēc šobrīd ir vairāki klientu apkalpošanas centri attaisīti Latvijā jauni, un arī paplašināti esošie. Nupat "Jaunajā Teikā" atklāja jaunas telpas.

Lukašenoks: Kāpēc tad Rīga nekur vispār netiek minēta? Teiksim, visi – Frankfurtē, Parīzē, Krakovā, visi, teiksim, visas lielās kompānijas pasludina, teiksim, savus plānus, Rīga nekur, teiksim, nevienā plānā netika vispār pieminēti Rīgā desmit tūkstoši...

Reizniece-Ozola: Viens no iemesliem – ir jātiek vaļā no reputācijas, ka mēs esam melnas naudas mazgātāju valsts.

Pavļuts: Tā ir cita problēma.

Lukašenoks: Nu, tā reputācija notiek, teiksim, pa klusām, nevis tā kā, teiksim, sagrauta reputācija.

Kiršteins: Ilūzijas! Dombura kungs! Ilūzijas!

Kuras?

Kiršteins: Es paskatījos. Jūs ziniet, ka lielākais finanšu centrs pasaulē joprojām, neskatoties uz visu to, ka jau gadu atpakaļ viņi pateica, ka stājas un nākošgad martā... Lielākais finanšu centrs ir Londona...

[starpsaucieni: "Tāpēc, ka viņi izstājas?", "Ņujorka!", "Ņujorka!"]

Kiršteins: Nē, Londona ir pirmais, Ņujorka – otrais, Honkonga – trešais. Šeit bija Melngailis, kas kādreiz... Baņķieris, jūs ziniet, viņš nolasīja lekciju, nu žēl, ka jūs neaizgājāt...

Pavļuts: Viņš vebināru vada tagad, viņš ir atpakaļ.

Kiršteins: Jā, Apvienotajā padomē. Neviens no turienes prom neies! Cilvēki brauc uz Londonu...

Eglītis: Tā nav taisnība.

Kiršteins: Ļoti daudzi. Otrs... Es pabeigšu!

Lukašenoks: Tā pilnībā nav taisnība. Jo no Londonas vairs nevar apkalpot Eiropas Savienības tirgu.

Kiršteins: Tāpēc, ka jaunās tehnoloģijas. Tad jūs labāk būtu minējis, teiksim, Cūgas kantonu Šveicē vai Maltu, kura piesaista kriptobiržas, izdod noteikumus un pakāpeniski pāriet uz šādiem finansēšanas instrumentiem.

Lukašenoks: Kriptonozare ir galīgi garām piemērs, mēs varam runāt par "blockchain" tehnoloģijām, teiksim, to...

Reizniece-Ozola: Viens iemesls, ko bankas arī min, ir cilvēku pieejamība, kāpēc viņi izvēlas dažkārt, piemēram, Ungāriju vai Čehiju – iedzīvotāju skaita dēļ. Ir ārkārtīgi viegli salīdzināt galvaspilsētu Budapeštu un galvaspilsētu Rīgu, un tad, redzot to, kāds tur ir pieejamo speciālistu skaits, nu, dažkārt...

Paldies! Tie, kas pie vārda netika vēl. Pavļuta kungs?

Pavļuts: Jā. Es gribētu runāt par tiem galvenajiem, tomēr atgriezties Latvijā pirmkārt, un pie tiem galvenajiem šķēršļiem, kas ir investīcijām, piemēram, reģionos. Es varu piekrist tam, ka primāri reģionos būtu nepieciešamas ražošanas investīcijas, bet kas ir šķērslis? Mīļās koalīcijas partijas – tā ir nepabeigta administratīvi teritoriālā reforma! Tā ir naudas šķiešana pa visu valsti, tostarp mums, starp citu, šajā periodā bija izveidota industriālā telpa renovācijas programma. Vispirms lielu industriālu parku vietā tā tika sadalīta pa atsevišķiem objektiem, un pēc tam atlikusī nauda, starp citu, jā, tika pārdalīta dažādām citām programmām, tur zāles pļaušanai un tamlīdzīgi...

Paldies! Koalīcijai ir, ko atbildēt?

Pavļuts: Un otra problēma ir "Saskaņas" valdīšana Rīgā, kur mērs brauc uz Berlīni tikai pirms vēlēšanām, pārējā laikā nav pamanīts lāgā, ka uz Rietumiem brauktu, uz otru pusi gan.

Smiltēns: Monako vēl.

Pavļuts: Un kur Rīgas būvvalde starp visiem investoriem ir reputācija, ka tā ir vissmagnējākā, vislēnākā institūcija Baltijā.

Koalīcija atbild, Rīgas Dome atbild?

Ašeradens: Attiecībā uz industriālo zonu attīstību gan es iebilstu, jo viņas attīstās tiešām ļoti labi. Liepāja izcila, Jelgava izcila...

Pavļuts: Tās ir privātas iniciatīvas, kas ir daudz vecākas par šo programmu, ko mēs izveidojām pirms sešiem gadiem.

Ašeradens: Nu, es... Ja mēs skatāmies, es domāju, ka tā attīstība tiešām ir koncentrēta un efektīva.

Zariņš: Ja mēs runājam par Rīgu, tad tas ir tas, ko es jau arī minēju, tā ir mūsu viena no lielākajām problēmām, ka mūsu valsts ir sašķelta visdažādākajos veidos. Arī Rīga pret valsti ir sašķelta, jo ir divas dažādākas koalīcijas. Un tieši tāpēc "Saskaņas" nākšana pie varas valstī būs ļoti spēcīgs impulss investoriem, pirmkārt, kā es minēju, ģeopolitiskie riski tiks novērsti, tad būs stabilitāte; otrs – arī iekšējā politiskā stabilitāte uzreiz maksimāli celsies, jo kas notiks: Latvija kā demokrātiska valsts beidzot sāks funkcionēt efektīvi, proti, sāksies pilnasinīga politiskā konkurence, un politiskajām partijām būs jāatbild par saviem solījumiem...

Kā jums patīk tāda atbilde?

Zariņš: ...nevarēs vārīties savā sulā. Jūs to redzēsiet.

Reizniece-Ozola: Par stabilitāti es tikai vienu komentāru, mazliet atkāpe, bet mani nenormāli baida šis priekšvēlēšanu piedāvājums, ko "Saskaņa" sola pensionāriem: katram ar nākamo gadu būs 50 eiro vairāk. Un kāds ir tas īstais plāns? Likvidēt otro pensiju līmeni!

Zariņš: Kur jūs redzējāt ar nākamo gadu? Tāda nav.

Reizniece-Ozola: Piecdesmit eiro katram pietiks kādus sešus gadus, pēc tam kas...

Finanšu ministre melo? Tāda nav?

Zariņš: Protams, protams, "Saskaņa" vienmēr ir... Jā...

Reizniece-Ozola: ...vidējā pensija 100 eiro un aizņēmums no Krievijas? Tā ir tā stabilitāte?

Zariņš: Nu redziet, sākas kārtējā demagoģija. Jūs iepazīstieties ar mūsu programmu, mums viss ir izlikts...

Reizniece-Ozola: Es arī klausos, ko jūsu kandidāti runā...

Zariņš: ...ir aprēķini, lūk, ir vesela grāmata, kā mēs uz to visu iesim, viss ir izrēķināts, un jums premjera diskusijās visu izstāstīs. Te nav bijis tāds pat.

Kurš pateica, ka nākamgad 50 eiro, jūs varat pateikt?

Reizniece-Ozola: Nu, cilvēki ielās...

Zariņš: Cilvēki runā, nu jā, nu pareizi...

Reizniece-Ozola: ... jautā "Saskaņas" kandidātiem, Dombrovska kungs arī ir minējis, ka palielinās pensijas, un tas ir tas, ko viņi sola – 50 eiro.

Smiltēna kungs?

Smiltēns: Es arī tādu lietu esmu dzirdējis un tas tā kā parasti, vienkārši atnāk "Saskaņa" un...

No kā jūs dzirdējāt?

Zariņš: Tajā pašā stāvvietā, kurā Emsis stāvēja, jūs to dzirdējāt?

Smiltēns: Arī no mūsu Rīgas kandidātiem, kas runāja ar cilvēkiem, kas pēc tam atreferēja, kādi solījumi.

Reizniece-Ozola: Jā, mēs arī ejam tiešām ielās.

Smiltēna kungs?

Smiltēns: Kolēģi, ilgi, ilgi jūs mani nelaidāt pie vārda.

Jā?

Smiltēns: Es domāju, primārais, runājot par investoriem – viņi skatīsies uz konkrētu piemēru. Ja "Latvijas Finieris" maksā 40 eiro par megavatstundu, un "Kohila Vineer" maksā 28, investors aizies uz turieni. Nav taisnība, ka investori skatās tikai tur, kur ir cilvēki. Piemēram, tādas lietas kā datu centri un šie visi, tie skatās tieši uz parametru "elektrība". Tie ir diezgan racionāli apsvērumi, kāpēc viņi kaut kur pārceļas. Respektīvi...

Reizniece-Ozola: Datu drošība. Smiltēna kungs runā par finanšu sektoru.

Smiltēns: Tas arī. Un es ceru, ka finanšu sektorā tie, kas ir bijuši tagad, investēs "fintech" un citos tādos labos biznesos. Bet viena konkrēta lietas, it kā sīkums, bet kas ļoti palīdzētu arī investoriem, man vienkārši viens vēstniecības pārstāvis, viņš teica – saproti, man ir jāvēršas, jāmeklē caur pašvaldībām, citur, kur ir īpašumi, kur ir kaut kādas iespējas, kur tu vari būvēt, un tā tālāk.

"Reģionu apvienība" piedāvā...?

Smiltēns: Vienotu sistēmu, tā, kā ir Lauku atbalsta dienestā šie te lauku bloki, vienotu sistēmu par visām investīciju iespējām, kur ir iekšā katra pašvaldība, ko viņi piedāvā. Šeit mums... Vai kāds zina, ka Saulkrastos zemesgabals, kur, piemēram, var būvēt viesnīcu? Šādas konkrētas lietas. Mēs piedāvājam – elektrības pieslēgums tāds, ceļš – tāds, un tā tālāk.

Paldies!

Smiltēns: Konkrēta viena vieta, kur investori to visu var ieraudzīt.

Paldies, paldies, paldies! Vai ir atbildes kādam un iebildes, vai Investīciju attīstības aģentūras vadītājs ir aizsēdējies amatā?

Pavļuts: Viņam vienpadsmitais ministrs šobrīd, manuprāt, iet.

Nē, es jautāju ne par faktiem. Vai jā, vai nē?

Reizniece-Ozola: Tas rāda vienkārši to nestabilitāti, kas nozīmē, ka mūsu valstī solis uz priekšu, divi atpakaļ.

Pavļuts: Es domāju, ka iepretim tam, kā attīstās pēdējā laikā, tiešām izskanējis ir, investīcijas Tallinā sen, Viļņā nesen pēc, cita starpā, vadības maiņas viņu investīciju piesaistes aģentūrā, izskatās, ka paaudžu maiņai ir nozīme.

Reizniece-Ozola: Nē, mans komentārs vien ir tāds, es domāju, ka ar viena cilvēka nomaiņu neko nevar izdarīt, ja tas ir vienīgais risinājums, kā investīcijas piesaistīt...

Pavļuts: Nē, nu Saeimā arī vajag...

Ministrs piekrīt vai nepiekrīt šai pozīcijai?

Reizniece-Ozola: Protams.

Ašeradens: Es domāju, ka valsts virzās uz to, ka būtu divi termiņi tā saucamajos amatos...

Ā, vispārējais universālais?

Ašeradens: Vispārējais universālais. Un, manuprāt... Nē, nē, nē, bet ir, man liekas, ka šis ir, ir ļoti labs princips, par ko mēs runājam. Bet es gribēju drusku to diskusiju pavērst citā virzienā, ja drīkst. Šeit mēs aizgājām drusku par "Saskaņas centru" un ekonomiku. Nenoliedzami, man jāsaka, ka ir daudzi sasniegumi sociālajā politikā – bezmaksas transports un tā tālāk, bet, nu, ekonomiskajā politikā, man jāatzīst, šajos gados grūtāku partneri par Rīgu man ir grūti iedomāties.

Piemēram?

Ašeradens: Būvvalde – pilnīga disfunkcija, vienkārši nestrādā. Un, ja mēs skatāmies, kur mēs nokrituši "Doing Business" reitingos, tā ir Rīgas būvvalde. Ja mēs skatāmies ar uzņēmējdarbību, kaut vai "Rīgas ūdens" un tur, kur mēs ņemamies ar pašvaldību, tā teikt, tiesībām uzņēmējdarbībā... Es saku, vienīgais tiešām ir bijis neliels progress, mums izdevās parakstīt vienu kopēju vienošanos par tā saucamo biroja centra attīstību globālo biznesa servisu piesaistei.

Paldies! Paldies par piemēriem! Eglīša kungs?

Eglītis: Mūsu programmā ir tāds punkts, ka būtībā visos atbildīgos amatos valsts pārvaldē nevarēs ilgāk sēdēt par desmit gadiem. Un šajā gadījumā arī atveram konkursu, aicinām pieteikties kaut vai arī no ārzemēm, un mēs atradīsim daudz labāku.

Smiltēns: Es domāju...

Kiršteins: Īss jautājums Ašeradena kungam – vai jūs redzat iespēju 2. pensiju fonda līdzekļus, ja, kuri baro varbūt atkal, nu, mūsu fondi baro kaut kādas ārzemju ekonomikas, nezinu, kur viņi tur iegulda, piemēram, piesaistīt ēku siltināšanas peļņas programmai, iecelt ekonomikā, milzīgas summas, bez sešiem miljardiem iedzīvotāju naudas vēl 2. pensiju fonds?

Ašeradens: Jā, uzmanīgi ar to rīkoties... Protams, mums jānodrošina, lai pensijas, tā teikt, būtu drošas, bet viena no pozīcijām, ko mēs skatāmies, kā piesaistīt pensiju fondus kaut vai mājokļu celtniecības finansēšanai reģionos šobrīd.

Kiršteins: Nu, tad jūs atbalstāt, ja?

Ašeradens: Jā, protams.

Paldies, ejam tālāk! Mums ir divi jautājumi un viens noslēguma vēstījums kamerās. Pavļuta kungs sāks sesto jautājumu riņķi vai apli. Reģionus mēs tā vai citādāk piesaucām, līdz ar to varbūt iespēja ir neatkārtoties un mēģināt ļoti lakoniski tam iziet cauri, bet ekonomiskā politika attiecībā uz reģioniem, kas dažreiz izskanēja. Programmās ir tā vai citādāk reģioni pieminēti diezgan daudz, pieminētā "Attīstībai/Par!" pat dala diezgan precīzi, moderna ražošana vairāk attīstās reģionos jūsu vīzijā, Rīgā vairāk ir eksportējami pakalpojumi. "Saskaņa" savukārt runā par minētajām reģionālajām speciālajām ekonomiskajām zonām, nav definēts, kur, un piesauc arī Daugavpils lidostu. ZZS runā gan, gan – gan par policentriskumu, gan par Rīgas priekšrocībām, un reģionālo uzņēmējdarbību, protams, ka arī "Reģionu apvienība" akcentē kā, nu, kā īpašu. Balanss starp Rīgu un reģioniem, tai skaitā, protams, šodien daudz apspriestajā situācijā, kad pie varas dažādos reģionos un galvaspilsētā ir dažādi politiskie spēki. Pavļuta kungs?

Pavļuts: Pēdējais minētais par dažādiem spēkiem mainīsies neizbēgami...

Ātrāk par trīs gadiem nevar, ne?

Pavļuts: Pēc trīs gadiem paskatīsimies.

Vai mainīsies tad, kad "Saskaņa" uzreiz nāks pie varas?

Zariņš: Pēc vēlēšanām viss mainīsies.

Paldies!

Pavļuts: Attiecībā uz šo jautājumu, mūsu ekonomiskās attīstības formulu pamatā ir laba demokrātiska, labi pārvaldīta valsts, izcila izglītība visos vecumos un līmeņos un vispārēja digitalizācija – gan valsts pārvaldes, gan ekonomikas. Ko tas nozīmē praktiski reģionos, pirmkārt, pabeidzot administratīvi teritoriālo reformu, koncentrējot investīcijas attīstības centros, kuriem ir ekonomiskās attīstības potenciāls, mums ir jākoncentrējas uz tehnoloģiski attīstītām, augstas pievienotās vērtības investīcijām. Ja ražošana, tad digitālā.

Stumjam ārā no Rīgas, ja eksportētājs, tad velkam Rīgā?

Pavļuts: Nestumjam, vilinām. Ieinteresējam pašvaldības caur nodokļu politikas rīkiem, teiksim, investēt. Rīga – globālu pakalpojums centrs. Bet nevis Rīga, bet Lielrīga.

Rīgas aģents?

Pavļuts: Jā.

Paldies!

Eglītis: Jā. Trīs punkti. Pirmais, kas būtu jādara, ir jāreformē pašvaldību izlīdzināšanas fonds, jo pašreiz tie stimuli ir nepareizi gan vienā, gan otrā galā. Tie, kas maksā iekšā fondā, viņiem nav īsti stimula skriet un darīt kaut ko ātrāk, nopelnīt vairāk, jo viņi saprot, ka to nopelnīto tāpat būs jāliek kopējā katlā, un otrajā galā ir būtībā... Viņi pieraduši katru mēnesi čeku no Rīgas, teiksim tā. Otrs punkts – pašvaldību uzņēmumi, tur vispār nav nekāda kārtība. Ja mēs daudzmaz esam sakārtojuši centrālo valsts uzņēmumu pārvaldi, pašvaldību uzņēmumi ir pilnīgā nekārtībā. Un trešais, jā, par lielajām ostām, Ventspils un Rīga, viņas jāpārņem valsts pārvaldē.

Valsts kontrolē lielās ostas? Smiltēna kungs?

Smiltēns: Sāksim ar mazajiem uzņēmumiem, mazajiem uzņēmumiem it sevišķi, nu, daudz arī tieši reģionos tādi arī, pilnībā jāatvieglo grāmatvedība, faktiski tāds nulles grāmatvedības uzņēmums, Valsts ieņēmuma dienesta sistēma, kur tu ievadi visus datus un tiec ar visu galā. Netērē... Nē, to mēs jau sen bijām pateikuši... Un atgriezties pie deviņiem procentiem... Tie, kas uz apgrozījumu strādā.

Tikai reģionā? Tikko kā viņš ienāk Rīgā, tā vairs nevar?

Smiltēns: Nē, tas skar reģionus lielā mērā... Otrs ir lauksaimniecības politikas reforma, ja tā varētu teikt, virzienā atbalstīt mazos, vidējos lauksaimniekus vairāk, un mēģināt viņus pievilkt produktīvajam galam...

Pēdējais?

Smiltēns: Trešais ir reģionālajos centros šie te industriālie parki un motivācija, motivācijas maiņa caur nodokļiem un caur šo te izlīdzināšanas fondu, nevis vienkārši iedot naudu, bet projektiem. Un pēdējais...

Paldies! Zariņa kungs? Zariņa kungs?

Smiltēns: ... kas ir fundamentāli svarīgs, ir, ka aizstāv savus uzņēmējus, un tas ir tāds labais protekcionisms un zaļais iepirkums. Tās ir ļoti svarīgas lietas reģionos.

Jums ir skaļa balss. Man pārkliegt jūs? Paldies. Zariņa kungs?

Zariņš: Tātad, lai reģionos kaut kas attīstītos, vajag izdarīt tā, lai reģioni, pirmkārt, spētu palīdzēt šai attīstībā un būtu motivēti. Un šeit es pilnīgi piekrītu, šis jautājums par pašvaldību finansējumu, par šo pašvaldību izlīdzināšanas fondu, jo diemžēl tā, kā pašlaik ir uztaisītas pašvaldības, viņas ir ieinteresētas, lai nevis pie viņām kaut kas attīstītos, bet lai kāds blakus to attīstītu, un tas arī tas Rīgas, kāpēc ap Rīgu tās pašvaldības ērti attīstās. Tas ir jāizmaina.

Reizniece-Ozola: Tāpēc, ka Rīga ieinteresēta, lai blakus attīstās.

Zariņš: Tas ir jāizmaina. Es pabeigšu, pabeigšu savu domu.

Īsi, īsi!

Zariņš: Otra lieta ir par to, lai pašvaldības būtu spējīgas. Te, protams, jārunā par to, ka šim sadalījumam būtu jābūt loģiskam, lai šinī reģionā mēs varētu veidot pilnasinīgas šīs reģionālās vienības, kur cilvēkiem varētu nodrošināt visu priekš kvalitatīvas dzīves – gan attiecībā uz izglītību, gan attiecībā uz veselības aprūpi, atbilstošu, optimālu ceļu tīklu izveidot.

Paldies! Paldies! Reiznieces kundze?

Reizniece-Ozola: Ar ceļu sakārtošanu sākam, sasaistot ceļu finansējumu, lai arī reģionālus un vietējas nozīmes ceļus varētu sakārtot, akcīze tiek novirzīta daļēji ceļu sakārtošanai. Nacionālas nozīmes ceļus no Eiropas fondiem jau var sakārtot. Tad izlīdzināšanas fonds, pašvaldību izlīdzināšanas fondu nākamajā gadā ir plānots atvērt, un mēs gribam lielāku motivācijas daļu iestrādāt, lai pašvaldības cīnītos par uzņēmējiem, zinot, ka diez vai izdosies vienoties uzņēmumu ienākuma nodokli aizstāt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, tāpēc ar izlīdzināšanas fondu to var panākt.

Pēdējais...?

Reizniece-Ozola: Un trešais – vismaz desmit procentu fondu finansējumu pašvaldībām arī nākamajā plānošanas periodā ar domu: 21 attīstības centrs un 9 republikas nozīmes pilsētas.

Par reģioniem rīt mums būs diskusija, tur mēs varēsim izvērst šīs lietas. Lukašenoka kungs?

Lukašenoks: Jā, nu, es neatkārtošos, par ko kolēģi teica, ekonomējot laiku, par infrastruktūru, par ceļiem, par pašvaldību finansējumu, par... Vienkārša lieta ir tāda, ka brīvā tirgus apstākļos mēs nevaram... Mēs varam tikai motivēt kādu investēt un atvērt rūpnīcas reģionos. Un to var izdarīt ļoti vienkārši, un tikai tā, kā to izgāja Āzijā 1980-tajos gados. Tas ir – nodokļu atlaides reģionam, tiklīdz bezdarba līmenis nenokrīt līdz valstī vidējam un algas nepaceļas līdz valstī vidējai.

Respektīvi, jūs ierosināt atsevišķu nodokļu režīmu Latgalei?

Lukašenoks: Principā jā, atsevišķs nodokļu režīms Latgalei.

Paldies! Kiršteina kungs?

Kiršteins: Nu, mums ir radikāli priekšlikumi, es domāju, ka neapkritīsiet. Pirmais ir: izveidot vienu ostas pārvaldi, valsts, ja. Un kāpēc vienu, ja, tāpēc, ka mums ir dzelzceļa pārvadātājs galvenais, tātad, lai piedāvātu Latvijas ostām kā vienotu produktu, ir jābūt vienotai pārvaldei, tas ir punkts viens. Otrs: protams, par šo te... Mēs varam saukt par apriņķiem vai par reģioniem, samazināt pašvaldību skaitu, nu, pašreiz ministrijā analizē, viņas ir 30, bet ir arī viedokļi, ka varētu atgriezties uz pirmskara situāciju, kad bija 19 apriņķi. Bet nu, tagad nerunā, 20 līdz 30.

Un pēdējais?

Kiršteins: Nākošais, ļoti būtisks punkts – mazās ostas, ja, mēs ierosinām arī atjaunot Kolkas un Papes ostas. Kāpēc? Lai jahtu tūrisms, kas ir ļoti izplatīts, lai nebūtu starp šīm ostām vairāk par 70 kilometriem, ja, tātad viens tīkls. Un radikāls attiecībā uz Rīgu, man patika, šeit tika pieminēts, lai tas bardaks neturpinātos, divlīmeņu pašvaldību Pierīgai un Rīgai izveidot, savstarpēju divlīmeņu pašvaldību.

Paldies! Ašeradena kungs?

Ašeradens: Jā, paldies. Tātad pirmais ir – nākamās valdības darba plānā ir jāliek beidzot reģionālā reforma, nu jau visu apmēram vairāk var dzirdēt, tas modelis 21/9 jeb 30 un tad par to, liekas var vienoties, beidzot izpildīt vismaz likuma normas un tas nodrošinātu arī skaidri, efektīvi funkcionējošus tīklus, kas mums šobrīd īsti nestrādā ne izglītība, ne veselības aprūpē, ne ceļi, ne transportā. Nākamais lielais jautājums nešaubīgi ir pašvaldību izlīdzināšanas fonda mehānisma revīzija un, ja šobrīd ir finansēti iedzīvotāju skaits, zemes platība, tad ir jāfinansē tie, kas attīstīs ekonomiku, un, tātad, viens no mehānismiem ir tātad darbavietu attīstība ir tā, kas uzlabo to pašvaldību skaitu. Nevis skaitu, bet finansējumu. Pēdējais, protams – industriālo zonu attīstība.

Paldies! Savstarpējas iebildes? Laiku ekonomējam savstarpēji.

Pavļuts: Jautājums koalīcijas politiķiem trīs klātesošajiem – kas ir liedzis līdz šim pabeigt reģionālo reformu? Īpaši jums, varbūt sāksim, jo jūsu ministrs.

Kiršteins: Jā, es uzreiz atbildēšu. Tātad, kas liedz – laiks liedz...

Pavļuts: Laiks?

Zariņš: Cik gadus jums nav laika?

Kiršteins: Kādreiz bija 460... Nu, paga, paga, cik bija agrāk? Bija zem piecsimt, ja. Pašvaldības iebilst, mums ir reģionālā harta, bet vēl es pabeigšu pie šī, tātad, ko Smiltēna kungs teica, ja. Reģionālas attīstības modulis, mums ir arī priekšlikums, kur vienā vietnē ir pilnīgi viss, par ko šeit runā, iestāžu plāni...

Jūs iebilstat kaut ko Smiltēna kungam?

Kiršteins: Nu, mums ir tā kā labāks tas viss. Bet bija jautājums, kas liedza. Tās ir tik sarežģītas lietas, ka...

Ka tik ātri nevarēja?

Kiršteins: Nu, mēs varējām!

Bet nesanāca?

Kiršteins: Kāpēc nē? Mums ir priekšlikums, es teicu.

Priekšlikums ir.

Kiršteins: Un sanāca, pretojoties pašvaldību centieniem, saglabāt šīs pašvaldības.

Citi no koalīcijas var atbildēt, kāpēc tas nav noticis līdz šim un jāplāno uz priekšu? Par reģioniem?

Ašeradens: Nē, nu, ko tur daudz...

Zariņš: Tiešām, ko tur daudz...

Ašeradens: Nu skaidrs, ka mūsu politiskie partneri, "Zaļo un Zemnieku savienība" neuzskatīja to par dienaskārtības jautājumu, un es vēlreiz saku, ja izveido nākamās valdības dienaskārtību, tad primāram jautājumam šeit ir jābūt reģionālajai reformai.

Akmentiņš?

Reizniece-Ozola: Jā, nu, ZZS ir pašvaldību spēks un uzskata, ka, lai īstenotu reģionālo reformu, ir jābūt arī pašvaldību pašu piekrišanai, un tas lielā mērā arī dabiski notiks...

Zariņš: Tas nozīmē nekad...

Reizniece-Ozola: ...ja investīcijas tiks koncentrētas "21 + 9" šajos te...

Pasakiet skaļāk, jūs sakāt, ka tas nozīmē...?

Zariņš: Tas nozīmē, ka nekad, jo tieši tāda pati pieeja ir tas iemesls, kāpēc visus šos gadus tas nav noticis.

Smiltēns: Oi. Un vispār...

Zariņš: Ja mēs pat nevarējām elementāru lietu izdarīt, mēs par šo esam runājuši arī Saeimā, un bija priekšlikums, kā varētu pareizi virzīties, ka "Jāņa sēta", kas taisīja šo ģeoekonomisko pētījumu pa visu Latviju, viņi teica – mums vajadzīgi 140 000, mēs uzliksim visu Latvijas karti, jūs redzēsiet, kur kas veidojas, kā loģiski būtu jāizskatās šim sadalījumam administratīvajam. Tak neatrada naudu 140 000!

Eglītis: Nē, uztaisīja.

Pavļuts: Viņi paši uztaisīja.

Zariņš: Nu, pagaidiet, tas ir... Jā, bet naudu valsts nav atradusi.

Pavļuts: Bet ir pieejama...

Zariņš: Nē, nē, bet viņiem vajadzēja nākošo soli, viņiem vajadzēja nākošo soli.

Paldies par komentāriem! Vēl iebildes savstarpējas?

Smiltēns: Divas lietas, es domāju, pirms mēs runājam par kaut kādām reformām, attiecībā uz reģionālo reformu. To var veikt ar vienu priekšnoteikumu – tikai tad, kad ir jauna reģionu attīstības politika. Jo vienkārši pateikt vieniem simtiem tūkstošu cilvēku – piedod, tava vieta, kur tu dzīvo, mēs viņu principā noņemam no trases.

Iebildes savstarpējas?

Smiltēns: Ja nav, ja nav reāls attīstības piedāvājums konkrētajam reģionam, reģioniem, tad tu vienkārši mehāniski viņus nevari noslaucīt. Un otrs...

Paldies! Iebildes?

Kiršteins: Smiltēna kungs nav sapratis galveno, kas ir politika. Ja jūs dabūsiet piecdesmit vienu procentu, jūs to izdarīsiet ātri. Ja jūs dabūsiet piecus procentus, jūs nāksiet ar saviem priekšlikumiem pie "Zemnieku savienības", pie citiem, ja...

Smiltēns: Nē, nē, jūs vienkārši esat redzējis, kā tas līdz šim notiek...

Kiršteins: Tas nemainās.

Smiltēns: Jebkuras konsolidācijas beidzas, slimnīcu tīklu konsolidējām? Pa vidu ministres padomniece, izrādās, divas slimnīcas Vidzemē ir privatizējusi, ja, un pēc tam tad tagad grib salikt... Šādā veidā šīs konsolidācijas beidzas, ar sliktu piemēru.

Paldies! Vēl dažas iebildes, ja ir. Ja nav, tad finišējam par šo tēmu, jo rīt par reģioniem mēs turpinām.

Kiršteins: Nu jā.

Ašeradens: Droši vien, jā, tā būtu svarīga diskusija, es pilnīgi noteikti iebilstu tam, ka mēs noņemam no trases, formulējumu "mēs noņemam no trases", jo man ir grūti iedomāties, kā pašvaldība ar pusotru, diviem tūkstošiem normāli funkcionētu...

Zariņš: Bet kāpēc tad jūs visu laiku to pieļaujat, visus šos gadus? Jūs nevarat iedomāties, bet liekas viņai funkcionēt!

Atstājiet jūsu kolēģiem rīt šo diskusiju turpināt par šo tēmu, un būs ļoti interesanti dzirdēt, vai ir jauni argumenti. Pēdējais jautājums pirms jūsu noslēdzošā vēstījuma, pa pusminūtei skatoties kameras acīs, šajā gadījumā atkal vēlētājiem, nevis kādiem ārzemniekiem. Pēdējais jautājums ir par lietu, kas ir vairākās programmās, citās nav, tāpēc nav... Un vienlaicīgi tas ir sabiedrībā ļoti daudz apspriests vai apstrīdēts – ātrie kredīti, un ko darīt attiecībā uz ātro kredītu nozari. Tātad programmās, 4000 zīmju programmās, ir redzams "sakārtot reklamēšanu", sīkāk neminot, ko saka KPV LV; maksimālā peļņas likme "Reģionu apvienībai"...

Smiltēns: 25 procenti.

...25 procenti gadā, un aizliegt, vienkārši aizliegt reklāmas – "Jaunā konservatīvā partija". Citi nesaka neko. Izejam riņķi, sākot ar Eglīša kungu, sākot riņķi, katrs vienkārši pasaka, kas ir jāizdara ātro kredītu nozarē gan par saturu, gan par reklāmām. Eglīša kungs?

Eglītis: Jā. Pirmais precizējums: nevis visās TV, bet sabiedriskajā TV. Tur mēs...

Ā, komerciālajās atstājam? Labi.

Eglītis: ...mēs negribam redzēt vairs šitos šovus visus ar visādām bigbankām un tā tālāk. Tas viens. Otrs – vēl jāskatās, kā var ierobežot šos peļņas apjomus, ko drīkst iekasēt, teiksim, šie ātro kredītu...

Jums ir likme, jums ir robeža?

Eglītis: Nu, tiem vajadzētu būt ne augstāk kā 50 procentu gadā, ne augstāk.

A līdz piecdesmit jūs atļaujat?

Smiltēns: Jā, tā problēma ar ātrajiem kredītiem šobrīd ir tāda, ka, ja mēs kopumā runājam par pirktspēju cilvēkiem un cilvēku rocību, tad ir 174 000 Latvijā, kas nespēj kārtot laicīgi saistības 200 eiro apmērā, tāpēc jau maijā, 10. maijā mēs iesniedzām grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kur mēs paredzam maksimālo pieļaujamo likmi vispār jebkuriem aizdevumiem 25 procenti, arī paredzam to, ka ir jāvērtē rūpīgāk maksātspēja, un šodien vēl es iesniedzu priekšlikumus šajā likumā, lai ierobežotu ātro kredītu reklāmas.

Paldies!

Smiltēns: Tas ir "Reģionu apvienības" piedāvājums, un tas ir fundamentāli svarīgi, lai celtu pirktspēju cilvēkiem.

Ierobežot vairāk vai mazāk kā JKP?

Smiltēns: Mums jau ir ļoti ierobežojošs piedāvājums, un viņi runāja par 60 procentiem? Es teicu 25.

Viņi runāja par reklāmām tikai sabiedriskajos medijos.

Smiltēns: Mums ir ierobežot vispār reklāmas, izņemot zīmolu reklāmas, lai sponsori...

Vispār arī?

Smiltēns: ...ē, sponsoriem nenoņemtu ienākumus.

Zīmoli sponsorē. Zariņa kungs?

Zariņš: Jā, nu, piedaloties šinī pašā vispirms par konkrētiem priekšlikumiem, es arī šodien esmu iesniedzis līdzīgu priekšlikumu par reklāmu ierobežošanu. Bet, ja mēs runājam sistēmiski, paskatāmies uz šo ātro kredītu lietu, tas ir līdzīgi kā ar OIK: ar viņu vienkārši var tikt galā, ja ir politiskā griba. Viena lieta, ko mēs runājam, ir par šīm procentu likmēm, viņas tiešām ir jāierobežo, un tur jau Saeimā tie priekšlikumi ir. Vēl viena svarīga lieta, kura, manuprāt, ir vissvarīgākā, tas ir šo kredītu maksātspēju izvērtēšana. Un šeit ir principiāli jāpamaina šis mehānisms, to arī vienkārši var atrisināt. Jāuztic, ka šo izvērtēšanas metodoloģiju, kuru jāapstiprina ir, kuru jāveido ir šiem, nu, kredīta devējiem, apstiprina FKTK un nosaka viņu pēc pareiziem principiem līdzīgi kā strādā ar bankām...

Paldies! Paldies! Reiznieces kundze?

Zariņš: Un atbrīvosim no šīs parādu verdzības cilvēkus. Viņi nevarēs vienkārši viņā ieslīgt.

Paldies!

Reizniece-Ozola: Būtiski jāsamazina kredītu procenti, ir jāaizliedz bezgalīgi pagarināt vienreizējā maksājumā atdodamos parādus, liekot viņiem piedāvāt parādu grafiku, citādi cilvēki visu laiku maksā procentus, netiekot līdz parāda atdošanai. Obligāts pienākums, pirms izsniegt kredītu – pārliecināties, vai jūs varēsiet to atdot, vai jums pietiek resursu tam...

Zariņš: Nu bet jau pārliecinās, viņi jau visi stāsta, ka viņi pārliecinās.

Reizniece-Ozola: Nu nē, mums šobrīd ir...

Zariņš: Jā!

Reizniece-Ozola: ... ir paredzēti priekšlikumi, ko Finanšu ministrija ir iesniegusi, kā viņiem būs jārēķina cilvēku pieejamie līdzekļi bez jau uzņemtajām kredītu saistībām.

Zariņš: Viņi visi to apiet. Viņi visi to apiet.

Finišējam?

Reizniece-Ozola: Un maksātnespējas vienkāršošana tiem cilvēkiem, kas jau ir nonākuši parādu gūstā. Ar Tieslietu ministriju ir vienošanās, ka mēs šogad to visu izdarām.

Precizējiet – samazināt procentu likmes līdz cik, maksimums?

Reizniece-Ozola: Līdz, maksimums, 0,12 procentu...

Smiltēns: Gada likme?

Reizniecer-Ozola: Nē, mēnesī. Un tas, kas ir jāņem vērā, lai tā ir dinamiska, lai tā ir dinamiska...

Ko nozīmē 0,12 mēnesī?

Reizniece-Ozola: Piedošanu, dienā.

Smiltēns: Nē, 0,12 mēnesī nozīmē...

Dienā, 0,12 dienā, paldies!

Reizniece-Ozola: Dienā betai jābūt dinamiskai, ja kopējās procentu likmes krīt, tad tā arī vēl krīt.

Paldies!

Lukašenoks: Tātad pirmais ir – aizliegt reklāmu, izņemot sponsoru reklāmas un informatīvo reklāmu internetā, jo tas vienkārši, to aizliegt praktiski nav iespējams, otrais – ierobežot gada likmi līdz divām bankas patēriņa kredīta likmēm, tas Singapūras modelis, ka ātrajiem kredītiem likme nedrīkst pārsniegt vidējo patēriņa kredītu bankai, un trešais...

Reizniece-Ozola: Šāds dinamiskais modelis, manuprāt, ir pareizs.

Un trešais?

Lukašenoks: Un trešais ir aizliegtas bezgalīgās pagarināšanas, tikai līdz trim reizēm, un noteikt arī soda naudas limitu.

Ja kredītkarte bankā maksā ap 20, piemēram, procentu, tas nozīmē 40 procenti gadā?

Lukašenoks: Jo savādāk tas sagraus industriju...

Četrdesmit? Es saprotu, es vienkārši ilustrēju divreiz kredītkaršu likmi.

Lukašenoks: ...un cilvēkiem tas vairs nevarēs būt pieejams.

Paldies! Kiršteina kungs?

Kiršteins: Nu, mani pārsteidz šis populisms, ko es dzirdu nepārtraukti. Pirmkārt, tā nav valsts nauda, tā ir privātā nauda, ko aizdod. Otrs –

Smiltēns: Romāna valdība tā nedomā...

Kuš, ļaujam atbildēt!

Kiršteins: Pag, es atbildēšu arī, ko Naudiņš... Otrs – ja mēs ierobežosim pārmērīgi, tad man ir jautājums, kāpēc tad viņi neiet pie bankām, kur ir, pie zviedru bankām, kur ir tik lieliski procenti, ja?

Ko jūs piedāvājat?

Kiršteins: Es piedāvāju, tātad, saprātīgi neierobežot privātās... Es piekrītu, jā, valsts televīzijā vispār nevajadzētu reklāmas, bet sabiedriskajai televīzijai viņas nevajag aizliegt nekādā gadījumā, likmēm jābūt samērīgām atkarībā vai divkāršs kredītkartes procents vai, teiksim... Nu, viņas... Tas varētu būt starp 25 un 50 kaut kur, to, teiksim, jāizanalizē ir sīkāk. Trešais – atcerēties, ka, ja nedosim un ja būs pārāk stingri noteikumi jeb tā saucamie nakts lombardi, kas Rīgā tiek kultivēti... Varbūt Zariņa kungam nav izstāstījusi viņa partija, kā tur notiek, aizejiet naktī pustrijos un dabūsiet uzreiz...

Paldies! Tātad risks ar lombardiem. Ašeradena kungs?

Kiršteins: Tāpēc nevajag šeit stāstīt par aizliegšanu.

Ašeradens: Pats svarīgākais šajā, manuprāt, ir tas, ka šo naudu drīkst aizņemties tikai cilvēki, kuri ir maksātspējīgi un spēj šo te kredītu segt, un šie te divi risinājumi, vai tad ir digitāla pārbaude, ja to nevar nodrošināt, tad līdzīgi ir kā Igaunijas risinājums, kad ir analogu, kad tu iesniedz savus, tā teikt, pārskatus, kādi tev ir ienākumi, un tikai tad tu vari būt šis te klients. Otrā lieta, kas ir ļoti svarīga – jāļauj šiem cilvēkiem pietiekami ātri atbrīvoties no šīm te parādsaistībām, jo viņi tajās ir nokļuvuši, un Tieslietu ministrija šobrīd strādā, liekas, viņš saucas bezmantas bankrots vai kā savādāk...

Bezmantas bankrots?

Ašeradens: Nē, nē, ir viena atvieglota bankrota procedūra. Tā kā attiecībā uz kredīta likmēm, nu, šobrīd ir jau, parlaments ir atbalstījis, tuvoties šai te kredītlikmes likmei, tā ka viņš ir ļoti tuvu komercbankām, tā kā skatīsimies...

Paldies! Pavļuta kungs?

Pavļuts: Izlabošu Dombura kungu – "Attīstībai / Par!" programmā ir pieminēts jautājums par ātrajiem kredītiem, tāpat kā par azartspēlēm, to ierobežošanu.

Īsajā, es teicu, īsajā nav!

Pavļuts: Šeit minētie principi ir tie paši, kas 2013. gadā bija iestrādāti likumdošanā, ko es dabūju cauri valdībai, un ko Reizniece-Ozolas kundze faktiski nemainītu dabūja cauri Saeimai, proti, ierobežot likmi, panākt izvērtēšanu cilvēku maksātspējas un tā tālāk, kvalitatīvāk. Šobrīd būtu pamats šo likmi skatīt, summāro likmi visu izmaksu uz leju, bet līdzīgi, kā te jau ir izskanējis, nav jēgas viņu noteikt zemāku par komercbankās esošo patēriņa kredītu likmēm. Tā kā... Reklāmas aizliegums – jā, es uzskatu, ka sabiedriskajai televīzijai kopumā jāsaņem pienācīgs finansējums...

Bet komerctelevīzijās?

Pavļuts: ...jāiet ārā no reklāmas tirgus, tātad sabiedriskajai televīzijai pēc definīcijas ārā, pārējos plašsaziņas līdzekļos – iespējams, internetā – nenokontrolēsim.

Paldies! Vēlētāji dzirdēja, lai viņi vērtē, mēs esam gari runājuši, pēdējais monologs katram, un tur jūs varat iekļaut jebko, arī šo, bet nu drusku kontekstā. Visa saruna bija par attīstīt, veicināt un tā tālāk, kontekstā ar to, ka mēs esam augšupejošā ekonomiskā ciklā. Bet...

Reizniece-Ozola: Tāpēc vajag rezervi veidot.

To es neteicu, es neteicu, ko vajag darīt. Bet, nu, ir ekonomikas teorijas, ir bēdīga pieredze pirms desmit gadiem ar krīzi un tā tālāk, un tā tālāk. Līdz ar to tas lūgums pēdējā jautājumā, ja, piemēram, es šo nejautātu, bet jums jautātu cilvēks, kas ir satikts jebkur, vēlētājs, un viņš jums jautātu – vai Latvija var sagaidīt, un, ja var, tad kad, nākamo ekonomisko krīzi, vai, ja nevar, tad kāpēc nevar? Un atkarībā no tā, ko jūs viņam sakāt, ko katram, tātad viņam un jums darīt, un ko darīt kopā, ja kaut kas ir jādara kopā. Tātad tas kvartets skatās vēlētājam acīs akurāti šeit, un otrs kvartets redz vēlētāju tieši šeit. Smiltēna kungs sāk, pa pusminūtei, lūdzu!

Smiltēns: Pats svarīgākais šobrīd, lai nepieļautu nākotnes krīzes, pirmais – neievest cilvēkus parādu verdzībā, tāpēc mēs esam jau kopš pavasara pieteikuši cīņu ar ātrajiem kredītiem; otrs – mums nepieciešams, lai šeit nāk uzņēmēji, investori, rada labi apmaksātas darbavietas, tāpēc ir nepieciešama viena no lētākajām elektrībām Eiropas Savienībā, elektrības cenām, un šeit – gudri, izglītoti cilvēki. Mēs apsolām, ka mēs valsts pārvaldi veidosim godīgi, godīgus spēles noteikumus visiem, un tas arī būs tas, kas nepieļaus nākotnes krīzes.

Paldies! Zariņa kungs?

Zariņš: Nav tik daudz svarīgi, kāds ārā ir laiks, vai spīd saule, vai līst lietus, svarīgi, ka mēs esam tam gatavi. Lai mēs būtu tam gatavi, mums ir atbildīgi jārīkojas un jāpieņem pareizie lēmumi. Un pateicoties tam, ka "sarkanās līnijas" beidzot valstī ir nojauktas un Latvija var strādāt kā reāla demokrātiska valsts, un beigusies šī politiskā bezatbildība un visatļautība, jo ir pilna politiskā konkurence un politiķiem ir jāatbild par saviem lēmumiem, mēs izveidosim šo ekonomikas stratēģiju tādu, ka mēs iziesim cauri veiksmīgi jebkurai krīzei. Mums ir konkrēts rīcības plāns, kā mēs to izdarīsim.

Paldies! Reiznieces kundze?

Reizniece-Ozola: Neviens labs saimnieks nenoēd sēklas graudus, un šis ir brīdis, kad jāveido rezerve nākotnei, jāatdod beidzot parādi, lai neatstātu rēķinus mazbērniem un bērniem. Un mēs to izdarīsim, lai Latvija būtu pirmā izvēle ģimenēm ar bērniem, uzņēmējiem, kur ieguldīt un attīstīties un cilvēkiem, kur iegūt lielisku izglītību.

Paldies! Lukašenoka kungs?

Lukašenoks: Pašlaik pasaule izbauda tā saucamo sinhronizēto ekonomisko izaugsmi, līdz ar to, ne pateicoties esošai valdībai, bet par spīti visam Latvija virzās pa kopējo straumi un izbauda arī samērā normālu ekonomisko izaugsmi. Bet tas tā nenotiks un tas nebūs vienmēr, pasaules, teiksim, lielā nākamā krīze var nākt no vairākiem, no vairākām, teiksim, pasaules valstīm, tās var nākt no ASV, no fedrezervju, teiksim, likmju paaugstināšanas, var tikt no, atnākt no tirgus kariem, tas var atnākt no Ķīnas, bet mūsu nostādījums ir tāds, ka tikai sakārtota uzņēmējdarbības vide un investīcijas infrastruktūras projektos būs tas risinājums, kas palīdzēs arī pārvarēt nākamo krīzi.

Jūs pārvelkat laiku!

Kiršteins: Jā, nekāda tāda krīze nav iespējama vairāk, viņa var būt, bet ne tik liela, tāpēc ka, pirmkārt, ir notikusi zināma korelācija ar cenām nekustamo īpašumu tirgū, viņas ir saprātīgākas, otrkārt, kredīti tagad ir vairāk paņemti kaut kādām jēdzīgām lietām nevis patēriņam, trešais, mēs esam Eiropas Savienībā, līdz ar to mēs nevaram pazaudēt jau tagad, ja, savu naudu līdz simts tūkstošiem un vesela rinda citu jautājumu, kur Eiropas Savienības finanšu līdzekļi nāk palīgā. Bet pats galvenais, ko mēs nerunājām šeit, un diemžēl arī laika trūkuma dēļ – mēs aizmirstam, ka, pieaugot investīcijām un algām līdz zināmam līmenim, cilvēkus vairs nevar atvilināt, to rāda Zviedrijas piemērs, kur divkāršotas algas reģionos, cilvēki nebrauc. Vide – trīs tūkstoši vāciešu saka, ka viņiem Latvija, viņi ir ieradušies ne jau tāpēc, ka te ir lielas algas, bet tāpēc, ka ir laba vide, laba apkārtne, nav lieli attālumi, viss ir pieejams, skaista jūra un tā tālāk, un tas ir viens no būtiskajiem faktoriem.

Politiskajā kultūrā es ceru, ka laika robežas mēs arī ietveram! Ašeradena kungs?

Ašeradens: Paldies! Es gribu teikt, ka Latvija ir ļoti labi sagatavojusies nākamajam ekonomikas lejupslīdes ciklam, Latvijā ir sabalansēta ekonomiskā izaugsme, mums neeksistē šāda te aizņemšanās, ekonomikas sprādzieni, un es gribu teikt, ka vienīgais risks, kas Latvijai draud, tā ir iespējama ekonomikas sabremzēšanās, un, ja šāda situācija rodas, es tiešām aicinu cilvēkus šobrīd izmantot, iedzīvotājus izmantot valdības rezervētās mūžizglītības naudas, apgūt jaunas zināšanas. Bet pēdējais gan, ko es gribu teikt, ka, lai mēs nenonāktu smagā krīzē, lūdzu saprast, ka šīs vēlēšanas var pagriezt pilnīgi citā, Latviju pilnīgi citā ģeopolitiskā virzienā, var notikt pilnīgi neprognozētas situācijas.

Paldies! Pavļuta kungs?

Pavļuts: Nākamā globāli ekonomiskā vai finanšu krīze noteikti būs, kopš iepriekšējās tagad ir pagājuši nu jau deviņi gadi, Latvijā ir septiņus vai vairāk gadus bijusi nemitīga ekonomikas izaugsme, un līdz šim diemžēl mēs esam turpinājuši dzīvot pāri saviem līdzekļiem, tā kā rezerves nebaltais dienai būtu saprātīgi veidot gan katram cilvēkam, katrai mājsaimniecībai, gan arī valstij kopumā. Tieši tāpēc mēs esam iesnieguši savus priekšlikumus, kas pat uzlabo valsts fiskālo bilanci, nevis to pasliktina. Mūsu redzējums par attīstību ir moderna un bagāta valsts, kas balstās cilvēku zināšanās, investīcijās, tehnoloģijās un atsaucīgā valsts pārvaldē.

Paldies! Eglīša kungs noslēdz.

Eglītis: Jā. Daudziem ekonomiskā krīze vēl nav beigusies, emigrācija turpinās. Kamēr mēs nebūsim sasnieguši Igaunijas līmeni, kad ne-migrācija ir pozitīva, nu, tikmēr, es domāju, par to vēl pāragri runāt, par ekonomiskās krīzes izbeigšanos. Risinājums – lielāki ienākumi cilvēkiem uz rokas, mūsu plāns 500, tātad 500 eiro neapliekamais minimums, algām, pensijām, un 200 eiro minimālā pensija.

Paldies! Šīs bija debates, un šīs bija atbildes uz pēdējo jautājumu par tēmu ekonomika, tautsaimniecība un iespējamie krīzes riski turpmākajos gados. Paldies astoņiem kandidātiem par dalību, paldies publikai par uzmanību, seriāls "Par ko balsot?" turpinās!

Source

www.DELFI.lv

Tags

Enerģētika Latvenergo Saeima VID
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form